Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts – tāds viņš lielākoties ir arī šajā sarunā par aizvadīto gadu, tālāko darbu pie nodokļu izmaiņām un 2011.gada budžeta, sadarbību ar  koalīcijas nemiernieku Tautas partiju un valdības stabilitāti līdz vēlēšanām. Smiekli jautājumā par pakaļdzīšanos Igaunijai ir izņēmums.

Valdība otrdien ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā ar otro piegājienu mēģinās ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša peļņu no procentu maksājumiem, bet šoreiz nemēģinās to piemērot ar atpakaļejošu datumu.  Tāpat 31,5 miljoni latu no valsts noguldītajiem depozītiem pārceļos uz bankas pamatkapitālu. Drīzumā būtu jālemj par bankas sadalīšanu labajā/sliktajā daļā un pārdošanas scenāriju. Bankas prezidents Nils Melngailis intervijā Sanitai Jembergai pauž, ka banka jāpārdod jau šogad vai arī jārēķinās ar papildus 100 miljonu latu ieguldījumu gada beigās.

Sapnis par nepārtrauktu ūdensceļu no Baltijas jūras līdz pat Melnajai jūrai ir bijis dzīvīgs teju pusotru gadsimtu: 1854. gadā Krievijā tapa projekts par ūdensceļa izveidi, kas savienotu Daugavu ar Dņepru; 1911. gadā Krievijas Valsts dome pieņēma lēmumu būvēt šādu ūdensceļu, taču projektu izjauca Pirmais pasaules karš.

Pieļauju iespēju – Lattelecom jaunais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins (SCP) atbild uz jautājumu, vai digitālās TV ieviešanas konkurss bija pieskaņots vienam pretendentam. Gan par to, gan akcionāra uzstādījumu par iespējamo privatizāciju, gan iemesliem, kādēļ piekritis ekonomikas ministra uzaicinājumam ieņemt šo amatu pēc Aigara Kalvīša (TP) aiziešanas, viņš stāsta intervijā Sanitai Jembergai.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild ekonomikas ministrs Artis Kampars (Jaunais laiks).

Rīgu bieži vien raksturo divi pilsētas elementi – Rīgas centrālā stacija un dzelzceļa tilts pār Daugavu. Mēs tā esam saraduši ar dzelzceļa klātbūtni pilsētā, ka uztveram to kā šīs pilsētas neatņemamu sastāvdaļu un bieži pat nepamanām caur pilsētu ritošos vilcienu sastāvus.Ko Latvijas dzelzceļam nozīmē Rīga, un ko rīdziniekiem nozīmē dzelzceļš? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējām pie VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa.

 „Ja nākamā gada valsts budžetā vēl griežam 500 miljonus, tad pirktspēja iekšējā tirgū kritīsies joprojām, bezdarbnieku pabalstu maksājumu slogs arvien pieaugs. Bet, šādi cērpot, mēs nedrīkstam apēst sēklas kartupeļus,” ir pārliecināta Banku augstskolas rektore un Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova. Bet kā saimniekot, kā virzīt ekonomiku, lai tomēr spētu no bedres izrāpties? Par to LV.LV saruna ar rektori.