Cieši cita aiz citas Latvijas mežos rindojas kailcirtes, katrā no tām atstāti daži koki, kas mēdz ātri vien nokalst vai izgāzties: par meža labklājību atbildīgie joprojām nespēj vienoties, kā pareizāk apsaimniekot zaļo bagātību. Ciršanas apjomi joprojām turpina augt.