20. jūlijs, Ceturtdiena
Vārda dienas: Ramona, Ritma
Sākuma lapa » Intervijas » LVRTC būtisku projektu realizācijas priekšvakarā
LVRTC būtisku projektu realizācijas priekšvakarā
Autors: Zane Kārkla / NRA.lv / 29. decembris 2016, 10:45
2016. gads VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) bijis īpašs – tieši šogad uzņēmums atzīts par 2015. gada rentablāko valsts kapitālsabiedrību, kā arī pirmo reizi ierindojies Latvijas vērtīgāko uzņēmumu simtniekā.


Šis un iepriekšējie gadi bijuši sagatavošanās laiks, lai 2017. gadā ķertos pie vairāku ilgi lolotu projektu realizācijas - Zaķusalas Televīzijas torņa rekonstrukcijas praktiska uzsākšana, mobilā e-parakstīšanās rīka izveide, ciparu radio apraides tehnoloģijas testēšana, kiberdrošības risinājumu izstrāde un platjoslas projekta II kārtas ieviešanas. Plašāk par veicamajiem darbiem un to, kāds no tiem ieguvums Latvijas iedzīvotājiem, stāsta LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

- Bet vispirms... kā aizritējis 2016. gads? 

- Tās apskatāmās un taustāmas lietas, ko gada nogalē varam atrādīt, ir datu centra trešās kārtas pabeigšana, tāpat esam nodevuši ekspluatācija modernu kolokācijas centru TV tornī, kas šobrīd ļauj Zaķusalas TV torni saukt ne vien par augstāko būvi Eiropas Savienībā, bet arī par Baltijā modernāko elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas centru, kurā satiekas interneta pakalpojumu sniedzēji, lai tālāk saviem klientiem varētu nodrošināt dažādus telekomunikāciju pakalpojumus. Tradicionāli katru gadu sasniedzam jaunus rekordus e-paraksta lietojumā, arī šis gads nav bijis izņēmums, un bijis vērienīgs lietojuma pieaugums. Vienlaicīgi šis ir bijis darbīgs gads arī tā saucamajā papīra darbu izpratnē, kas saistīts ar ERAF projektiem, un LVRTC atbildībā tādi ir trīs. 

- Piemēram... 

- Platjoslas optiskā interneta infrastruktūras izbūve. Ir izsludināta projekta 2. kārtas jau otrā iepirkuma kandidātu atlase. Praktiskie darbi - piekļuves punktu un tīkla trašu izbūve - sāksies tikai 2017. gada otrajā pusē. Kopumā projekta 2. kārtas laikā paredzēta vēl vairāk nekā 220 piekļuves punktu un 1800 km optiskās trases izbūve visā Latvijā. Līdz tam notiks maršrutu skaņošana, sarunas ar operatoriem, lai infrastruktūras izmantošana būtu pēc iespējas efektīvāka un noderīgāka gala patērētājiem. 

Atgādināšu, ka t.s. platjoslas projekts faktiski ir paredzēts no pilsētu centriem attālākām teritorijām, kur tiek būvēts optikas pamattīkls, lai tālāk to izmantotu telekomunikāciju operatori un sniegtu datu pārraides pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem un dažādām organizācijām. Latvija ir sadalīta trīs zonās - melnā, baltā un pelēkā. Projekta prioritāte ir baltās zonas, kur operatori nesaskata komerciālu izdevīgumu un paši tur tīklus neveido un neplāno veidot. Taču platjoslas projekta ietvaros tieši šādas vietas tiek apgūtas, lai operatoriem radītu nosacījumus jaunu pakalpojumu piedāvāšanai attālo un šobrīd infrastruktūras pieejamības ziņā nereti pat izolēto reģionu iedzīvotājiem. Jau projekta 1. kārtas īstenošanas laikā redzējām, ka ieguvēji gala rezultātā ir abi - gan elektronisko sakaru operators, kam ir iespēja piedāvāt savus pakalpojumus reģionos, kur līdz tam tas nav bijis iespējams, gan iedzīvotāji, kam ir radīta iespēja baudīt tādus pašus elektronisko sakaru pakalpojumus, kādus baudām gan Rīgā, gan jebkurā citā Eiropas Savienības galvaspilsētā. Šobrīd aktīvi darbojamies, lai rastu veidu, kā šajā projektā izbūvēto un jaunbūvējamo infrastruktūru izmantot efektīvāk nekā līdz šim.

- LVRTC ir droša elektroniskā paraksta uzturētājs, un e-parakstam šogad apritēja 10 gadi. Kas sasniegts, un kur ejam šajā jomā? 

- Ministru kabinets ir nolēmis, ka no 2019. gada eID karte visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta, turklāt tajā būs jau iekļauts e-paraksts. Tas ir apsveicami - šos jautājumus esam aktualizējuši jau vairākus gadus, jo jau sākotnēji esam uzskatījuši, ka nav bijis pareizi ieviest eID kartes, neparedzot e-parakstu kā to obligātu komponenti. Šī sākotnējā nekonsekvence ir atstājusi eID karti tikai kā trešo populārāko e-paraksta nesēju, lai gan skaitliski tas jau ir pieejams vislielākajam lietotāju skaitam. Visvairāk e-paraksts šobrīd tiek lietots ar LVRTC izsniegto viedkarti, kā arī virtuālais e-paraksts. Gadu no gada lietotāju skaits konstanti pieaug, un šobrīd e-parakstu aktīvi lieto vairāk nekā 40 000 cilvēku. Diemžēl iepriekšminēto iemeslu dēļ vēl arvien nevaram runāt par sprādzienveidīgu pieaugumu, kas šādam rīkam ir svarīgi, lai to varētu uzskatīt par patiešām iedzīvojušos. 

- Kāpēc izpaliek šis sprādziens? 

- Valsts to līdz šim nav pozicionējusi kā instrumentu ikvienam, valsts līdz šim nebija pateikusi, ka šādu rīku tā nodrošina visiem iedzīvotājiem, kā arī vēl arvien nav noteikti konkrēti pakalpojumi, kas būs pieejami tikai ar e-parakstu. Tieši tas maz pamazām cilvēkus pieradinātu un motivētu lietot e-parakstu. Šobrīd tas ir pašu cilvēku ziņā - lietot e-parakstu vai nelietot. Šobrīd ir ļoti daudz citu rīku, kas palīdz saņemt vajadzīgo pakalpojumu, piemēram, internetbanka, un cilvēki īsti neredz jēgu, kāpēc viņiem ir vajadzīgs vēl viens instruments. Nenoliedzami, valstij ir jāpateicas bankām par internetbanku izveidi, pretējā gadījumā Latvijā internetpakalpojumu vispār nebūtu, tomēr uz bankas identitāti ne vienmēr 100% var paļauties. Bankas pašas diezgan skaidri pasaka, ka nav gatavas, ka uz banku izsniegtiem maksāšanas rīkiem valsts balsta visus savus pakalpojumus, piemēram, e-veselību. Šādi rīkoties faktiski neļauj pat likums, šobrīd internetbankas pakalpojumu saņemšanai nepieciešamās ierīces nav identitātes pierādīšanas rīki. Tāpat nereti dzirdam, ka cilvēki mēdz internetbankas datus nodot ģimenes locekļiem, lai, piemēram, apmaksātu rēķinus. Bet ar virtuālās identitātes instrumentu tā nevar rīkoties. Tas būtu salīdzināms ar mūsu ieradumiem klātienē - ja mēs uzticamies, mēs uzticības personai pietiekami brīvi varam iedot savu maku, tomēr savas pases jeb identitātes nodošanai jau ir pavisam citi apsvērumi. Mēs šobrīd internetbankas lietotos rīkus pielīdzinām makam, savukārt e-parakstu - pasei.

Jāņem vērā, ka virtuālā vide kļūst par mūsu ikdienu - daudzi pakalpojumi jau tagad faktiski pieejami tikai attālināti, bet, izvēloties tos saņemt klātienē, par tiem jāmaksā. LVRTC uzskata, ka šis ir ļoti pareizs virziens un tas ilgtermiņā dod pozitīvu pienesumu gan iestāžu efektivitātes, gan iedzīvotāju ērtuma ziņā. Tāpēc cilvēkiem šobrīd arvien akūtāk vajadzīga droša virtuālā identitāte, lai neierobežoti būtu iespējams saņemt dažādas sarežģītības e-pakalpojumus. 

Neskatoties uz iepriekš minētajiem apstākļiem, kādos e-paraksts ir attīstīts 10 gadu garumā, e-paraksta lietošanas rezultāti vērtējami kā labi - šobrīd katru mēnesi vairāk nekā 300 000 dokumentu tiek parakstīti, izmantojot e-parakstu. Lielākoties to dara personas no biznesa vides, korporatīvās pārvaldes, kas ļoti precīzi saredzējuši un aprēķinājuši iespējas ietaupīt un strādāt efektīvāk - ko nodrošina e-paraksts. Privātpersonas šo praksi vēl nav masveidā pārņēmušas, un šim virzienam jāveltī vislielākās pūles. Tomēr ir jāsaprot, ka privātpersonām vajadzība parakstīt dokumentus rodas krietni vien retāk, nekā tas ir aktīviem komersantiem, iestāžu vadošajiem darbiniekiem, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Iedzīvotājiem nevajag elektronisko lietvedību - iedzīvotājiem nepieciešami ērti e-pakalpojumi. 

LVRTC pašlaik startē ERAF projektā, kurā ir plānots e-parakstu pamatsistēmu būvēt pilnīgi no jauna. Mūsu mājasdarbs ir gādāt, lai e-paraksts ir drošs, tā lietošana ir ērta un to izvēlas arvien vairāk iedzīvotāju. Savukārt valstij jāgādā par pakalpojumiem, ko var lietot tikai ar e-parakstu. 

- Pavisam nesen Latvijā tika uzsākta ciparu radio apraides tehnoloģijas (DAB+) testēšana. Kādas pārmaiņas tas nesīs sev līdzi? 

- Tehnoloģijas testēšana notiek Pierīgā - līdz 50 km rādiusā ap Zaķusalas Televīzijas torni. Testēšana ilgs līdz nākamā gada novembrim. 

Jāteic, ka radio apraide ir vislēnāk mainošā tehnoloģija - radio sāka skanēt 1925. gadā, un var teikt, ka šo gadu laikā tehnoloģijas ir nomainījušas vien divas reizes. Ciparu radio ir trešais radio attīstības posms. Ir vairāki argumenti, kāpēc tas ir vajadzīgs. Pirmkārt, esošais FM diapazona frekvenču resurss ir teju izsmelts. Otrkārt, mums vienmēr ir bijis svarīgi iedzīvotājiem bez maksas nodrošināt informācijas pieejamību, ko pašlaik iedzīvotājiem sniedz tikai zemes skaņas apraide. Lai gan daudzi iedzīvotāji radio klausās arī internetā, jāatceras, ka vienmēr būs iedzīvotāji, kam būs svarīga informācijas pieejamība bez maksas. Tāpēc ir savlaicīgi jādomā par zemes apraides tehnoloģiju attīstību. Esam gājuši uz vairākām komisijām, klāstījuši, kā palielināt, piemēram, Latvijas Radio pieejamību reģionos. Latvijas Radio šobrīd ir sešas programmas un attiecīgi katrai programmai savs apraides tīkls. Katram tīklam ir atšķirīga uztveršanas zona. Konkrētas vietas iedzīvotājiem katra no programmām var skanēt atšķirīgi vai nebūt pieejama vispār, ja šajā apvidū programmas izplatīšana nav paredzēta. Ciparu radio tehnoloģijā vienā tīklā iespējams kvalitatīvi pārraidīt līdz pat 18 programmām un visas no tām būs vienādi labi uztveramas. Patlaban Latvijas Radio sešu programmu apraide sešos tīklos izmaksā nedaudz vairāk par 1,6 miljoniem eiro gadā, ir pamatotas cerības, ka par šādu summu mēs varētu pārraidīt nevis sešus nepilnus tīklus, bet klausītājiem piedāvāt 18 teicamā kvalitātē dzirdamas programmas pārklājumā, kāds šobrīd ir LR1 programmai. Turklāt ciparu apraide ļauj raidorganizācijām papildus jau ierastam audio saturam piedāvāt iedzīvotājiem arī attēlu pārraidīšanu, radio programmu izvietošanu, teksta joslas un citas papildu funkcijas..

- Līdz Latvijas simtgadei visā valstī jānodrošina iespēja skatīties LTV un klausīties Latvijas Radio, jo daudzviet austrumu pierobežā sabiedriskie mediji nav uztverami - šāda ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas apņemšanās. Vai īstenojama? 

- Vairākus gadus tiek diskutēts par satura izplatīšanas izaicinājumiem pierobežā. Taču jāuzsver, ka TV un radio signāls pēdējo 25 gadu laikā nevienu brīdi pierobežā nav pasliktinājies, gluži pretēji - apraides kvalitāte un programmu pieejamība ir nemitīgi uzlabota. Pēdējo piecu gadu laikā TV un radio apraides infrastruktūras paplašināšanā LVRTC ir investējis 1,3 miljonus eiro. Vai atceraties 2009. gadu, kad, piemēram, telekanālu TV3 un LNT pārklājums analogajā apraidē bija mazāk nekā 50% no valsts teritorijas? Šobrīd precīzi izpildām to pasūtījumu, ko raidorganizācijas un telekanāli ir pasūtījuši. Pierobežā ir vietas, kur ģeogrāfisko īpatnību dēļ patiešām var būt apgrūtināta atsevišķu programmu uztveršana, taču mūsu pieredze liecina arī, ka vietās, kur iedzīvotāji var brīvi uztvert signālu arī no kaimiņvalsts, sākas reāla konkurence par saturu, tā kvalitāti, daudzveidību un vienkārši - tā pievilcību. 

Baltkrievijā rāda deviņas bezmaksas programmas. Krievijā šobrīd ir desmit, bet drīzumā tiks piedāvātas vēl citas desmit bezmaksas programmas. Lietuvā bez maksas pieejamas 12 programmas. Latvijā bez maksas pieejamas tikai piecas. Tas nešaubīgi vēlreiz pierāda, ka nevar domāt tikai tehniskās kategorijās un vienlaicīgi jārunā arī par satura jautājumu, kas, mūsuprāt, ir primārais izaicinājums pierobežas kontekstā. 

Tāpat jāuzsver, ka tehnoloģijām bagātā laikmetā arī cilvēki ir kļuvuši prasīgāki - viņi vairs nav ar mieru kāpt uz jumta grozīt antenu, viņi grib vienkārši ieslēgt TV un to skatīties. Tāpēc signālam, nenoliedzami, ir jākļūst vēl stiprākam. No mūsu puses ir iesniegts piedāvājums divās problemātiskākajās vietās - Krāslavā un Viļakā - uzbūvēt divus papildu mastus un raidītājus, lai uzlabotu pārklājuma zonu gan televīzijai, gan radio. Uz šodienu atbildīgās iestādes un organizācijas konkrētu lēmumu vēl nav pieņēmušas un šāds pasūtījums LVRTC nav izdarīts. 

- Ieskicējiet trīs būtiskākos 2017. gada uzdevumus! 

- Televīzijas torņa rekonstrukcijas ietvaros šogad saņēmām būvatļauju būvniecības minimālajā sastāvā projektam. Tas nozīmē, ka 2017. gada pirmajā ceturksnī plānojam parakstīt līgumu par tehniskā projekta izstrādi un šobrīd gaidām pretendentu komerciālos piedāvājumus. Sagatavošanās darbi torņa rekonstrukcijai ir ļoti apjomīgi un sarežģīti - pie šiem darbiem jau intensīvi strādājam trīs gadus. Nākamgad ceram pilnvērtīgi uzsākt projekta rekonstrukciju. 

Daudz darba ieguldīsim arī e-paraksta jomā. Kā jau minēju, nākamgad līdz vasaras vidum mums ir jāizstrādā jauna e-paraksta platforma, tā jāsertificē atbilstoši jaunajai EIDAS regulai un tirgū jāprezentē mobilais parakstīšanās rīks, lai dokumentu e-parakstīšana būtu ērta arī mobilajās iekārtās. 

Tāpat darbu sarakstā ir platjoslas optiskā interneta tīkla izbūve. 

Esam ar būtisku pienesumu iesaistījušies arī valsts kritiskās infrastruktūras pārvaldē. Mūsu pārziņā ir ārkārtas tīkls un vienotais loģiskais datu centrs, kur strādājam, lai nodrošinātu valsts kritiskās informācijas kopijas. Neviens taču negribētu piedzīvot situāciju, kad valstī pazūd, piemēram, zemesgrāmatas dati.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats