Pirms apmēram pusotra gada saistībā ar «rakstnieču dumpi» aktualizējās virkne ar rodošajām profesijām saistītu jautājumu, kas visiem tiem, kas saspringtajā situācijā kritizēja kultūras ministri Žanetu JaunzemiGrendi, bet tomēr teica – viņa ir jāatbalsta, bezjēdzīga ministru nomaiņa tikai pasliktinās nozares situāciju, turklāt Žanetai JaunzemeiGrendei ir liels potenciāls sakārtot kultūras finanšu lietas un likumdošanas bāzi, ar ko radošiem cilvēkiem vienmēr bijušas grūtības, lika cerēt, ka situācija varētu uzlaboties.

Gaidītais spraigais priekšvēlēšanu duelis LNT rīta raidījumā 900” starp Rīgas mēru Nilu Ušakovu un šā amata kandidāti no Vienotības saraksta Sarmīti Ēlerti nenotika, jo spēku samēri izrādījās nevienlīdzīgi.

Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā noraidīja ieceri par izmaiņām Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredzēja pilnvaru ierobežošanu pašvaldību deputātiem, pret kuriem sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Saeimas vairākums ceturtdien noraidīja priekšlikumus veikt izmaiņas republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, lai ierobežotu pašvaldību deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Viens no iepriekšējiem konservatīvu ideju institūta Populares Latvija un SKDS pētījumiem bija veltīts Latvijas sabiedrības izvēlēm. Tajā tika noskaidrots, ka mums patīk uzdoties par tiem, kas neesam.

1933. gadā nebija televīzijas klipu, taču tas netraucēja Ādolfam Hitleram nākt pie varas. Pagājušajā gadā pieņemtais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kas aizliedz politisko reklāmu televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām, partijām ir atņēmis tikai vienu smadzeņu skalošanas instrumentu, atstājot to rīcībā jo plašu citu iespēju arsenālu.

Latvijā – juristu dienas! To ietvaros Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs nosēdināja vienu otram, neteiksim, pretī, teiksim, blakus pazīstamus juristus (Juris Dreifelds, Tālavs Jundzis, Aivars Borovkovs…) un ne mazāk pazīstamus mediju ekspertus (Sergejs Kruks, Aleksandrs Mirļins, Sergejs Ancupovs…), kuri kopā ar koledžas studentiem diskutēja par mediju brīvību.

Vienotība pašvaldības vēlēšanās izvirzījusi visai divdomīgu saukli – pazaudēsim Rīgu, pazaudēsim Latviju! Asprāši šo saukli jau ir dažādi apzelējuši, tāpēc pavērtēsim to pēc būtības. No kā baidās Vienotība un ar ko baida vēlētājus?

Kad cilvēkiem galīgi vairs nav ko darīt, viņi veido politiskās partijas un piesaka to startu pašvaldību vēlēšanās. Latvijā septiņos pagastos esot tikai pa vienam vēlēšanu sarakstam. Nu, tiešām nožēlojami.

Televīzijas raidījums Nekā personīga nesen bija centies aptaujāt juristus, lai gūtu apstiprinājumu ziņai, cik burvīgi labi ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža stumtie grozījumi likumā, kas liegtu Ventspils mēram Aivaram Lembergam pēc vēlēšanām strādāt domē.

2015. gada pirmajā pusē Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības (ES) Padomē, un palēnām jau noris gatavošanās šim skaistajam notikumam. Aprīļa sākumā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) izteica ideju, ka visām Saeimas partijām līdz gada beigām vajadzētu parakstīt vienošanos par sadarbību, «lai partiju ķildas netraucētu prezidentūras organizēšanai».

Uz jautājumu, kāpēc pie mums ir tik slikti ceļi, Latvijā visbiežāk atbild – tāpēc, ka zog. Šī atbilde nav pat apspriežama. Ja mašīna iebrauc bedrē, viss skaidrs – asfalts nozagts un tā vietā uz ceļa noklāts nez kāds draņķis. Vai tad ne? Kas zog, kur zog un kādā veidā zog, vairs nav svarīgi.

Latvijā nav bezdarba. Latvijā ir mīts par bezdarbu. Latvijā nav darba. Latvijā ir mīts par darbu. Protams, realitātē pastāv gan viens, gan otrs, taču te nav runa par realitāti. Te ir runa par līmeni, kādā ar šīm kategorijām (tostarp darbu un bezdarbu) operē politiķi un pārvaldes speciālisti.

Sabiedriskā doma ir nepielūdzama, un tā rāda, ka finiša līnijas sārto lenti Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) ar Andri Ameriku zem patētiskā nosaukuma Gods kalpot Rīgai! šķērsos lepnā vientulībā.

Lupatīgi neizteiksmīgajām eiro banknotēm katram nu būs jānopērk īpašs maciņš – tāds, kurā varētu ielocīt nelielas spilvendrānas cienīgu apmēru naudaszīmes. Mūsu gaumīgos latus pēc 2014. gada 1. janvāra sašķērēšot un izkausēšot.