14. decembris, Piektdiena
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis
13. decembris 2018, 9:48
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Ziemeļkorejā viss ir vienkārši: viena partija, viens vadonis, viens – visiem kopīgs mediju ētikas regulējums. Demokrātiskās sabiedrībās nav Ziemeļkorejas vienprātības. Demokrātiskā sabiedrībā ir vienprātība par vārda un viedokļu brīvību un cilvēktiesību garantijām.
12. decembris 2018, 10:19
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valdība jau sen būtu izveidota, ja politiskās partijas nesirgtu ar apziņas totalitārismu, kas Latvijā ir plaši izplatīts ne tikai politiskajās aprindās, bet visā sabiedrībā kopumā. Viena no totalitāras apziņas pazīmēm ir nesatricināma pārliecība, ka labs var būt tikai tas cilvēks, kurš domā tāpat kā tu, savukārt ideoloģiskais oponents nevar būt labs jau pēc definīcijas.
11. decembris 2018, 10:01
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Kaismīgajā priekšvēlēšanu kampaņā politiķi cits citam ir veltījuši tik daudz apvainojumu, birku karināšanas, naida un apsaukāšanās runu, ka, ja to atceras, nekāda valdošā koalīcija un valdība nav iespējama. Vienīgā izeja ir nolikt malā priekšvēlēšanu dusmas un runāt.
10. decembris 2018, 9:37
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Es tomēr nesaprotu, kāpēc itin kā inteliģento jomu ļaudis nespēj demokrātiskā valstī nodrošināt savas profesijas sūtībai atbilstošu darba vidi. Kāpēc to nespēj, piemēram, skolotāji un mediķi? Varbūt mūsu valsts neplaukst kā gribētos tieši tāpēc, ka vairs neesam, nespējam būt inteliģenti? Esam tikai proletariāts, masa šā vārda sliktākajā nozīmē. Man par to diemžēl liecina arī 13. Saeimā ievēlēto partiju deputātu valstiskā spriestspēja.
7. decembris 2018, 14:51
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

4. decembrī NATO ārlietu ministri vienprātīgi secināja, ka Krievijas Federācija ir attīstījusi un testējusi raķetes, kuras ir iekļautas ASV un PSRS 1987. gada līgumā par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju. ASV sanāksmē pauda nostāju, ka Krievijas Federācijai tiek dotas 60 dienas, lai mainītu uzvedību, vai arī ASV izstāsies no līguma. ASV iespējamā izstāšanās no Eiropas drošībai ļoti svarīgā, bruņošanos ierobežojošā līguma nebija pārsteigums, jo jau novembra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par ASV nodomu izstāties no līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju.
6. decembris 2018, 10:44
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Parlamenta nespēja nonākt līdz valdības izveidošanai neliecina par deputātu jukšanu prātā. Pat ja viņi izskatās pēc trakiem, tas nav labojams tikai ar parlamenta pārvēlēšanu.
4. decembris 2018, 10:26
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Viens no Latvijas simtgades svinību spilgtākajiem pasākumiem, manuprāt, bija Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes leģendārās rokoperas Lāčplēsis jaunuzvedums 30 gadu pēc pirmizrādes. Iestudējumā attēlotie viltīgie paverdzinātāji Līkcepure un Dīterihs ar vienkāršo uzstādījumu – meklējiet Kangaru latviešu tautā – būtu katrreiz jāatceras, kad kāds mums atnes tālās zemēs sastādītu dokumentu un mudina bez liekas šaubīšanās to parakstīt.
3. decembris 2018, 13:09
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Kā liecina aģentūras SKDS pētījums, pēdējo divu gadu laikā ir būtiski mainījusies Latvijas iedzīvotāju attieksme pret papildu darbaspēka ieplūšanu Latvijā. Ja 2016. gada decembrī 47% Latvijas iedzīvotāju papildu darbaspēka ieplūšanu atzina par pilnīgi nevēlamu un 35% par drīzāk nevēlamu (kopā 82%), tad šā gada oktobrī vairs tikai 22% to atzina par pilnībā nevēlamu un 43% par drīzāk nevēlamu (kopā – 65%). Ja pirms diviem gadiem tikai 12% darbaspēka ieplūšanu atzina par vēlamu (10% drīzāk vēlamu un 2% ļoti vēlamu), tad šogad jau 23% to atzīst par vairāk vai mazāk vēlamu (attiecīgi 19% un 4%). Tik augsts atbalsts darbaspēka ieplūšanai ir vēsturiskais maksimums kopš 2005. gada, kad šo parametru sāka mērīt.
30. novembris 2018, 11:02
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Kā liecina aģentūras SKDS pētījums, pēdējo divu gadu laikā ir būtiski mainījusies Latvijas iedzīvotāju attieksme pret papildu darbaspēka ieplūšanu Latvijā. Ja 2016. gada decembrī 47% Latvijas iedzīvotāju papildu darbaspēka ieplūšanu atzina par pilnīgi nevēlamu un 35% par drīzāk nevēlamu (kopā 82%), tad šā gada oktobrī vairs tikai 22% to atzina par pilnībā nevēlamu un 43% par drīzāk nevēlamu (kopā – 65%). Ja pirms diviem gadiem tikai 12% darbaspēka ieplūšanu atzina par vēlamu (10% drīzāk vēlamu un 2% ļoti vēlamu), tad šogad jau 23% to atzīst par vairāk vai mazāk vēlamu (attiecīgi 19% un 4%). Tik augsts atbalsts darbaspēka ieplūšanai ir vēsturiskais maksimums kopš 2005. gada, kad šo parametru sāka mērīt.
29. novembris 2018, 10:49
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pēc ilga darba, aptuveni 300 ekspertu iesaistes tapis un beidzot valdībā atbalstīts vispārējās pamatizglītības standarts, kas ietver pamatprincipus mūsdienīgas izglītības iegūšanā.
27. novembris 2018, 11:18
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

25. novembrī Eiropas Padome, kurā piedalās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi, apstiprināja vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no ES. Lielākā daļa ES līderu ir pragmatiski ļaudis, kas labi saprot, ka draudi smagi sodīt Lielbritāniju par uzdrīkstēšanos izstāties no ES, kaut vai lai atturētu citas valstis un tautas sekot Lielbritānijas paraugam, bija tikai retorika.
26. novembris 2018, 12:48
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

30. novembrī Argentīnā ir ieplānota Eiropas Savienības un 19 pasaules ekonomiski lielāko valstu (G20) līderu sanāksme, kas ir laba platforma, lai risinātu domstarpības starp valstīm.
23. novembris 2018, 12:49
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Kāda būs mūsu valsts 2118. gadā? Tik tālā nākotnē grūti aizfantazēties. Ja nenotiks kari, mēri, moru un saracēņu uzvaras gājieni, Latvija noteikti pastāvēs, būs gan latviešu valoda, gan kultūra. Varbūt tā nebūs gluži tāda, kā iztēlojamies – tā ietekmēsies no citām, taču diezin vai tik ļoti lielā mērā, lai mūsdienu latvietis nespētu sarunāties ar savu simt gadu tālo pēcnācēju.
22. novembris 2018, 11:01
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Jāsāk domāt, ka 13. Saeima vēlas pati sevi izsludināt par nespējnieci. Jo neviena no tās potenciālās koalīcijas partijām neizrāda ne mazāko gribu pakāpties pāri savai galvai. Proti – valsts (ne savās) interesēs nonākt no partijiska līdz valstiskam izpildvaras apsvēršanas līmenim. Subjektīvi es domāju, ka arī Jāņa Bordāna valdība varēja notikt, ja vien – gan no JKP, gan no tās potenciālo partneru puses būtu tikušas perfekti definētas to visu valstiskās (!) ambīcijas. Un tad varētu sākties valsts mērogam atbilstoša kopīgas stratēģijas veidošana. Bet – tā vietā katra partija vilka no savām rokassomiņām laukā kaut kādas garšīgas priekšvēlēšanu drupačas, kuras, izrādās, pat valsts budžets nespēj panest. Kas tas ir? Manā uztverē tā ir klaja politiskā analfabētisma demonstrācija. Tā jau ir galēja tā dēvēto tautas pārstāvju izlaidība attieksmē pret tiem, kurus viņi teicas pārstāvam.
21. novembris 2018, 11:22
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Francijas prezidenta Emanuela Makrona 7. novembrī teiktais intervijā radiostacijai Europe 1, kurā viņš norādīja uz nepieciešamību nākotnē, lai aizstāvētu Eiropas drošību no iespējamās Ķīnas, Krievijas un arī ASV pretdarbības, izveidot kopēju Eiropas armiju, izraisīja lielu starptautisku rezonansi. 10. novembrī, ieradies Francijā uz Pirmā pasaules kara atceres pasākumiem, ASV prezidents Donalds Tramps savā tvitera kontā izteica sašutumu par Emanuela Makrona paziņojumiem: «Francijas prezidents Makrons tikko ieteica Eiropai izveidot savu militāro spēku, lai pasargātu to no ASV, Ķīnas un Krievijas. Ļoti aizvainojoši, bet varbūt Eiropai vispirms vajadzētu maksāt taisnīgu daļu no NATO izdevumiem, kurus lielā mērā subsidē ASV!»
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats