Pagājušajā nedēļā intervēju tā saukto Imantas hakeri Denisu Čalovski.
Atšķirībā no politiķiem vai amatpersonām, kam pietiek uzdot vienu
jautājumu, lai vairs nebūtu apturami runas plūdi, saruna ar Čalovski
nevedās viegli – viņš bija nomākts, nerunīgs un lakonisks, laikam jūtot,
ka drīzumā kaut kas notiks.
Nācās kā ar knīpstangām naglu ar lielām mokām vilkt no viņa ārā vai katru atbildi. Viņš atzinās, ka nācis uz redakciju ar vēlmi ļoti daudz ko pateikt, taču pa ceļam visas domas kaut kur pačibējušas. Sarunājām, ka pirms publikācijas vēl sazvanīsimies un došu viņam iespēju vēl ko piebilst vai precizēt, taču izrādījās, ka sazināties vairs nav iespējams – Denisa māte telefonsarunā izklausījās izmisusi un pavēstīja, ka dēls atrodas iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā Čiekurkalnā un gaida, kad viņu vedīs uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tur acīmredzot viņu pratinās un tiesās. Lai gan viņš nekad nav bijis ASV, pat ne kā tūrists, Latvijas valdība ar vieglu roku ir pakļāvusies ASV prasībai Čalovski izdot.
Tas, kas pašlaik ar Čalovski notiek, ir liels noslēpums – zināms vien tik, ka ir uzsākts izdošanas process ASV maršalu servisam.
Piedāvāju Neatkarīgās lasītājiem sarunu ar Denisu Čalovski, kas notika teju vai viņa aizturēšanas priekšvakarā.
– Jūs plašsaziņas līdzekļiem esat sacījis, ka vēlaties braukt uz ASV pats. Kāpēc?– Gribēju braukt uz ASV un atrasties tur legālā veidā – lai man ir visas tādas pašas tiesības kā ASV pilsonim, nevis kā tūristam vai kaut kā tā.
Informēju par savu vēlmi ASV vēstniecību, un tur man pateica, ka man jāiegūst ASV vīza. Samaksāju konsulāro nodevu, aizpildīju visus nepieciešamos dokumentus un gaidīju, ka tikšu uzaicināts uz interviju vēstniecībā. Taču uz interviju neesmu aicināts.
Mana doma bija nebēgt no problēmas. Mana situācija ir problēma, un kaut kādā veidā tā jārisina.
Varēju arī sēdēt un gaidīt, un nerauties uz Ameriku. Bet ir pagājuši jau vairāk nekā divi gadi, kopš mani aizturēja un nogādāja cietumā. Redzu, ka Latvijā valdība neinteresējas par saviem pilsoņiem, ka pašam jādomā, ko darīt.
– Vai Amerikā spēsit ko panākt, aizstāvēties, pierādīt? Tur ir pavisam citāda tiesu sistēma nekā Eiropā – tur ir zvērināto tiesa vai vienošanās ar tiesnesi par saņemamo sodu, daudz lielāka nozīme ir precedentam, par analoģiskiem nodarījumiem ASV dažkārt piespriež desmit reizes bargāku sodu nekā Latvijā vai citās ES valstīs. ASV un ES ne visai sakrīt izpratne par cilvēktiesībām. Vai nav bail?– Protams, ka ir bail. Jebkuram cilvēkam būtu bail. Man nav garantiju par to, ko ar mani tur darīs. Tāpēc gribēju dabūt vīzu un doties turp pats – lai man būtu vismaz kāds legāls pamats tur atrasties. Bet, ja man nav pamatojuma un atļaujas tur atrasties, tad kas es tur būšu?
Rādīt reklāmu
