28. marts, Ceturtdiena
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Sākuma lapa » Intervijas » Kalviņš: nesaprotu, kāpēc valsts mūs tā muļķo?
Kalviņš: nesaprotu, kāpēc valsts mūs tā muļķo?
Autors: Viktors Avotiņš / NRA.lv / 23. novembris 2016, 14:00
Ivars Kalviņš: «Pie mums taču arī… Septiņpadsmit gadu vecs puisis basketbola laukumā pēkšņi saļimst un… beigts. Hokejists… pēkšņi beigts. Tie visi ir upuri šai te skābekļa un taukskābju attiecību neatbilstībai, ko novērš mildronāts».

Akadēmiķis, profesors, Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš profesionāli vērtē ar mildronātu saistīto «vārīšanos» un pauž, kas darāms, lai Latvijas zinātnei būtu nākotnes izredzes un tā neietu bojā.

- Ko faktiski vērtas šīs spekulācijas ap mildronātu? Salieciet, lūdzu, punktus uz «i», lai muldēšanas vietā stātos argumentācija un polemika.

- Jā, informatīvais troksnis ap mildronātu vai meldoniju, kas ir šā preparāta darbīgās vielas starptautiski atzītais nosaukums, ir radījis veselu virkni jautājumu. Kā tad ir patiesībā? Vispirms es gribētu teikt, ka apzīmējuma - «dopings» mildronātam nav. Ir teikts, ka mildronātu aizliegts lietot sportā tāpēc, ka tas koriģē vielu maiņu. Un, ja mildronāts koriģē vielu maiņu pozitīvā virzienā, rodas aizdomas, ka tas varētu novest pie sportiskā snieguma uzlabošanās.

Bet - tā ir VADA (World Antidoping Agency) demagoģija. Jo viņiem ir aizdomas… Bet viņi nevar tās pamatot. Viņiem nav skaidrojuma tam, kāpēc dažu valstu izlašu sportisti visi kā viens lietojuši mildronātu. Viņiem šķiet - ne bez pamata. Un tad sāk meklēt pamatu. Kāds tas varētu būt?

Zinātniski ir pierādīts, ka mildronāts aizsargā sirds un muskuļu, kā arī smadzeņu šūnas gadījumā, ja iestājas skābekļa bads. Skābekļa nepietiekamība var iestāties kā veselam cilvēkam, tā slimniekam. Slimniekam - tāpēc, ka ir aizsprostoti asinsvadi, tāpēc, ka tajos ir trombi, tāpēc, ka tie ir sašaurināti, pārkaļķojušies… Tā tas ir slimniekiem ar sirds mazspēju, stenokardiju un dažām citām kaitēm, kuriem pārslodžu gadījumā skābekļa piegāde sirdī netiek līdzi patēriņam.

Kad mums ir stress - vienalga kāds - psiholoģisks vai fizisks -, izdalās adrenalīns. Tā ietekmē no taukaudiem tiek atbrīvotas taukskābes, kas ir ļoti laba izejviela enerģijas ražošanā. Tās tiek nogādātas šūnās, kur to enerģiju ražo. Bet tas ir labi tikai tik ilgi, kamēr pietiek skābeklis. Ja skābekļa nav, šūnās sāk uzkrāties nenodedzinātās jeb, pareizāk sakot, nenooksidētās taukskābes. Un tās strādā kā ziepes, izšķīdinot šūnu apvalkus, kas lielā mērā arī sastāv no taukiem. Līdz ar to šīs šūnas iet bojā.

Ja skābekļa trūkums bijis ne pārāk izteikts, tad šūnu bojājumi vēl ir labojami. Taču, ja ir bijis nopietns deficīts (kā tas mēdz būt sportistam, skrienot pēdējos simts metrus, vai slimniekam, kuram ir sašaurināti asinsvadi, bet viņš sadomā uzskriet pa kāpnēm uz sesto stāvu), tad ir mikroinfarkti… Bet - tas vēl nav tas trakākais. Izrādās, ka šie te nenooksidētie tauki jeb šīs taukskābes aktivētā formā izraisa tādus sirds ritma traucējumus, kurus sauc par fibrilācijām. Tas nozīmē, ka sirds pārstāj sūknēt asinis un pāris minūšu laikā iestājas pēkšņa nāve. Lai no tā izvairītos, sportisti ļoti plaši lietoja mildronātu, kurš neļauj taukskābēm uzkrāties sirds muskulī. Tagad gan vairs laikam nelieto, jo baidās no dopinga kontroles. Un pakļauj savu dzīvību briesmām! Atcerēsimies mūsu slaveno soļotāju Jāni Daliņu, kurš teica: ja jūs izejat 50 kilometru soļošanas distancē, jūs nezināt, vai atgriezīsieties dzīvs.

- Tātad - faktiski tas ir aizsardzības līdzeklis, nevis stimulators?

- Jā, tas nepaaugstina cilvēka spējas virs viņam normāli piemītošajām, kā to dara dopingi. Dopingi jums ļauj izdarīt to, ko jūs nevarat izdarīt normālā ceļā. Jums iedod hormonu preparātus, kuri audzē muskuļus. Ir arī visādas citādas manipulācijas.

Savukārt mildronātu sportisti lieto sevis aizsardzībai pret tām pārslodzēm, kas viņiem var būt gan treniņā, gan noteikti ir sacensībās, kur visi grib vinnēt. Un tas mīts, ka sportisti mums ir tie veselākie, ka viņiem, protams, nekādi medikamenti nav jālieto, ir galīgi nepamatots. Statistika liecina, ka ASV katru otro trešo dienu kāds no sportistiem mirst pēkšņā nāvē. Vai nu treniņzālē, vai sacensībās. Un pie mums taču arī… Septiņpadsmit gadu vecs puisis basketbola laukumā pēkšņi saļimst un… beigts. Hokejists… pēkšņi beigts. Tie visi ir upuri šai te skābekļa un taukskābju attiecību neatbilstībai, ko novērš mildronāts.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats