Daugavpils uzņēmējiem šis ir sarežģīts laiks – Krievijas tirgi, kas daudziem uzņēmējiem ir ļoti nozīmīgi, pēdējo gadu ir visai ierobežoti, bet jaunus noieta tirgus bez valsts atbalsta atrast grūti. Tomēr daugavpilieši nav gatavi padoties, jo vēsturiski ir izturējuši arī smagākus pārbaudījumus. Vairāk par esošo situāciju un perspektīvām stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.
– Kas vairāk ietekmē uzņēmējdarbības aktivitāti un sadarbību ar Krieviju – Krievijas rubļa vērtības krišana vai ģeopolitiskā situācija, kas radīja dažādu preču pārdošanas aizliegumus gan no ES, gan no Krievijas puses?
– Vistiešāk Latgales uzņēmēju darbību ietekmē Krievijas rubļa vērtības krišana, kas eksportu uz Krieviju ir padarījis nerentablu. Protams, visvairāk cieš tie uzņēmumi, kuru eksporta īpatsvars uz Krieviju bija nozīmīga daļa. Mūsu gadījumā vissmagākās sekas jūt Daugavpils Lokomotīvju rūpnīca. Pagājušajā gadā šis uzņēmums Krievijā zaudēja 35% no tirgus, kā šogad veidosies situācija, ir grūti prognozēt. Šogad ir parādījusies iespēja eksportēt uz Polijas tirgiem, taču ir skaidrs, ka tas Krievijas tirgus zaudējumu pilnībā nekompensēs. Paziņojuma par masveida darbinieku atlaišanu nav, taču darbinieku skaits ir būtiski samazināts. Runas par to, ka rūpnīcā strādā vairs tikai daži desmiti cilvēku, ir stipri pārspīlētas – pēc man pieejamiem datiem, rūpnīcā vēl arvien strādā ap 900 cilvēku.
– Vai pašvaldībai ir iespēja kādā veidā atbalstīt uzņēmumu, lai tas spēj pārorientēt savu darbu un nenoietu uz grunti?
– Materiālā ziņā pašvaldības atbalsta iespējas ir ļoti niecīgas. 90% esam samazinājuši nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, taču tas būtiski nemaina situāciju. Mēs varam atbalstīt un palīdzēt ar jaunu starptautisko tirgu atrašanu, ja ir izstrādāta stratēģija. No ES struktūrfondiem uzņēmums ir piesaistījis un realizējis projektus ražošanas modernizācijai un diversifikācijai. Ja runājam par iespējamo atbalstu, tad mēs gribētu panākt, lai uzņēmumiem, kuri cietuši Krievijas krīzes rezultātā, būtu priekšrocības pasūtījumu saņemšanai iekšējā tirgū. Patlaban dzelzceļa nozares uzņēmumi bieži importē produktus, kuru analogus varētu piegādāt arī Daugavpils Lokomotīvju rūpnīca. Likums gan to ierobežo, bet situācija ir nestandarta, tāpēc gribētos, lai valdības līmenī tiktu meklētas iespējas, kā palīdzēt šādiem uzņēmumiem, nevis meklēt ieganstus, lai nepalīdzētu. Lokomotīvju rūpnīca ir tikai viens piemērs – līdzīgu uzņēmumu ir daudz, un ir nepieciešama valsts iejaukšanās, lai šie uzņēmumi varētu turpināt strādāt.
– Vai jūsu minētās problēmas atstājušas iespaidu uz bezdarba rādītājiem?
– Grūti pateikt, tieši cik lielā mērā tas ir saistīts ar minētajām problēmām, taču, ja visu laiku bezdarba līmenis Daugavpilī bija līdzvērtīgs vidējam valstī, tad šobrīd tas ir pieaudzis par diviem procentpunktiem un sasniedz 11,3%.
Es gribu pateikt, ka citām lielajām pilsētām, tostarp, Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā un Ventspilī, kur bezdarba līmenis ir krities, salīdzinājumā ar Daugavpili ir pieejami lielāki atbalsta mehānismi. Tāpēc arī rezultāts labāks. Daugavpils šajā jomā ir apdalīta, jo investīciju piesaistes noteikumi visām lielajām pilsētām nav vienādi.
– Šobrīd aktualitāte ir prezidenta vēlēšanas. Ko jūs par to domājat?
– Gribu pateikt, ka būtībā esošās diskusijas nav par prezidentu kā personu, kas būtu cienīga ieņemt šo amatu, bet gan tā ir ietekmes pārdale starp ekonomiskajiem grupējumiem un partijām. Uzskatu, ka tā ir darījumu kārtošana. Ja mēs gribētu, lai prezidenta vēlēšanas tiešām būtu saistītas ar pretendentu kvalitatīvajām īpašībām, tad mums ir jāiet uz tiešajām prezidenta vēlēšanām. Jāteic gan, ka arī tiešajās vēlēšanās ietekme no ekonomisko grupējumu puses būs jūtama, taču tā būs savādāka.
– ES struktūrfondi kavējas apmēram par gadu. Vai tas izjauc kādus nozīmīgus plānus?
– Redzot, kā virzās noteikumu izstrāde, neviena pašvaldība nopietni nerēķinājās, ka struktūrfondi būs pieejami solītajā laikā – visiem bija skaidrs, ka tie līdz pašvaldībām nonāks tikai šā gada beigās. Tāpēc nekādu īpašu plānu šim gadam nebija.
Manuprāt, vienīgā ministrija, kas bija laikus sagatavojusies struktūrfondu apgūšanai, ir Satiksmes ministrija. Tāpēc jau tagad ir sākusies fondu apguve un ceļinieki strādā ar pilnu jaudu. Savukārt projekti, kas attiecas uz vispārējo būvniecību un ko kūrē citas ministrijas, buksē, jo nav līdz galam izstrādāti noteikumi un kritēriji. Tas atstāj iespaidu uz būvniecības nozari– Latgalē to jūtam ļoti izteikti.
– Kādiem mērķiem Daugavpils cer piesaistīt ES līdzekļus?
– Galvenais akcents tiek likts uz ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem. Līdz ar to no pilsētvides projektu naudām Daugavpils saņēma daudz mazāk nekā citas šajā programmā iesaistītās pilsētas. Tāpēc mēs gribam realizēt daudzus energoefektivitātes paaugstināšanas projektus, piesaistot gan KPFI līdzekļus, gan citus fondus. Iecerēti ir projekti arī infrastruktūras pilnveidošanai degradētajās teritorijās, kam būs pieejami fondu līdzekļi. Izvērtējam iespēju naudu izmantot dzelzceļa pievadu rekonstrukcijai un izbūvei industriālajās zonās, jo ienāk jauni investori, kam nepieciešami dzelzceļa pievadi.
Mēģināsim līdzekļus piesaistīt arī programmā, kas paredz privātās partnerības ietvaros atbalstīt ražošanas ēku būvniecību. Es ceru, ka VARAM atbalstīs šo programmu.
– Par cik lielu naudas summu no ES fondiem mēs šajā plānošanas periodā varam runāt?
– Šobrīd to ir grūti pateikt, jo, piemēram, Izglītības un Labklājības ministrijas nav vēl pat definējušas iespējamās programmas. Mūsu vēlme būtu šajā plānošanas periodā apgūt ap 100 miljonu eiro. Vajadzību mums būtu daudz vairāk.
– Vai plānošanas periodā plānojat naudu piesaistīt arī lidostas attīstībai, kas jau vismaz desmit gadu ir aktuāls jautājums?
– Diemžēl neizdosies, jo lidostas attīstība nav definēta kā prioritāte Nacionālajā attīstības plānā. Mēs gan to bijām ielikuši kā vienu no reģiona attīstības objektiem, bet rezultātā lidosta netika uzskatīta par pietiekami nozīmīgu objektu. Līdz ar to mēs esam spiesti meklēt citus finansēšanas avotus, jo lidosta mums tiešām ir nepieciešama. Atzīmēšu, ka šajā gadījumā kritiku neiztur valsts definētais, ka plānošanas dokumenti tiek veidoti no apakšas uz augšu, jo gan Latgales pašvaldību, gan Latgales reģiona attīstības plānos šis objekts ir iekļauts. Iespējams, ka projektam izdosies piesaistīt līdzekļus no Junkera investīciju fonda, skatāmies arī uz iespējamiem privātajiem investoriem un finanšu instrumentiem.
Lidosta ir vienīgā iespēja sasniedzamības nodrošināšanai, jo nevienā plānā nav paredzēta nedz ātrgaitas šosejas būvniecība, nedz ātrgaitas dzelzceļš. Jāatzīmē, ka šobrīd no Daugavpils uz Viļņu ir labākas iespējas ātri nokļūt. Daugavpilieši tagad uz Rīgu brauc caur Aknīsti un Neretu pa Daugavas kreiso krastu, iebraucot Rīgā no Ķekavas puses, jo jaunā šoseja no Rīgas līdz Koknesei rezultātu nedod. Mēs nevaram runāt par reģionālo attīstību, reemigrāciju un citiem pozitīviem procesiem, ja nespējam nodrošināt sasniedzamību.
– Jūs pieminējāt reemigrāciju. Bet es jautāšu par migrāciju – vai Latgalē vēl arvien vērojama masveidīga cilvēku aizplūšana uz ārzemēm?
– Process ir piebremzējies, bet vēl arvien cilvēki izbrauc. Tas gan vairs nenotiek tik masveidīgi kā dažus gadus atpakaļ, kad izbrauca veseliem autobusiem un ar visām ģimenēm. Rezultātā iedzīvotāju skaits ir dramatiski samazinājies – nav iespējams pārspīlēt, jo tas ir kritisks un tuvojas neatgriešanās punkta līmenim, kas nozīmē, ka bez būtiska imigrantu pieplūduma reģiona attīstība nebūs iespējama. Šobrīd no reģiona ir izbraukuši ap 20% iedzīvotāju. Daugavpilī gan iedzīvotāju kritums ir mazāks, jo cilvēki migrē no laukiem uz pilsētu.
– Vai tas liek domāt arī par izglītības iestāžu skaita samazināšanu?
– Pirms trim gadiem dome pieņēma lēmumu par skolu skaita optimizāciju, un tuvākajā laikā skolu slēgšana nav paredzēta. Skolēnu skaits pagājušajā gadā pat nedaudz pieauga – daļēji uz iekšējās migrācijas rēķina, daļēji tāpēc, ka tagad skolas vecumu sasnieguši tā saukto trekno laiku bērni.
– Un tagad par reemigrāciju – vai ir pozitīvi piemēri?
– Priecē, ka dažas ģimenes atgriežas Daugavpilī – tā vismaz ir pozitīva vēsma. Diemžēl nav atbalsta mehānisma, kas palīdzētu tieši tiem, kas atgriezušies, taču pašvaldība jau otro gadu izsludina konkursu Impulss. Tā ietvaros cilvēki, kas vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, var saņemt dāvinājumu līdz 7000 eiro. Protams, uz šo grantu var pretendēt arī tie, kas atgriezušies no ārzemēm. Lai precīzāk izvērtētu iesniegtos biznesa projektus, esam piesaistījuši Swedbank ekspertus, bet šogad kā konsultantus piesaistīsim arī no Attīstības finanšu instrumenta programmas. Mums ir svarīgi, lai jaunie uzņēmumi ne tikai spētu uzsākt darbību, bet arī veiksmīgi to turpināt. Iesaku vērsties pašvaldībā visiem, kuri atgriežas, un arī tiem, kuri plāno aizbraukt – varbūt tomēr ir iespēja veidot savu biznesu un palikt Latgalē. Atzīmēšu, ka cilvēki ir ļoti radoši un idejas ir interesantas. Kopumā Impulsa programmai pašvaldība šogad ir rezervējusi 50 tūkstošus eiro.
Katrā gadījumā pašvaldība ir ieinteresēta un darīs visu, kas attiecas uz tās atbildības līmeni, lai cilvēki Daugavpilī paliktu un veidotu savu dzīvi un biznesu.
Rādīt reklāmu
