28. marts, Ceturtdiena
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Sākuma lapa » Intervijas » ST priekšsēdētāja: Demokrātijai un pilsoniskajai apziņai nav jāveidojas caur sodiem
ST priekšsēdētāja: Demokrātijai un pilsoniskajai apziņai nav jāveidojas caur sodiem
Autors: Baiba Lulle / NRA.lv / 29. maijs 2017, 12:29
Cīņā par Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja amatu apmēram divus gadus ST tiesneses amatā esošā Rīgas juridiskās augstskolas profesore, bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese Ineta Ziemele izkonkurējusi līdzšinējo tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu. Kas mainīsies tiesā līdz ar vadības maiņu, kā uzlabot tiesas pieejamību, varas respektu pret konstitucionālajām tiesībām un sabiedrības lielāku izpratni, Neatkarīgās intervija ar I. Ziemeli.

Neatkarīgā: - Līdzšinējais ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš amatā nostrādāja trīs gadus, savukārt Aivars Endziņš un Gunārs Kūtris - trīs termiņus. Kāpēc, jūsuprāt, šī tradīcija netika turpināta? Kas ietekmēja šo mainību?

Ineta Ziemele: - Grūti būtu to saukt par tradīciju. Katrā tiesas sastāvā ir cits tiesnešu sastāvs, cita situācija. Mana pieredze Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) liecina - ja uz vadošajiem amatiem ir vairāki kandidāti, proti, uz ST priekšsēdētāja amatu tie bija trīs kandidāti, tas parāda, cik spēcīgs ir attiecīgais tiesas sastāvs. 

- Tas ir tikai kvalitātes, nevis kādu nesaskaņu rādītājs? Jūs ievēlēja ar minimālo balsu pārsvaru, uzreiz nevarēja arī vienoties par priekšsēdētāja vietnieku. 

- Nē! ECT arī bija tā, ka sākotnēji varbūt bija viena acīmredzama autoritāte un pārējie bija apmierināti, bet tad mainās tiesas sastāvs un vairāki gatavi uzņemties lielāku administratīvā darba slodzi. Tā arī ST. Te nevajadzētu meklēt kādas konspirācijas teorijas. Tas, ka bija trīs kandidāti un vismaz divi uz vietnieka amatu, nozīmē, ka ir vairāki tiesneši, kuriem ir iepriekšējā pieredze administratīvajos darbos un viņi ir gatavi uzņemties šo iniciatīvu, papildu slodzi. Tas ir ļoti pozitīvs rādītājs, īpaši Latvijas kontekstā. 

- Pēc ievēlēšanas kā vienu no prioritātēm minējāt ST pieejamības palielināšanu un rosinājāt nodrošināt valsts finansētu juridisko palīdzību. Kāda, jūsuprāt, varētu būt likumdevēju atsaucība, ņemot vērā, ka bieži tiek apstrīdēti tieši likumdevēja lēmumi? 

- Kāds būs Tieslietu ministrijas (TM) un likumdevēja skatījums, nevaru prognozēt. Bet arī ECT ir atzinusi, ja Latvijā likuma norma aizskar personas pamattiesības, tad šīs personas pamattiesības ir nepieciešams aizsargāt ST procesā. Tādējādi, pirms vērsties ECT, iedzīvotājam vispirms jāvēršas ST. Ja reiz Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums noteiktos gadījumos nodrošina valsts apmaksātu juridisko palīdzību vispārējās jurisdikcijas tiesās, tad ir grūti saprast, kāpēc šāda iespēja nav nodrošināta, vēršoties ST. 

- Kam, jūsuprāt, pienāktos valsts nodrošināta palīdzība? Visiem vai noteiktām kategorijām, vai skatot noteiktus aizskārumus? 

- Tiem pašiem subjektiem, kam likums paredz palīdzību vispārējās jurisdikcijas tiesās - šīs kategorijas jau Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā ir identificētas, vienkārši jāiekļauj šajā sarakstā arī ST. 

- Kas, jūsuprāt, ir lielākie tiesas šķēršļi ērtai pieejamībai - finanšu trūkums, lai nolīgtu juristu un sagatavotu kvalitatīvu pieteikumu, sabiedrības izpratnes trūkums vai vēlme cīnīties par savām tiesībām, neticība tiesu sistēmai, varai?

- Vēlme ir ļoti liela. Latvijas iedzīvotāji ir sapratuši, ka savas tiesības viņi var aizsargāt tiesās, un viņi arī to dara - ne velti mums ir liels sūdzību skaits gan administratīvajās tiesās, gan citās tiesās. Aizķeršanos varētu radīt tas, ka vēršanās ST ir specifiska, Satversmes tiesas likumā ir ļoti precīzi definēts, kādai ir jābūt konstitucionālai sūdzībai. Acīmredzot sabiedrības izglītošanas process nav bijis nedz sistemātisks, nedz visaptverošs. Arī jūs neesat daudz stāstījuši par to, kā vispār var vērsties ST!

- Ir ik pa laikam publikācijas, varbūt vairāk par plašāku sabiedrību interesējošiem spriedumiem, vēl aprīlī intervēju vienu no ilggadējiem ST tiesnešiem Uldi Ķini.

- Jā, tā bija ļoti laba intervija. Bet domāju vairāk par praktiskām lietām, kā vispār var vērsties ST un kāpēc.

- Jūsuprāt, kaut kas jāmaina pašā konstitucionālās sūdzību iesniegšanas procesā?

- Nē, tur viss ir pārdomāts un daudz neatšķiras no daudzām citām konstitucionālajām tiesām citās valstīs.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats