09. augusts,
Vārda dienas: Genoveva, Madara
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Šāgada aprīlī stājās spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, par ko pacientu viedoklis nav viendabīgs – no izpratnes un piekrišanas līdz lielam izmisumam. Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens intervijā Neatkarīgajai atzīst, ka desmitā daļa pacientu, kuri lieto kompensējamos medikamentus, atzīst, ka viņi nesaprot, kas ir jaunā zāļu sistēma, un tā ir radījusi problēmas ārstēšanās procesā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un budžeta apropriācijas pārdales piešķīrusi 14 miljonus eiro trim lielākajām Latvijas slimnīcām iekārtu un aprīkojuma iegādei. Covid-19 krīzes laiks ļauj slimnīcām ātrāk un ar salīdzinoši mazākiem birokrātijas šķēršļiem iepirkt iecerēto. Tomēr plānotie iepirkumi pievērsuši “korupcijas sargu” un iekšlietu ministra uzmanību
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Rīgas Austrumu slimnīca atsākusi pakāpeniski sniegt izmeklējumus un ambulatorās konsultācijas pirmreizējiem pacientiem pie ārstiem-speciālistiem. Arī Stradiņa slimnīca, atjaunojot ambulatoro palīdzību, īpašu uzmanību pievērš drošības pasākumiem, lai nepieļautu Covid-19 izplatīšanās risku, tāpēc, piemēram, pacienti nedrīkstēs pulcēties uzgaidāmajās telpās un visiem būs jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Gada laikā, kopš Latvijā darbojas zāļu verifikācijas sistēma, trauksmes signāls par iespējami viltotām zālēm ieskanējies vairākkārt, tomēr, pārbaudot medikamentus, nevienā gadījumā nav atklātas viltotas zāles. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā šīs jaunās, ar Eiropas regulu ieviestās sistēmas ietvaros atklāti 16 gadījumi, kad ceļā pie pacientiem bija viltotas zāles.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pirms gada stājās spēkā slimnīcu dalījums pa līmeņiem. Kopumā Latvijā slimnīcas ir sadalītas piecos līmeņos, kur augstākais jeb piektais līmenis ir klīniskās universitāšu slimnīcas, bet zemākais, tomēr ne mazāksvarīgais ir pirmais līmenis jeb aprūpes slimnīcas. Slimnīcām ir jāsniedz veselības aprūpes pakalpojumi atbilstoši to līmenim.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lai arī šogad valsts veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai tika piešķirts papildu finansējums, jau rudenī pierakstīties uz virkni izmeklējumu vai speciālistu konsultācijām vairs nebija iespējams. Savukārt daļa medicīnas iestāžu nemaz nepieraksta uz pakalpojumiem nākamajā gadā, aizbildinoties, ka nav zināms finansējuma apjoms.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Šodien valdība skata vairākus Veselības ministrijas sagatavotus noteikumus mediķu algu palielināšanai par desmit procentiem. Savukārt rezidentu atalgojuma kāpumu par divdesmit procentiem Veselības ministrija iekļāvusi pat vairākos dokumentos – gan par zemāko mēnešalgu medicīnā strādājošajiem, gan rezidentu finansēšanu. Skatoties tikai zemākās mēnešalgas, kas norādītas visu likumprojektu anotācijās, var rasties priekšstats, ka rezidentiem, tātad jaunajiem ārstiem, pamatalga būs lielāka nekā sertificētiem ārstiem.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Viesturs Boka ir strādājis slimnīcās 47 gadus. Rīgas 1. slimnīca, Stradiņa slimnīca, Linezera slimnīca, Austrumu klīniskā universitātes slimnīca... Patlaban – viņš ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, medicīnas zinātņu doktors, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Piecdesmit miljoni eiro, kas ieplānoti veselības nozares nākamā gada budžetā papildus, ir tikai viena kūkas kārta uz jau veselības aprūpei piešķirtajiem simtiem miljonu eiro, šāds secinājums izriet no Finanšu ministrijas amatpersonu skaidrotā Saeimā, skatot 2020. gada valsts budžeta projektu. Savukārt Veselības ministrijas apkopotie dati skaidri parāda, ka nākamgad veselības nozarei nemaz nav papildus plānoti pat tie paši 50 miljoni eiro.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pēc ārstēšanās slimnīcā pacienti turpmāk saņems tādu izrakstu, kurā nebūs norādīti slimnīcā lietoto zāļu komerciālie nosaukumi, bet tikai šo zāļu aktīvā viela. Šīs izmaiņas noteikumos seko jau iepriekš Veselības ministrijas pieņemtajam uzstādījumam – receptēs rakstīt tikai aktīvo vielu, nevis konkrēta ražotāja medikamentus – un politikai ar mērķi samazināt zāļu cenas.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Trešdaļa pacientu vecumā virs 62 gadiem nespēj iegādāties zāles, ko izrakstījis ārsts, bet 46 procenti iedzīvotāju atzinuši, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājumu summa par zālēm bijusi pārāk augsta. Ar šiem faktiem pašlaik operē visi veselības aprūpē iesaistītie un saprot, ka ir nepieciešams situāciju uzlabot.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Šāgada laikā e-veselībā izrakstīts vairāk nekā astoņi miljoni e-recepšu, bet kopumā kopš elektroniskās veselības sistēmas darbības sākuma – jau vairāk nekā 20 miljoni e-recepšu. Arī izrakstīto e-darbnespējas lapu skaits jau mērojams gandrīz divos miljonos. Par to liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Tomēr e-nosūtījums pagaidām vēl ir nākotne, turklāt svarīgi dati e-veselībā ir ierakstīti tikai par 10 935 pacientiem Latvijā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Par kādu medikamentu īslaicīgu vai ilglaicīgu pazušanu no aptieku plauktiem informācija parādās periodiski. Vairāki pacienti Neatkarīgajai stāsta, ka jau ilgāku laiku aptiekās nav pieejams D vitamīna šķīdums jeb pilieni, kas ir recepšu medikaments.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijā arvien vairāk trūkst darbaspēka, tomēr vienlaikus liela daļa nodarbināto, īpaši ar zemāku ienākumu līmeni, baidās zaudēt esošo darbu slimības dēļ. 39 procenti Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā norāda, ka Latvijā strādājošais nevar atļauties slimot, jo baidās zaudēt darbu, liecina Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā veiktā aptauja.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Daugavpils reģionālā slimnīca, kura pārtraukusi, bet drīzumā gatavojas atjaunot plānveida operācijas, ir krīzes katalizators veselības aprūpē slimnīcās. Notiekošais Daugavpilī uz ārkārtas sēdi pulcinājis Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, taču tāds ārstu un māsu trūkums, par ko atklāti pateica daugavpilieši, ir visās slimnīcās.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats