25. septembris, Pirmdiena
Vārda dienas: Rauls, Rodrigo
Sākuma lapa » Intervijas » Likvidējot akadēmiju, studenti pakļauti zemākai studiju kvalitātei pedagoģijā
Likvidējot akadēmiju, studenti pakļauti zemākai studiju kvalitātei pedagoģijā
Autors: Zane Kārkla / NRA.lv / 21. februāris 2017, 16:32
Izglītības un zinātnes ministrijai nav pārdomāta reformu plāna, šobrīd notiek mērķtiecīga vienas augstskolas, kas ir spēcīgākais spēlētājs pedagoģijā, likvidēšana bez pamatotiem argumentiem, uzskata Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) vadība, izglītības un zinātnes eksperti, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Vadītāju asociācija (LIVA), Latvijas Studentu apvienība (LSA) un pašvaldību vadītāji. Likvidācijas kontekstā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Bet ministrija vien bārstot solījumus par skaistu nākotni. Rezultātā studenti nonākuši ķīlnieku lomā.

- Gada sākumā parādījās ziņa par IZM ieceri akadēmiju pievienot Latvijas Universitātei. Vai jums ir skaidri apvienošanas soļi un rezultāts?

RPIVA rektore Daina Voita: - Diskusijās Rektoru padomē, Augstākās izglītības padomē, Latvijas Studentu apvienībā, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijā izkristalizējās secinājums - šo procesu noteikti nevar dēvēt par reformām augstākajā izglītībā, norādot vajadzību pēc konkrēta augstākās izglītības reformu plāna, kur atainots, kā augstākās izglītības telpa izskatās pēc diviem, četriem gadiem. Tā nav reforma, kad vienkārši bez jebkādiem pamatotiem argumentiem iznīcina vienu spēcīgu augstskolu, tostarp cieš arī akadēmijas filiāles un reģionu attīstība. IZM nav reformu plāna (šābrīža situācijas analīze, mērķi, riski, ieguvumi, zaudējumi). Citās valstīs, piemēram, Somijā un Dānijā, tiek attīstīts modelis, kad augstskolas sadarbojas, veidojot vienotu universitāšu bloku. Neviena netiek likvidēta, jo likvidācija ir ārkārtīgi rets gadījums un tiek uzskatīta par negatīvu piemēru izglītības sistēmas sakārtošanā. 

RPIVA Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča: - Līdz šim neesam saņēmuši nevienu pamatotu dokumentu, kur būtu norādīti kādi konkrēti termiņi, paskaidrojoša informācija, piemēram, kuru studiju programmu realizācija turpināsies. Tāpēc skaidrības nav. Varu paust tikai savu subjektīvu viedokli, proti, es saklausu, ka Latvijas Universitātei nav mērķa saglabāt filiāles, un šobrīd ministrijas apgalvojums, ka «filiāles būs», vairāk ir tikai solījums tautas nomierināšanai. 

D. Voita: - Neatkarīgi, ko saka IZM, jāatceras, ka par filiāļu likteni lemj augstskolas Senāts. Līdz ar to šobrīd neviena RPIVA filiāle nevar būt droša par savu nākotni. Latvijas Universitāte (LU) allaž ir norādījusi, ka tai nav vajadzīgas filiāles. Piemēram, pirms RPIVA izveidoja savu filiāli Cēsīs, šo iespēju piedāvāja arī LU, bet tā atteicās, jo šādas struktūrvienības universitātei nevajagot. Tai kādreiz bija filiāles Daugavpilī un Valkā, bet tās iznīka. 

R. Karloviča: - Nav rentabli, nav studentu - šie ir tikai daži no argumentiem, kas pēc gada, pusotra gada var kalpot kā iegansts filiāļu slēgšanai. Jāņem vērā, ka filiāle nevar funkcionēt autonomi pati par sevi, tās darbība tiek koordinēta no augstskolas centra. Atšķirībā no LU RPIVA šī koordinēšana ir attīstīta jau gadiem un darbojas ļoti sekmīgi. Jebkuri jauninājumi RPIVA darbībā tiek īstenoti kontekstā ar filiāļu attīstību. Tāpat jebkura programma filiālēs tiek veidota, balstoties uz konkrētā reģiona pasūtījumu. Tās saskaņojam ar pašvaldībām. Ja šī koordinēšana zudīs, filiāle funkcionēt nevarēs un iestāsies pārrāvums arī reģionālajā attīstībā. 

RPIVA rektora vietniece attīstības un kvalitātes vadības jautājumos Irina Degtjarjova: - Jāpiebilst arī, ka rīkojumu projektā un IZM ierēdņu teiktajā var saskatīt šantāžas pazīmes. Piemēram, sākotnēji tika norādīts, ka studiju maksa tagadējā apmērā tiek saglabāta tikai tad, ja students nolemj studijas turpināt LU. Pēc tam to pagrieza savādāk, respektīvi, ka budžeta nauda sekos studentam, bet tik un tā rīkojumā nav minētas visas Latvijas augstskolas. Arī nosacījumos par budžeta vietu saglabāšanu nav norādītas visas augstskolas. Tāpat redzama manipulēšana ar skaitļiem. Piemēram, klaji melojot, ka RPIVA personāls publicējis tikai deviņas zinātniskās publikācijas (nezinu, kur šāds skaitlis iegūts), bet LU - 1700. Pirmkārt, RPIVA ir daudz vairāk publikāciju, un, otrkārt, ir aizmirsts piebilst, ka salīdzināšanai no LU ir ņemtas publikācijas visās jomās, bet runa taču ir tikai par pedagoģiju. 

- Vai neziņa nav paralizējusi daudzus darbus, procesus akadēmijā? 

R. Karloviča: - Ir bremzēta vietēja mēroga un starptautiskā sadarbība. Izstrādē ir piecas programmas, kuru izveide top kopā ar citām augstskolām. Arī projektu virzība ir apgrūtināta, piemēram, sakarā ar iestrādēm Apvārsnis 2020 ietvaros. 

- Šis tracis var arī atstāt negatīvu ietekmi uz topošo studentu izvēli. 

R. Karloviča: - Protams. Nav vairs garantijas, ka izdosies visur nokomplektēt grupas. Reflektants nevēlēsies stāties programmā, par kuras likteni nav skaidrības. Un tad ministrija varēs droši sacīt, ka filiāles neviens neslēdz, tās pašas ir nomirušas. Turklāt ir publiski jau pausts viedoklis, ka mēs vairs neuzņemam studējošos. Tā anotācijā ir lasāms. Taču lēmums vēl nav pieņemts. Ja tas tiks pieņemts, tad uzņemšanu patiešām rīkos LU, protams, nosakot savas studiju maksas. 

- Kāda gaisotne šobrīd valda Kuldīgas filiālē? 

R. Karloviča: - Sajūtas ir ļoti duālas. No vienas puses - studiju process turpinās, studenti iziet prakses, bet no otras puses - ir liela neziņa, kā būs tālāk. Nav vairs drošības par sevi, savu ģimeni, nākotni. Studentu bažas par daudziem aspektiem ir ļoti pamatotas. Piemēram, studijas filiālē viņi ir izvēlējušies ļoti mērķtiecīgi - filiāle ir pieejamā attālumā, nokļūšana līdz tai neprasa lielus naudas un laika resursus. Turklāt daudzi arī strādā. Kas notiks, ja filiāli slēgs? Ne visiem ir automašīna, līdz ar to ļoti problemātisks kļūst jautājums, kā nokļūt līdz jaunajai studiju vietai. Vai studijas būs apvienojamas ar darbu? Studenti būs spiesti pārtraukt studijas vai arī pamest darbu, kas vairākumam ir vienīgais ienākuma avots. Daļa studējošo ir ņēmuši studiju kredītu, ko būs jāsāk atmaksāt pavisam drīz pēc studiju pārtraukšanas. Neatbildēts arī jautājums - kā notiks kredītpunktu pielīdzināšana? Kāpēc students ir jāsoda, ja viņam nesakrīt kredītpunkti ar LU programmu. Piemēram, gan LU, gan RPIVA ir programma, kas sagatavo pirmsskolas izglītības skolotājus. Nosaukumi identiski, bet saturiski tās ir atšķirīgas programmas. Atšķirība ir veseli 34 kredītpunkti, kas pēc apjoma atbilst gandrīz pilnam vienam studiju gadam! Kas kompensēs to, ka RPIVA studentam būs jāmācās vēl viens papildu gads? Kopumā jāteic, ka tas ir genocīds pret studentiem. Un nevienā dokumentā nav lasāmas atbildes uz šīm studentu bažām. Tā ir utopija, ka nekas nemainīsies studentu dzīvē, ja RPIVA tiks likvidēta.

Turklāt IZM koncepcija par filiālēm mēneša laikā ir mainījusies vairākas reizes - 3. janvārī teica, ka nebūs nevienas, pēc laika jau tika solīts, ka darbu turpinās visas, tad divas, pēc tam jau norādīts, ka paliks visas. Un šis ir pārdomāts plāns? Arī citos aspektos viņu domas un argumenti ir vairākkārt mainījušies. 

- Tiek solīts, ka vismaz līdz 2020. gadam neviena cita augstskola netiks reorganizēta. Jums ir skaidrība, kāpēc ķērās pie RPIVA? IZM sākotnēji to pati skaidroja ar zemo zinātnisko līmeni, studiju kvalitāti un vajadzību efektīvāk izmantot valsts budžeta līdzekļus. 

D. Voita: - Mēs neticam šādam solījumam, domāju, ka daudzi rektori ir bažīgi, ka drīz pārmaiņas skars arī viņu vadītās augstskolas. Taču nedrīkst dzīvot šādā baiļu un nedrošības gaisotnē, tas neveicina radošumu, attīstību. Un neziņu rada tas, ka nav nekāda reformu plāna, kur būtu skaidri mērķi, veikta pilnvērtīga analīze par esošo situāciju un ietekmi uz nākotnes attīstību. 

Mēs paši esam veikuši analīzi, un tā apliecina, ka RPIVA pedagoģijā ir spēcīgāka par citām augstskolām, - mums ir studentu pieaugums, finanšu stabilitāte, kvalitatīvas studiju programmas, zinātniskais segums. Tas jārespektē, tāpat kā mēs respektējam citu augstskolu sasniegumus. Tikai sadarbībā un savstarpējās uzticēšanās vidē var veidoties labāka kvalitāte, mērķtiecīgāks piedāvājums un konkurētspēja. 

Piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes un IZM apkopotā statistika liecina, ka gadu no gada sarūk kopējais studentu skaits Latvijā, taču RPIVA tas pieaug, piemēram, 2014. gadā mums bija 3038 studenti, pērn - 3534. Zinātnisko institūciju starptautiskajā novērtējumā RPIVA ieguva labus rezultātus. Mums ir virkne unikālu studiju programmu. Pērn puse jeb 51% studentu, kas uzsāka studijas pedagoģijā, izvēli izdarīja par labu RPIVA. Salīdzinājumam - LU 21%. Turklāt spējam piesaistīt maksas studentus - saņemam salīdzinoši nelielu valsts finansējuma dotāciju - tikai 16% studentu 2016. gadā studēja RPIVA par budžeta līdzekļiem. Laika posmā no 2012. līdz 2015. gadam akadēmijai ir bijušas 77 publikācijas pedagoģijā SCOPUS un Web of Science. Tikpat daudz bija arī LU. 

Arī starptautisko ekspertu izvērtējumā pedagoģijas studijās [IZM pasūtīja šo vērtējumu] RPIVA studiju programmas ieguva vienu no augstākajiem novērtējumiem. Kādēļ bija jāveic tik apjomīgs un ilgstošs izvērtēšanas darbs, ja rezultāti netiek izmantoti un tiek darīts pilnīgi pretēji? Arī Pasaules bankas eksperti norādīja, ka spēcīgākais jāstiprina, savukārt IZM mēģina to likvidēt, cerot, ka tādējādi paaugstināsies studiju kvalitāte. 

Kad šos skaitļus un argumentus parādījām ministrijai, tā vairs kā argumentu likvidēšanai nemin studiju kvalitāti, bet traktē likvidācijas nepieciešamību savādāk: no divām labām augstskolām veidosies viena izcila. Bet arī šim pamatojumam nav ne priekšizpētes, ne definēto mērķu, ne ilgtermiņa ietekmes analīzes, ne arī finanšu ieguvumu un zaudējumu aprēķina, turklāt Eiropas Komisija atzina, ka finansiālie apsvērumi nevar būt galvenais mērķis augstskolu konsolidācijai. 

R. Karloviča: - Attiecībā uz argumentiem par efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu ministra vietā man būtu kauns šādus vārdus sacīt, zinot, ka nav izdarīti daudzi citi darbi, kas ļautu lietderīgāk izmantot budžeta naudu. Piemēram, beidzot būtu jāveic analīze, cik lietderīgi tiek tērēta valsts nauda budžeta vietām, noskaidrojot, cik daudzi, kas ir studējuši par nodokļu maksātāju naudu, reāli arī strādā savā specialitātē. 

- Ja šie IZM argumenti ir atspēkoti, bet reorganizācijas process turpina savu gaitu, atliek vien secināt, ka likvidēšanai ir kādi zemūdens akmeņi. 

D. Voita: - Ja procesam nav loģikas, tad, visticamāk, ir kādi citi iemesli, ko mēs nezinām. Ja mēs tagad minēsim savus pieņēmumus, kāds var teikt, ka mēs melojam. Taču šis slēptais plāns izlīdīs ārā samērā drīz - pirms vai pēc pašvaldību vēlēšanām, un to cilvēki ieraudzīs un sapratīs. 

- Vai vispār ir notikusi kāda klātienes tikšanās visām iesaistītajām pusēm vai viedokļu apmaiņa notiek vien caur medijiem? 

D. Voita: - Par rektori strādāju 1,5 gadus, un šajā laikā nevienu reizi neesam aicināti uz jebkādu diskusiju, konstruktīvu sarunu, kaut arī 2016. gada rudenī vismaz septiņas reizes esam aicinājuši IZM pārstāvjus satikties, bet joprojām neesam sadzirdēti. IZM iniciēto pārmaiņu gala iznākums ir paredzams - studenti būs pakļauti zemākai izglītības kvalitātei pedagoģijā. 

I. Degtjarjova: - Jebkurā jomā, likvidējot līderi, attīstības līmenis pakāpjas atpakaļ. Vajadzīgi vairāki gadi, lai to atjaunotu iepriekšējā līmenī, un tikai tad var turpināt attīstīties. Vai Latvija var atļauties rezervēt 5-10 gadus kļūdu labošanai? 

R. Karloviča: - Iznākums var slikti atsaukties uz visu politisko pārvaldību, jo tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Un šobrīd RPIVA cilvēki (ap 4000 - studenti, darbinieki) ir neziņā par savu nākotni un ļoti vērīgi skatīsies, kuri ir tie cilvēki pašvaldībās, kas mūs atbalsta, un kuriem ir vienalga. Un, protams, studenti, mācībspēki balsos vēlēšanās par saviem atbalstītājiem. Piemēram, Kuldīgas filiālē studē studenti no 13 pašvaldībām. Un politiķus vērtēsim ne tikai mēs, bet arī RPIVA studentu, darbinieku un sadarbības partneru ģimenes, draugi, radi, kolēģi. Un līdz ar to politiķu vērtētāju skaits palielinās vismaz trīs reizes. 

- Ja Ministru kabineta lēmums būs jums nelabvēlīgs, vai to varēs pārsūdzēt? 

D. Voita: - Pārsūdzēt var, bet ceru, ka tik tālu neaiziesim, jo es gribu cerēt, ka dzīvojam demokrātiskā un tiesiskā valstī un loģika lēmuma pieņēmējiem būs spēcīga. Nevar ignorēt tik daudzu ekspertu un sociālo partneru viedokļus, kas iestājas par RPIVA saglabāšanu. Vairāki eksperti apšauba arī IZM nostāju par augstskolu un studiju programmu skaita mehānisku samazināšanu. Nedz Latvijas politikas plānošanas dokumentos, nedz arī Pasaules bankas ekspertu ieteikumos nav minēta kādas augstskolas likvidācija. 

- Valda vienprātība, ka reformas augtākajā izglītībā vajag. Ar ko tad sākt? 

D. Voita: - Jāizstrādā pārdomāts reformu plāns, kas balstās uz rūpīgi veiktu analīzi (zinātniskais izvērtējums, pasniedzēju izvērtējums, studiju programmu kvalitāte, pieprasījums un citi aspekti), kā tas tiek darīts Eiropas valstīs. Un tikai pēc tam var rīkoties tālāk - plānveidīgi, demokrātiski un tiesiski.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats