Pēteris Strautiņš
bankas, ekonomika
Pievienots 2018 gada 29. jūnijā | 0 komentāri
Tas bija viens no garākajiem pārgājieniem, kuru veicu, piedaloties 2000. - 2004. gada Latvijas Ligzdojošo putnu atlantā. Biju viens no 10 aktīvākajiem dalībniekiem šajā projektā, kas iesaistīto cilvēku un patērētā laika ziņā noteikti bijis viens no vērienīgākajiem mūsu zinātnes vēsturē. 2001. gadā vairākkārt devos uz rajonu, ko dēvēju par Taurkalnes masīvu – plašu, gandrīz nepārtrauktu mežu apgabalu, kas atrodas starp Daugavu un Lietuvu vietā, kur kaimiņvalsts robeža veido kartē labi pamanāmu izcilni. To var uzskatīt arī par robežu starp Zemgali un Sēliju.
Pievienots 2017 gada 17. janvārī | 0 komentāri
Ekonomikas ziņu izplatīšanas nacionālo tradīciju dēļ daži no svarīgākajiem notikumiem mūsu tautsaimniecībā paliek gandrīz nepamanīti. Statistikas datu kopainā ir fragmenti, kurus pamana pat ļoti labi. Piemēram, Centrālā statistikas pārvalde katru mēnesi paziņo patēriņa cenu datus, kurus tad kā saskaņots ansamblis medijos apdzied banku un ministriju eksperti. Patēriņa cenas virza plašs vietēju un globālu faktoru loks. Taču tās parasti nav vērtīgākais informācijas avots par gaidāmajām labklājības izmaiņām nākotnē.
Pievienots 2016 gada 13. decembrī | 0 komentāri
Lai arī ekonomika ir skaitļu pasaule, to palīdz saprast metaforas. Vērojot jaunāko un grandiozāko "runājošo galvu" diskusiju TV par tautsaimniecības izaugsmes paātrināšanas iespējām, ienāca prātā salīdzinājums no ģeoloģijas jomas. Skandināvijas pussala lēnām ceļas uz augšu, to var labi redzēt, piemēram, vietās, kur tālā pagātnē krasta klintīs laivu piesiešanai iedzīti āķi jau atrodas krietni virs ūdens. 
Pievienots 2016 gada 21. novembrī | 0 komentāri
Viens no saprātīgākajiem lēmumiem, kas Latvijā ir pieņemts vairāku gadu laikā, ir AS Sadales tīkli tarifu reforma. Tas neizbēgami ir radījis lielu sašutumu, šīs lietas diemžēl nav atdalāmas.
Pievienots 2016 gada 10. novembrī | 0 komentāri
Cilvēki, kuri panāca, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP) ieraksta mērķi — apstrādes rūpniecībai 2020.gadā jābūt 20% no IKP, man ir atzinušies, ka nebija to nopietni domājuši. Viņi tikai esot vēlējušies uzsvērt šīs nozares svarīgumu, apmēram tā. Kāpēc gan ne? Domājošiem cilvēkiem taču vajadzētu saprast, ka šādas numeroloģiskas atskaņas ir pārāk gludas, lai tās uztvertu nopietni.
Pievienots 2016 gada 29. februārī | 0 komentāri
Pagājušā gada 4.ceturksnī ekonomikas pieaugums Latvijā (2.7%) palika virs Igaunijas (0.7%) un Lietuvas (2.0%) līmeņa, gada griezumā mērot. Taču tas bija mazāks nekā iepriekšējā periodā, bet ceturkšņa griezumā pievienotā vērtība pat nedaudz saruka, par 0.3% (sezonāli izlīdzinātajos datos).
Pievienots 2016 gada 4. februārī | 0 komentāri
Par apstrādes rūpniecības izlaidi 2015.gada decembrī, gadā kopumā un tālākas nākotnes prognozēm.
Pievienots 2016 gada 12. janvārī | 0 komentāri
Gada pēdējam mēnesim ir raksturīga cenu stabilitāte vai pavisam neliels pieaugums salīdzinājumā ar novembri. Turpretim pērnā gada nogalē bija nozīmīga mēneša deflācija, cenām sarūkot par 0.3%, bet, salīdzinot ar 2014.gada decembri, cenas ir par šādu soli pakāpās uz augšu. Jau bija gaidāms, ka būs samazinājušās preču cenas (-0.3%). Neliels pārsteigums ir pakalpojumu cenu inflācijas samazināšanās pērnā gada 2.pusē no augstākā punkta (3.3%) jūnijā līdz 2.1% decembrī.
Pievienots 2015 gada 4. novembrī | 0 komentāri
Septembris Latvijas apstrādes rūpniecībai bija drīzāk labvēlīgs, izlaide sezonāli izlīdzinātajos datos pret augustu pieauga par 0.2%. Taču gada griezumā šis ir mazākais apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, un šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka ievērojami pārskatīts uz leju vērtējums par nozares attīstību jūlijā un augustā. Šajā gaismā kļūst saprotamāki sākotnējie 3.ceturkšņa IKP dati. Ražošanas pieaugums ceturksnī gada griezumā ir bijis mazāks, bet pret iepriekšējo ceturksni izlaide samazinājusies par 2.1%. Ir cerības, ka gada pēdējā ceturksnī kustība būs pretēja. Vismaz ārējie apstākļi būs samērā labvēlīgi. JP Morgan/Markit globālais rūpniecības pasūtījumu indekss oktobrī sasniedza augstāko līmeni septiņu mēnešu laikā. Detalizēti nozares dati un mēdiju ziņas liecina, ka mūsu rūpniecība turpina pielāgoties Krievijas tirgu vājumam vai nepieejamībai. 
Pievienots 2015 gada 30. oktobrī | 0 komentāri
Saskaņā ar CSP šodien publicētajiem datiem, iekšzemes kopprodukts 3.ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada auga par 2.5%. Pieaugums pret 2.ceturksni sezonāli izlīdzinātajos datos bija 0.4%.
Pievienots 2015 gada 8. oktobrī | 0 komentāri
Par patēriņa cenu izmaiņām 2015.gada septembrī.
Pievienots 2015 gada 9. septembrī | 0 komentāri
Par patēriņa cenu izmaiņām 2015.gada augustā.
Pievienots 2015 gada 31. augustā | 0 komentāri
Par darba algu izmaiņām 2015.gada 2.ceturksnī.
Pievienots 2015 gada 12. augustā | 0 komentāri
Augošai ekonomikai vajag darbiniekus. Darbaspēka apsekojumā (DA) reģistrētais strādājošo skaits šī gada 2.ceturksnī audzis ar lielāko ātrumu kopš 2013.gada 3.ceturkšņa, par 9.1 tūkstoti gada griezumā. Jāatzīmē gan, ka VID dati par VSAOI maksātājiem drīzāk signalizē nodarbinātības kāpuma bremzēšanos. Taču DA dati pērnā gada 2.pusē vēstīja, ka strādājošo skaits samazinās, kas tā visdrīzāk nebija, tāpēc varbūt šoreiz redzam iepriekš notikuša pārpratuma atrisināšanu.
Pievienots 2015 gada 29. maijā | 0 komentāri

Kā vēsta izziņotie darba algu dati, lēnāka ekonomikas izaugsme atlīdzības kāpumu ir bremzējusi pavisam nedaudz. Ja pērn vidēji darba samaksa palielinājās par 6.8%, tad šī gada sākumā par 6.1%.

Pievienots 2015 gada 24. februārī | 0 komentāri
Jaunākais darbaspēka apsekojums (DA) parāda mērenu, bet diezgan visaptverošu darba tirgus indikatoru vairākuma uzlabošanos, to var teikti par darba meklētāju īpatsvaru, algu līmeni, ilgstošā bezdarba īpatsvaru. 4.ceturksnī darba meklētāju skaits ir nokrities gandrīz līdz 100 tūkstošiem (100.7 tūkst.), gada laikā samazinoties par 12%. Darba meklētāju īpatsvars sarucis no 11.3% aizpērnā gada beigās līdz 10.2%. Nodarbināto īpatsvars gada laikā pieaudzis no 58.6% līdz 59.3%.
Pievienots 2015 gada 12. februārī | 0 komentāri
Kopējā cenu līmeņa izmaiņas Latvijā šogad būs tuvu nullei un neviens nevar pilnīgi droši pateikt, kurā nulles pusē. Šodien izziņotie patēriņa cenu dati liek domāt, ka gada vidējais rādītājs drīzāk būs ar mīnusa zīmi. Deflācijas atgriešanās Latvijā bija gaidāma, taču nebija pārliecības, ka tas notiks janvārī. Gada pirmajā mēnesī dzīves dārdzība saruka par 0.4% salīdzinājumā ar pērno janvāri.
Pievienots 2015 gada 14. janvārī | 0 komentāri
Latvija ir palikusi pēdējā Baltijas valsts, kurā decembrī vēl nebija deflācijas, runājot par cenu izmaiņām gada griezumā, bet iespējams, ka deflācija ir sākusies janvārī. Tas varētu būt noticis par spīti elektrības tirgus liberalizācijai. Pārējo preču un pakalpojumu cenu virzība ir izteikti lejupvērsta, decembrī cenas pret novembri samazinājās par 0.6% un tā bija lielākā mēneša deflācija decembrī līdz šim. Pat, ja gada deflācija nav sākusies janvārī, tas ir tikai laika jautājums.
Pievienots 2014 gada 11. decembrī | 0 komentāri
Eksports oktobrī pieauga nesenai pagātnei neierasti strauji — par 7.2% gada griezumā, kas ir straujākais temps kopš pērnā aprīļa. Absolūtajos skaitļos ir sasniegts līdz šim labākais mēneša rezultāts, pirmo reizi pārsniedzot miljardu eiro. Taču šodienas datiem ir arī ēnas puse. Izmaiņas atsevišķās preču grupās parāda, ka lielākais devums bijis reeksportam, pirmkārt elektroierīču un alkoholisko dzērienu izvedumam, arī dzelzij un tēraudam. Iepriekš publicētie rūpniecības izlaides dati vēsta, ka izlaides pieaugums elektrisko iekārtu, gan arī pārējo iekārtu un mašīnu ražošanā oktobrī bija ļoti labs, attiecīgi 15% un 22%. Taču, zinot, kas notiek ar dažu uzņēmumu eksporta cenām, jāšaubās, ka vietējie ražotāji gūst lielus papildus ienākumus naudas izteiksmē, turklāt eksports elektroierīču kategorijā, kā zināms, vairākkārt pārsniedz Latvijā saražoto. Arī dzērienu eksportā vietējo preču devums ir mazāk nekā puse. Nedaudz straujāk par kopējo oktobrī auga arī minerālproduktu eksports, par tiem tas pats stāsts. Kopā šie produkti deva 40% eksporta gada pieauguma un 38% no mēneša pieauguma — tas ir, procentuāli no kopējā visās preču pozīcijās ar pozitīvu devumu.
Pievienots 2014 gada 1. decembrī | 0 komentāri
Precizētie un papildinātie 3.ceturkšņa IKP dati ir nedaudz labāki par sākotnējiem, pieaugumam gada griezumā ir «pierēķināti» 0.2 procentpunkti un tas tagad ir 2.4% (sezonāli izlīdzinātajos datos). Taču lielu izmaiņu nav un salīdzinoši lēnas izaugsmes periods turpinās.
Pievienots 2014 gada 30. jūlijā | 0 komentāri
Izņemot aprīli, šogad mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums ir bijis diezgan pieticīgs un jūnijs nenesa izmaiņas. Nozares apgrozījums gada griezumā auga par 2.8%, pret maiju samazinoties par 0.4%. Straujais algu kāpums būtu varējis nodrošināt lielāku apgrozījumu, bet cilvēku prāti nav tik mierīgi, lai dotos uz veikalu un ienākumu pieaugumu bezrūpīgi notērētu.
Pievienots 2014 gada 4. jūlijā | 0 komentāri
Apstrādes rūpniecības rezultāti maijā ir bijuši diezgan blāvi, gada pieaugums bijis 1.8%, tikpat, cik gada pirmajos piecos mēnešos vidēji. Šajā mēnesī varēja gaidīt labāku rezultātu, ievērojot, ka tieši maijā  visvairāk sarūk LM apturēšanas bāzes efekts. Taču nojaušamāka kļuva Ukrainas un Krievijas tirgus notikumu ietekme uz ražošanas apjomu. Lielam satraukumam gan nav pamata, jo svarīgajā Krievijas tirgū situācija pamazām uzlabojas, pāris pēdējo mēnešu ekonomikas dati ir salīdzinoši labvēlīgi un Latvijas rūpniecībai ir labas iespējas gadā kopumā parādīt labāku sniegumu nekā līdz šim.
Pievienots 2014 gada 31. martā | 0 komentāri
Februārī mazumtirdzniecībā nebija krasu izmaiņu, tādas nepiedzīvoja ne kopējais nozares apgrozījums (kas pieauga par 0.1% mēneša un 2.0% gada laikā), ne arī vairākums lielāko apakšnozaru. Jāpiebilst, ka kopš pagājušā gada jūlija nozarē nav notikušas nekādas vērā ņemamas izmaiņas, trijos mēnešos apgrozījuma indekss bijis pat identisks, zīmīga sakritība. Gandrīz nav mainījies arī gada pieauguma temps kopš janvāra, kad tas bija 1.8%. Tātad varētu teikt, ka nozarē valda gandrīz nepieredzēts miera stāvoklis pēc straujā krituma krīzes laikā un straujās atgūšanās pēc tam.
Pievienots 2014 gada 19. martā | 0 komentāri
Jau iepriekš gan darbaspēka apsekojuma, gan Valsts ieņēmumu dienesta dati liecināja, ka 2013.gads darba tirgū sākās ar spēcīgu kāpumu, bet gada 2.pusē situācija mainījās. Dati, kas iegūti no uzņēmumu apsekojumiem savukārt vēstīja, ka 3.ceturksnī aizņemto darbavietu skaits vēl auga strauji, taču šodien publicētās ziņas par 4.ceturksni jau vairāk apstiprina citu datu avotu vēstīto.
Pievienots 2014 gada 16. februārī | 0 komentāri
Darbaspēka apsekojuma (DA) dati ir viena no komplicētākajām tēmām ekonomikas ziņu plūsmā, kurā, ja ļoti pacenšas, var atrast apstiprinājumus visdažādākajiem apgalvojumiem, tai skaitā pretrunīgiem. Tāpat var vienu un to pašu notikumu «godīgi» interpretēt gan kā vēlamu vai nevēlamu. Piemēram, lēnāks darbavietu skaita pieaugums pie straujas ekonomikas izaugsmes vienlaikus nozīmē straujāku darba ražīguma kāpumu.
Pievienots 2014 gada 10. februārī | 0 komentāri
Par 2013.gada 4. ceturkšņa IKP ātro vērtējumu.
Pievienots 2014 gada 3. februārī | 0 komentāri
Kā jau katru gadu ap šo laiku, Centrālā statistikas pārvalde sniedz lielu datu apjomu par pērnā gada norisēm rūpniecībā, aplūkojot gan izmaiņas iepriekšējā gada decembrī, gan ceturtajā ceturksnī un gadā kopumā.
Pievienots 2013 gada 10. decembrī | 0 komentāri
Mūsu tautsaimniecība attīstītās svara zaudēšanas virzienā, tā varētu rezumēt 3.ceturkšņa IKP datus un šīgada norises kopumā. Šķiet, ka neviens nav mēģinājis saskaitīt visu saražoto produktu svaru, taču to darot šogad, visdrīzāk nāktos konstatēt, ka ekonomika ir kļuvusi fiziski mazāka.
Pievienots 2013 gada 5. novembrī | 0 komentāri
Apstrādes rūpniecībā septembrī bijis neliels pieaugums pret iepriekšējo mēnesi (+0.4%) un iepriekšējo septembri (+1.9%), taču izlaides apjoms, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, joprojām svārstās ap līmeni, kas tika sasniegts jau pagājušā gada sākumā.
Pievienots 2013 gada 30. jūlijā | 0 komentāri
Jūnijs nāca ar ļoti tīkamiem laika apstākļiem, patērētāju noskaņojuma indeksi virzījušies drīzāk uz augšu, tāpēc jūnijā ticams šķita mazumtirdzniecības pieaugums, bet tā vietā bijis neliels kritums.
Pievienots 2013 gada 11. februārī | 0 komentāri
Par ārējo tirdzniecību un apstrādes rūpniecības apgrozījumu 2012.gada decembrī.
Pievienots 2013 gada 9. janvārī | 0 komentāri
Preču eksports ir pārsniedzis iepriekšējo rekordu jau četrus mēnešus pēc kārtas. Pirmās trīs reizes — augustā, septembrī, oktobrī tas bija sagaidāms, jo turpinās stabila eksportējošo sektoru izaugsme un šajos mēnešos eksportā parasti vērojams sezonāls kāpums.
Pievienots 2013 gada 3. janvārī | 0 komentāri
Gadu mijā aktivizējās diezgan neauglīgā diskusija par to, vai Latvijas ekonomikas neseno vēsturi var uzskatīt par veiksmes stāstu. Neauglīgā tāpēc, ka uz šo jautājumu nav vienkāršas atbildes. Ja aplūko kopējo makroekonomisko datu ainu, dzīves līmeni Eiropas kontekstā un ekonomikas vēsturi kopš pievienošanās ES, var teikt daudz skarbu vārdu.
Pievienots 2012 gada 9. novembrī | 0 komentāri
Šoreiz pirms rezultātu izziņošanas prognozētāju viedokļi bija stipri līdzīgi un arī rezultāts ir tiem tuvs. Piemēram, dominēja viedoklis par sezonāli izlīdzinātā IKP pieaugumu ceturkšņa griezumā par apmēram 1.5%, CSP domā, ka tas bijis 1.7%. Sezonāli neizlīdzinātais pieaugums gada griezumā bijis 5.3%, kas bijis tuvs DNB bankas iepriekš nosauktajiem 5.5%. Tātad izaugsme ir paātrinājusies, pretēji gada pirmajā pusē izteiktajām prognozēm. 
Pievienots 2012 gada 30. oktobrī | 0 komentāri
Mazumtirdzniecības apgrozījums septembrī nedaudz samazinājās pret augustu, taču kopumā 3.ceturksnī šīs nozares sniegums bijis lielisks. Nebūtu prātīgi vēlēties, lai tas pieaug vēl straujāk, drīzāk pat otrādi, pieaugumam par 5.8% pret iepriekšējo ceturksni turpmākajos periodos noteikti nevajadzētu atkārtoties.
Pievienots 2012 gada 28. septembrī | 0 komentāri
Mazumtirdzniecības apgrozījuma augusta datiem piemīt numeroloģiska daile — apgrozījums mēneša griezumā audzis par 1.0%, bet gada griezumā — precīzi par kārtu vairāk jeb 10%. Mēneša griezumā tirdzniecība jau četrus mēnešus pieaug vairāk nekā par procentu. 
Pievienots 2012 gada 10. septembrī | 0 komentāri
Eirozonas krīzes ietekmes gaidīšana Latvijas ražošanas un eksporta datos jau kļūst par rituālu. Cilvēkiem, kuriem visvairāk nervus bendē tieši ķibeles gaidīšana, jūlija izlaides dati varēja būt atvieglojums, jo tur nojaušams eksporta tirgu recesijas iespaids tiešām parādījās. Taču šodien publicētie ārējās tirdzniecības un rūpniecības apgrozījuma jūlija dati atkal sajauc kārtis. 
Pievienots 2012 gada 7. septembrī | 0 komentāri
Kamēr Latvijas akadēmiskā un politiskā elite cieš konceptuālas mokas ar nacionālajai attīstībai veltītiem domrakstiem, tikmēr Latvijas ekonomikas ierindas kareivji katru dienu rada veselu lērumu mazu, bet kopumā nozīmīgu uzlabojumu tautsaimniecības celtnē. Lai padarītu pasauli labāku, ne vienmēr ir vajadzīgs saprast savas rīcībās filozofisko kontekstu, pietiek ar čaklumu, intuīciju un veiksmi. 
Pievienots 2012 gada 3. septembrī | 1 komentārs
Ziņa, ka apstrādes rūpniecības izlaide jūlijā nav mainījusies, rada lielu atvieglojumu, jo ziņas par norisēm šajā mēnesī citās valstīs bija ļoti bēdīgas. Aplūkojot norises gada griezumā, Latvijas apstrādes rūpniecība panākusi šī brīža Eiropas kontekstā joprojām ļoti cienījamu pieaugumu: par 7.3%.
Pievienots 2012 gada 1. jūnijā | 0 komentāri
Bruto algu kāpums vien par 3.7% gada laikā straujas ekonomikas izaugsmes apstākļos nevar nesagādāt vilšanos no algota darba veicēju skatupunkta, taču nav šaubu, ka agri vai vēlu IKP pieaugums atspoguļosies arī šīs ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopuma vislielākās grupas ienākumos.
Pievienots 2012 gada 22. maijā | 0 komentāri
Darbaspēka apsekojuma rezultāti 2012.gada 1.ceturksnī neparāda tik spēcīgu darba tirgus uzlabošanos, kādu varētu sagaidīt no Eiropas visstraujāk augošās ekonomikas.
Pievienots 2012 gada 28. aprīlī | 0 komentāri
Pēc ļoti straujā mazumtirdzniecības kāpuma gada sākumā jebkuri dati, kas apliecina, ka tā nebija nejaušība, liek just dziļu atvieglojumu.
Pievienots 2012 gada 11. aprīlī | 0 komentāri
Ja neskaita diemžēl ļoti acīmredzamo un jūtamo degvielas cenu kāpumu un atsevišķu pārtikas produktu un apģērbu cenu sezonālo pieaugumu, marta patēriņa cenu izmaiņas pret februāri varētu raksturot ar populārajiem vārdiem „nekas īpašs”.
Pievienots 2012 gada 5. martā | 0 komentāri
Dati par rūpniecību apstiprina citu jaunāko ekonomikas ziņu veidoto priekšstatu — stabilai Latvijas tautsaimniecības izaugsmei pietiek ar draņķīgu stabilitāti eirozonā un mērenu izaugsmi pārējā pasaulē. Tieši šādi varētu raksturot pašreizējos apstākļus mūsu galvenajos noieta tirgos.
Pievienots 2012 gada 22. februārī | 1 komentārs
Darbaspēka apsekojuma dati ik reizi sniedz ļoti interesantu ieskatu sabiedriski ekonomiskajos procesos, tie ir sava veida spoguļattēls tādiem indikatoriem kā ražošanas, patēriņa izmaiņas, IKP dinamika. 2011.gada 4.ceturkšņa dati par darbaspēka tirgu apstiprina un papildina jau visumā izveidojušos kopainu par šo periodu, ko varētu raksturot kā ne īpaši strauju, taču stabilu un visaptverošu ekonomiskās situācijas uzlabošanos.
Pievienots 2012 gada 9. februārī | 0 komentāri
Nav ne mazāko šaubu, ka ekonomikas izaugsme pērnā gada nogalē piebremzējās, un to apstiprina šodien CSP publicētais 2011.gada 4.ceturkšņa iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums. Izaugsmes ātruma zaudēšana ir bijusi pakāpeniska, spriežot pēc publicētā vērtējuma par sezonāli izlīdzinātā kopprodukta kāpumu pret iepriekšējo periodu, kas bijis 0.8% iepretim 1.7% 3.ceturksnī un 2.1% 2.ceturksnī.
Pievienots 2012 gada 3. janvārī | 0 komentāri
Ja 2011.gada Latvijas makroekonomikas stāstu būtu veidojis viens autors, tad varētu runāt par labu stila izjūtu, taču šoreiz acīmredzot nopelni pienākas lielajam dabas māksliniekam Gadījumam. Tieši brīžos, kad bailes par krīzes otro vilni sasniedz kulmināciju, kāda no svarīgākajām ekonomikas nozarēm atnes ziņu, kas ir kā lecīgs izaicinājums prātīgu ļaužu sniegtajiem drūmajiem pareģojumiem. Kopumā labie rezultāti neapšaubāmi ir likumsakarība, to pamatā ir nopietns darbs, bet to statistiskās atklāsmes process ir viegli izklaidējošs.
Pievienots 2011 gada 10. oktobrī | 0 komentāri
Jauns eksporta rekords augustā, dzejnieka vārdiem runājot, ir kā drosmīgs izaicinājums pasaules ekonomikas vētrām, kas jau robežojas ar puicisku lecīgumu.
Pievienots 2011 gada 12. jūlijā | 0 komentāri
Ilgāku laiku esmu vērojis publisko diskusiju par Latvijas mežu nākotni un optimālo ciršanas apjomu, lai sabalansētu vides un ekonomiskos mērķus un personiski labi pazīstu cilvēkus, kas šajā diskusijā ir iesaistīti pretējās pusēs, daudzus no viņiem uzskatu par saviem draugiem un man šķiet, ka izprotu abu pušu domāšanas veidu. 
Par autoru
ekonomists, DNB Banka
Reklāma