14. decembris, Piektdiena
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Ziemassvētku gaidīšanas laiks izsenis saistās ar mierpilnu laika pavadīšanu kopā ar mīļajiem, tomēr arvien biežāk šīs pirmssvētku noskaņas nomāc pārcentīgi dāvanu meklējumi un iepirkšanās drudzis. Teju puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem atzīst, ka Ziemassvētku tēriņi izraisa stresu, aizēnojot patieso svētku sajūtu, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja. Lai izvairītos no pirmssvētku laikā valdošās spriedzes, lielākā daļa aptaujāto labprāt saviem tuvajiem pasniegtu simboliskas dāvanas, kas neprasītu nedz pārmērīgus finanšu resursus, nedz ilgstošus un nogurdinošus meklējumus.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijas iedzīvotāji svētku svinēšanai plāno tērēt vidēji 200 eiro, kas ir 17% no mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem. Tas ir par 30 eiro vairāk nekā pērn. Mūsu valstī dzīvojošie joprojām ir gatavi atvēlēt svētku tēriņiem lielāku daļu no saviem ikmēneša ienākumiem nekā kaimiņvalstī Igaunijā, teju visās Ziemeļvalstīs, Nīderlandē un Vācijā aptaujātie cilvēki, liecina šī gada Ziemassvētku barometra rezultāti. 
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Reaģējot uz ASV lēmumu apturēt paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem 100 miljardu ASV dolāru vērtībā, Ķīna piekritusi samazināt muitas tarifus no Vašingtonas importētajām automašīnām.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

2018. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 7,6 miljoniem tonnu jeb 8,6%, bet kravu apgrozība – par 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs jeb 17% ir iegādājušies produktu vai pakalpojumu pēc sociālo tīklu infuenceru ieteikuma, bet gandrīz trešdaļa (27%) aptaujāto atzīst, ka viņiem ir bijis kārdinājums nopirkt reklamēto preci, liecina sabiedrisko attiecību aģentūras Golin Rīga un kompānijas Norstat Latvija veiktais pētījums. 
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Starptautiskā pētījuma rezultāti liecina, ka vairāk nekā divas trešdaļas darbinieku visā pasaulē attālināti strādā katru nedēļu, un vairāk nekā 50% darbinieku šādi strādā vismaz pusi nedēļas. Tas iezīmē būtisku tendenci nekustamo īpašumu attīstības jomā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lai gan varētu šķist, ka izaugsme ir viens no uzņēmuma dabiskajiem dzīves cikliem, nereti uzņēmumiem praksē to grūti  gan prognozēt, gan sasniegt, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Katram uzņēmumam ir savs dzīvesstāsts, tirgus specifika, attīstības temps un iespējas, kuru dēļ attīstības posms var šķist nepārvarams vai krietni ieilgt. Lai iecerētos attīstības plānus būtu vieglāk īstenot, Finanšu nozares asociācijas eksperti iesaka četras stratēģijas, kuras, iedzīvinot uzņēmuma darbībā, uzņēmuma izaugsme varētu būt vieglāk sasniedzama. 
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Topošā iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām augstu vērtē klātienes iepirkšanās priekšrocības un ikdienā labprāt apmeklē lielveikalus. Svarīgākie kritēriji, izvēloties iepirkšanās centru, uz kuru doties, ir pārtikas veikala pieejamība, ērta nokļūšana, kā arī plašs apģērbu un apavu veikalu klāsts. Par būtiskiem faktoriem tiek atzīts arī ērts tirdzniecības centra plānojums un veikalu izvietojums.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija  (OECD) šodien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā “OECD Economic Outlook 2018” Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Kamēr šis gads cūkkopības nozarei visā Eiropas Savienībā (ES) izvēršas smags, par zemu cenu, izmantojot PVN shēmas, valstī masveidā tiek ievesta importa cūkgaļa, vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Eiropa un Ķīna, salīdzinot ar citām pasaules teritorijām, visvairāk palielinājusi savus pētniecības un attīstības izdevumus, investīcijām sasniedzot 782 miljardus ASV dolāru.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras apkopotie dati liecina, ka pēdējos gados Latvijas uzņēmumi guvuši lielus panākumus savu produktu un pakalpojumu eksportā. TOP5 iekļuvuši uzņēmumi “Catchbox”, “Primekss”, “AW Latvija”, “KUKUU” un “Madara Cosmetics”, kas eksportējuši vairāk nekā 70% no saražotā apjoma, tādējādi apliecinot sevi kā konkurētspējīgus spēlētājus starptautiskajā tirgū.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Centrālās statistikas pārvaldes šodien publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada septembrī pirmo reizi pēdējos sešos mēnešos gada griezumā samazinājās. Lai arī preču eksporta vērtība septembrī kopumā bija augsta un pārsniedza 1 miljardu eiro, kas ir vairāk nekā citos atsevišķos šā gada mēnešos, tomēr preču eksports bija par 1,0% zemāks nekā pērnā gada septembrī. Nelielo kopējo preču eksporta kritumu galvenokārt noteicis iepriekš prognozēts samazinājums graudaugu un rapšu eksportā, sliktās graudaugu ražas dēļ šogad rudenī, kā arī reeksporta samazinājums atsevišķām elektroiekārtām un mehāniskajām ierīcēm. Izslēdzot šo preču eksporta kritumu, kopējais eksports septembrī būtu par 3,9% augstāks nekā iepriekšējā gada septembrī.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1% vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0%, bet importa vērtība bija par 10,3% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes  operatīvie dati. Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4% līdz  42,8%.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijas Banka šodien izlaidīs zelta kolekcijas monētu "Zelta saktas. Burbuļsakta", kas rotāta ar kristāliem.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats