23. maijs, Ceturtdiena
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija
Sākuma lapa » Intervijas » Eksperti: Tautas vēlēts prezidents radīs pretsparu dominējošam parlamentam
Eksperti: Tautas vēlēts prezidents radīs pretsparu dominējošam parlamentam
Autors: Baiba Lulle / NRA.lv / 28. janvāris 2015, 11:01
Tautas vēlēta prezidenta iniciatīvai Saeimā pietika balsu, lai No sirds Latvijai frakcijas Satversmes grozījumu projektu nodotu skatīšanai komisijās, bet vai pietiks 2/3 atbalsta, lai arī to pieņemtu? Satversmes grozījumos un to anotācijā nav sīkāk analizēts, kas vēl jāmaina un kāds būs izmaiņu rezultāts, par ko Neatkarīgā diskutēja ar konstitucionālo tiesību ekspertiem – juristu Edgaru Pastaru un Saeimas deputātu Gunāru Kūtri (No sirds Latvijai), kurš ir arī viens no grozījumu autoriem.


– Vairāk nekā 70% iedzīvotāju atbalsta tautas vēlēta prezidenta ideju. No kurienes aug šāds pieprasījums?

Gunārs Kūtris: – To atbalsta ne tikai iedzīvotāji. No sešām partijām Saeimā piecas priekšvēlēšanu kampaņā teica, ka ir par to, bet, kad Saeimā bija jābalso, nez kāpēc Nacionālā apvienība (NA) atrunāja, ka viņi ir par, bet ne šoreiz.

Cilvēki jūt varas atsvešināšanos no tautas, tāpēc prezidents jāievēlē tautai, nevis neuzticamajiem politiķiem, ja gribam, lai kāds mēģina novērst politiķu kašķēšanos, panākt, lai visi strādā valsts interesēs.

Gribam, lai cilvēki piedalītos valsts jautājumu lemšanā, justu atbildību. Šobrīd var piedalīties tikai vēlēšanās, jo referendumi būtībā padarīti nereāli. Prezidentam vajadzētu arī paplašināt pilnvaras, bet tās šajā likumprojektā neiekļāvām – tas ir nākamais solis.

Izpildvara ir saaugusi ar likumdevējvaru, valdība dažkārt komandē likumdevēju, un to pieļauj valdības veidošanas mehānisms. Ja strikti sekotu līdzi Satversmē rakstītajam, tā nebūtu.

– Ja būtu tiešām paša premjera aicināti ministri?

G.K.: – Jā. Prezidents nominētu premjeru, premjers atlasītu savu ministru komandu, prezidents novērtētu. Nevis kā tagad, kad politiķi saliek savus cilvēkus pēc kvotu principa un premjers piekrīt, lai izietu cauri balsošanā.

Edgars Pastars: – Manuprāt, cilvēki gaida nācijas psihologu un klases audzinātāju.

– Jo īpaši, ja paskatāmies uz socioloģisko aptauju (SKDS/Neatkarīgā, 2014. gada decembris) par to, ko vairākums gribētu redzēt prezidenta amatā: Aivars Lembergs, Nils Ušakovs, Vaira Vīķe-Freiberga iedzīvotāju vidū, latviešu vidū – Vaira Vīķe-Freiberga, Aivars Lembergs, Andris Bērziņš (esošais prezidents).

E.P.: – Gribas kādu, uz kuru grūtā brīdī balstīties, kas pieskatītu un dažreiz sarātu pārējos politiķus.

Man šobrīd un esošās Satversmes ietvaros grūti iedomāties plašu prezidenta pilnvaru revīziju. Nemainot esošās pilnvaras, tautas vēlētam prezidentam tās de facto divkāršojas. Starpkaru periodā prezidenti šīs pašas pilnvaras izmantoja daudz mazāk: viens veto likumiem jau bija sasniegums. Tagad prezidenti veto izmanto vairākkārt, mēdz izvirzīt ultimātus parlamentam, šķirot premjerus, kurus grib, kurus ne.

Šī Satversme sākotnēji tika rakstīta ar domu, ka būs tautas vēlēts prezidents, bet politisko cīņu rezultātā sociāldemokrātu ietekmē tas no Satversmes pazuda.

Tautas vēlēts prezidents ir kopīga Eiropas tendence, bet parasti prezidenti nav ar būtiskām pilnvarām, lielākoties ir premjera dominante. Mums ir absolūti dominējošs parlaments bez reāla konstitucionāla pretspara. Līdz ar tautas vēlētu prezidentu jādomā par valdības stiprināšanu – vajag, lai tie ikdienas – ar lāpstu – strādātāji, ministri, būtu patstāvīgāki.

Premjeram pašam jāvar izvēlēties savus ministrus, saskaņojot ar prezidentu. Ministriem jāatbild premjeram, nevis frakcijai. Ja prezidents ir parlamenta vēlēts, viņam grūti prasīt kādu ministru nomainīt.

G.K.: – Viens no diskusiju jautājumiem būtu par prezidenta iespējām akceptēt vai neakceptēt premjera atlasītus ministrus, prasīt ministru demisiju nevis caur parlamentu, bet pašam.

– Kur tad parādās valdības stiprināšana? Izskatās pēc prezidenta stiprināšanas!

G.K.: – Caur to, ka prezidents akceptē valdību, ministrus, nevis parlaments. Līdz ar to viņš arī var operatīvāk prasīt nomaiņu, ja kāds ministrs netiek galā.

E.P.: – Valdības iecelšanai drīzāk jābūt premjera un prezidenta kopīgam lēmumam, jo šādas tiesības vienam prezidentam vairs neiekļaujas parlamentārismā.

– Vai prezidents varētu rosināt kāda ministra vai premjera atlaišanu, bet premjers nepiekrist?

G.K.: – Ne jau prezidents atlaistu ministru, bet, redzot kādas problēmas ar ministru vai valdības vadītāju, viņš varētu rosināt tos izvērtēt. Šobrīd prezidents var pateikt premjeram, premjers pasaka: atvainojiet, esmu Saeimas apstiprināts, varu arī nerespektēt prezidentu!

E.P.: – Prezidents varēs teikt: es uzreiz nomainīšu pret citu, ja ministru mainīs bez parlamenta, un premjeram nebūs jāuztraucas, ka nevarēs Saeimā panākt cita ministra apstiprināšanu. Tā tas ir daudzās Eiropas valstīs.

Tautas vēlētam prezidentam arī jādod tiesības atlaist parlamentu, neriskējot ar savu amatu. Arī pantā par prezidenta atlaišanu ar 2/3 Saeimas vairākuma lēmumu vajadzētu noteikt, ka jābūt zvēresta vai likuma pārkāpumam – nevar tautas vēlētu prezidentu parlaments atbrīvot vienkārši ar politisku motivāciju.

G.K.: – Lietuviešiem ir precīza impīčmenta procedūra: ja parlaments uzskata, ka prezidents ir pārkāpis zvērestu, juridisku izvērtējumu dod konstitucionālā tiesa, uz kā pamata parlaments pieņem lēmumu.

– Kas varētu izvirzīt prezidentu? Tikai partijas?

G.K.: – Nē. Ņemot vērā sabiedrības attieksmi pret partijām, nedomāju, ka tām vienīgajām jādod šādas tiesības. Tas jānosaka likumā par prezidenta vēlēšanām. To pagaidām nepubliskojam. Vispirms gribam Saeimā dabūt akceptu tautas vēlētam prezidentam, mainot Satversmi, kas ir grūtāk, jo tam nepieciešamas 2/3 deputātu atbalsta. Esam nedaudz nošpikojuši no Lietuvas likuma, kur kandidātu var izvirzīt kaut vai pats kandidāts, bet viņam pirmajā posmā jāsavāc 20 tūkstoši balsstiesīgo iedzīvotāju parakstu – mums varētu būt mazāk, jo mazāk ir balsstiesīgo. Tādējādi par kandidātu varēs kļūt sabiedrībā jau zināmi cilvēki, un nauda atlasi neietekmētu.

E.P.: – Ja grib tiešām tautas prezidentu, tad loģiski, ka to izvirzīt jāvar ne tikai partijām.

– Domājat, pietiks tikai ar atpazīstamību vien un reklāmas kampaņas neietekmēs?

G.K.: – Piedāvājam noteikt, kaindividuālu reklāmas kampaņu nevarēs veikt, pieļaujamas tikai kandidātu publiskās diskusijas. Ja televīzija vai medijs vēlas kādu kandidātu uzrunāt vai intervēt, tad pārējiem kandidātiem jādod līdzīgas iespējas.

– Reklāmas pilnībā jāaizliedz?

G.K.: – Būs melnās, trešo personu kampaņas, pozitīvisma vai negatīvisma raksti, bet nevajadzētu pieļaut tādas sacensības, kas notiek parlamenta vēlēšanās, kur tiek izgrūsta milzu nauda.

E.P.: – Pilnībā nogriezt visu nebūs iespējams, neviens neaizliegs redakcijām īstenot savu politiku, fiziskām personām – savas aktivitātes: mītiņot, izplatīt uzsaukumus sociālajos tīklos. Tomēr televīzijā un radio noteikti vajadzētu būtiskus ierobežojumus, lai nav masveida dārgo kampaņu.

G.K.: – Maksimāli jāizslēdz naudas vara.

– Kāpēc, jūsuprāt, vairākas partijas vārdos atbalsta tautas vēlēta prezidenta ideju, jo īpaši pirms vēlēšanām, bet parlamentā atbalsts zūd?

G.K.: – Priekšvēlēšanu kampaņā partijas šo ideju proponē, jo tā ir populāra sabiedrībā, populistisks sauklis.

– Jūsu partija turpina šo populismu?

G.K.: – Ja mūsu viedoklis saskan ar to, ko atbalsta iedzīvotāji, tad cīnāmies par to. Vienotībair pret šo ideju, ZZS viedokļi dalās, NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš bilda, ka šobrīd ģeopolitiski nav laiks par to runāt. Tas nozīmē, ka, pēc tēvzemiešu domām, tautas vēlēts prezidents ir vienas dienas jautājums, bet mēs runājam par instrumentu valsts ilgtspējīgai nākotnei, nevis šā brīža politiskajai situācijai. Nesen diezgan tendenciozs TV3 raidījums vēstīja, ka Krievijas vēstnieks interesējas par šo mūsu priekšlikumu un grib ielikt amatā savu cilvēku. Kā var līdz tādam absurdam aizdomāties! Varbūt tas ir pasūtījums no konkrētās partijas, kurai nepatīk šī ideja?


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Edgars Pastars, Gunārs Kūtris

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats