26. marts,
Vārda dienas: Eiženija, Ženija
Sākuma lapa » Makroekonomika
Makroekonomika
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Ieviešot Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto nodokļu reformu, Latvijas budžeta deficīts pieaugs līdz aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lai spriestu par Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu, trešdien uz pirmo sēdi sanāca Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Nodokļu reformu vadības grupa.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pagaidu plāns veselības nozares finansēšanai ir Eiropas Komisijas atļauja par 0,1–0,5 procentiem pārsniegt budžeta deficītu tuvākajos trīs gados. Finanšu ministrija nodokļu reformas ietvaros piedāvā daļēji finansēt veselības nozari arī no sociālā budžeta, par ko gaidāmas asas politiskas diskusijas. Nekāda cita reformu plāna, kā nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes nozares darbību, nav.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lai gan politiķi savos izteikumos lielākoties iestājas par taisnīgāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas kārtību, tomēr, tiklīdz šai iecerei ir jāpiešķir likuma spēks, tā politiskās partijas un ierēdņi nespēj to izdarīt.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Trešdien, 22. martā, Ekonomikas ministrijā notika Tautsaimniecības padomes sēde, kurā konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, paredzot izmaiņas – iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Premjers Māris Kučinskis (ZSS) ir pārliecināts, ka iespējams īstenot Finanšu ministrijas (FM) iecerēto nodokļu reformu, taču ir jārēķinās, ka pirmajā reformas gadā visas nozares nevarēs saņemt papildu līdzekļus.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Nauda Dienvidu tilta pabeigšanai jeb tā dēvētajai ceturtajai kārtai ir atkarīga no politiskās gribas: vai Rīga saņems tai iezīmētos līdzekļus – 46 miljonus eiro –, lai arī kādam citam projektam, vai arī tos atdos citai Latvijas pašvaldībai vai pašvaldībām. Projektu gan nesaista ar Dienvidu tilta nosaukumu, tas ir Zemgales virziena maģistrālais transporta mezgls.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzskata, ka ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) nav jāapliek dzīvojamās ēkas ar zemi, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 eiro.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Labklājības ministrija kaļ plānus, kā Latvijā samazināt nabadzību. Ministrijas plāns paredz nākamo trīs gadu laikā paaugstināt dažādus pabalstus un minimālo vecuma pensiju. Lai to īstenotu nepieciešami aptuveni 50 miljoni eiro, kurus plānots iegūt uz ekonomikas izaugsmes rēķina.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valsts sporta politikas mērķis ir veidot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības, un šī mērķa sasniegšanai valsts šogad tērē 50 miljonus eiro. Izglītības un zinātnes ministrija rosina sākt diskusiju par prioritāšu ieviešanu lielo sasniegumu sportā. Dot nevis katram veidam mazliet un panākumiem bagātajiem drusku vairāk, bet patiešām ieguldīt naudu medaļās.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvija kā eirozonas valsts ir līdzatbildīga par ekonomisko situāciju Eiropas Savienībā. Mēs nedrīkstam gulēt uz pēckrīzes gadu straujās izaugsmes lauriem. Tā vietā Latvijai ir jābūt atbildīgai, Eiropas Komisijas rekomendācijas ieviešot efektīvi, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, atzīmējot, ka komisija turpinās sekot par rekomendāciju ieviešanu atbildīgo nozaru ministriju darbam.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lai mazinātu ēnu ekonomiku, varētu ne tikai liegt algu izmaksu skaidrā naudā, bet arī būtiski pazemināt skaidras naudas griestus privātos darījumos, vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Vai glābjot veselības aprūpes maku, var traumēt sociālās apdrošināšanas budžetu, uz šo jautājumu pavisam drīz nāksies atbildēt politiķiem. Sociālās apdrošināšanas eksperti piesardzīgi vērtē Finanšu ministrijas ideju novirzīt veselības budžetam vienu procentu no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, savukārt Labklājības ministrijā Neatkarīgajai pauž pietiekami stingru nē šai idejai, jo jābūt pārliecībai, ka sociālais budžets spēs to izturēt.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lai palielinātu darba samaksu neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem nepieciešami aptuveni 3 miljoni eiro.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Politiski sarežģītākais darbs šajā gadā būs iecerētā nodokļu sistēmas reforma, intervijā Latvijas Radio atzina premjers Māris Kučinskis (ZZS).
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Reklāma
Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats