14. decembris, Piektdiena
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma
Sākuma lapa » Makroekonomika
Makroekonomika
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Analizējot vairāk nekā 50 recepšu un bezrecepšu zāļu, tostarp valsts kompensēto medikamentu, cenas, Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) secinājusi, ka Latvijā gandrīz visos gadījumos lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Zāļu cenu Latvijā ietekmē arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas ir augstāks ne tikai kā Lietuvā un Igaunijā, bet arī virknē attīstīto Eiropas valstu.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valsts ieņēmumu pieaugums šogad par 1/10 daļu attiecībā pret pagājušo gadu nav lēns, tomēr nav pietiekams.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Nākamais gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu. Saeima 6. decembrī ir ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstījusi grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz pilnveidot pagaidu budžeta sagatavošanas principus. Pēdējo reizi pagaidu budžets tika gatavots 2003. gadam, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsts, kā arī nebija ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Ja Saeima šodien 6. decembrī, neatbalstīs Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu par izmaiņām pagaidu budžeta veidošanā, lai risinātu jautājumu par nākamā gada valsts budžeta novēlotu pieņemšanu, situācija būs kritiska, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 4. decembrī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, tostarp nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, un izpildītu Satversmes tiesas spriedumus, tostarp par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem. 
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Centrālās statistikas pārvaldes pārskatītie dati liecina, ka Latvijas ekonomika 3.ceturksnī augusi par 4.7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Tas ir vien mazliet lēnāk nekā rādīja ātrais novērtējums. Divas papildu brīvdienas nedaudz bremzēja izaugsmi, jo, koriģējot pret darba dienu skaitu, IKP ir audzis par 5.3%, līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pārsteiguma emocijas kopš šā gada 3. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma ātrā novērtējuma publicēšanas jau norimušas, taču Centrālās statistikas pārvaldes publicētie izvērstie 3. ceturkšņa dati apstiprina: Latvijas tautsaimniecība augusi strauji. Vienlaikus gan pēdējos ceturkšņos saglabājas aktuāls jautājums, cik noturīgi ir tie faktori, uz kuriem šāda izaugsme balstās.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

2018. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 7,6 miljoniem tonnu jeb 8,6%, bet kravu apgrozība – par 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Jebkuri sasniegumi vai zaudējumi ir nosacīti, ja nav mērauklas, ar ko tos novērtēt. Lai gan katrai no trim Baltijas “māsām” – Igaunijai, Latvijai un Lietuvai –  piemīt sava spēcīga identitāte, būtībā mēs esam trīs ļoti līdzīgas valstis, kas šogad svin savu simtgadi.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) publiskotais ikgadējais pārskats par valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātiem, jau trešo gadu pēc valsts kapitālsabiedrību reformas praktiskas uzsākšanas liecina par ilgtspējīgu un stabili pozitīvu rezultātu izaugsmi.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Straujā ekonomikas izaugsme, kas vērojama šogad, nodrošinājusi atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 1 108,4 miljoniem eiro jeb 13,9%, veidojot 9 074,9 miljonus eiro. Nozīmīgākais pieaugums vērojams nodokļu ieņēmumos (par 547,9 miljoniem eiro jeb 8,3%), kam seko ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (407,6 miljoni eiro jeb 65,1%) un nenodokļu ieņēmumi (129,1 miljoni eiro jeb 27,7%). Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies par 855,6 miljoniem eiro jeb 11,1%, veidojot 8 560,3 miljoniem eiro. ES fondu investīciju pieaugums, papildus finansējuma piešķiršana veselības nozarei, kā arī izdevumu palielināšana aizsardzības nozarē līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ietekmē kopbudžeta izdevumu pieauguma tempa palielināšanos.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pēc “Maxima mazumtirdzniecības kompass” aptaujas datiem redzams, ka pēdējā gada laikā 38,6% Latvijas mājsaimniecību ir palielinājušies ienākumi – kas ir par 11,1% vairāk nekā aptaujā, kura veikta pirms gada. Turklāt samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka pārtikas cenas ievērojami pieaug. 
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijas iedzīvotāju vidū tendence veidot bezskaidras naudas uzkrājumu bankā arvien pieaug, atzīst PNB Banka finanšu eksperti. Vairumā gadījumu krājēji Latvijā izvēlas veidot īstermiņa bezskaidras naudas uzkrājumus, noguldot naudu krājkontā vai turot to savā algas kontā, taču arvien lielāka daļa izvēlas ieguldīt īstermiņa depozītos.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats