04. jūnijs, Ceturtdiena
Vārda dienas: Elfrīda, Sindija, Sintija
Sākuma lapa » Makroekonomika
Makroekonomika
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Nevienas nozares ministrija pagaidām nav gatava atteikties no izdienas pensijām, tomēr pieļauj iespēju pārskatīt šo pensiju piešķiršanas noteikumus. Izņēmums ir Izglītības un zinātnes ministrija, kas, savukārt, nevirzīs apstiprināšanai likumprojektu par izdienas pensijām sporta un speciālās izglītības skolotājiem, kā arī pirmsskolas pedagogiem.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lai arī Eiropas Komisija uzslavējusi Latviju par rīcību Covid-19 epidēmijas laikā, ekspertu secinājumi par veselības aprūpes sistēmu kopumā un īpaši finansējumu medicīnas nozarei nav glaimojoši. Zems publiskais finansējums veselības aprūpei ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai aprūpei, negatīvi ietekmējot rezultātus veselības jomā, secināts Eiropas Komisijas ziņojumā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Iekšējās drošības birojs (IDB) rosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu vienā no austrumu robežas iepirkumu krimināllietām, kurā Valsts robežsardzes (VRS) veiktajos iepirkumos atklāta kukuļošana un naudas izkrāpšana vairāk nekā viena miljona eiro apmērā,  informēja IDB.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Papildus Saeimas deputātu algai, kas šogad ir 2963 eiro, daļa deputātu saņem piemaksu par amatu pildīšanu. Šāda piemaksa pienākas arī Saeimas komisiju un apakškomisiju priekšsēdētājiem, sekretāriem, kā arī komisiju priekšsēdētāju biedriem un pat tādā gadījumā, ja viņi kavē savu komisiju un apakškomisiju sēdes bez attaisnojoša iemesla.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pirms diviem gadiem realizētās nodokļu reformas sekas jūtamas joprojām. Līdzīgi kā pērn, kad vairāk nekā 120 tūkstoši iedzīvotāju, pašiem negribot, bija kļuvuši par nodokļa parādniekiem, arī šogad daudziem tūkstošiem iedzīvotāju ir izveidojies nodokļa parāds par 2019. gadu. Daļa šo parādu jau ir samaksājusi, daļa nosegusi, iesniedzot attaisnotos dokumentus, bet vairāk nekā 82 tūkstoši joprojām skaitās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādniekos.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētais pārskats par šā gada četros mēnešos saņemto nodokļu, nodevu u.c. valsts noteikto maksājumu apjomu apliecina pašsaprotamo, ka arī Latvijai tiks piestādīts rēķins par Covid-19 ballīti.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Laikā, kad bankas prognozē, ka koronavīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ valsts ekonomika saruks par aptuveni astoņiem procentiem, Rīgas domes pagaidu administrācija pauž, ka par 9. aprīlī pieņemto galvaspilsētas budžetu jāsatraucas nav un pilsēta pat varot plānot uzkrājumu veidošanu.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu


Lai gan pagaidām nav būtiski pieaudzis komunālo un telekomunikācijas pakalpojumu saņēmēju parādnieku skaits un parāda apjoms, uzņēmumi rēķinās, ka nākotnē, krīzei ieilgstot, situācija var pasliktināties. Tomēr pret tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir izveidojies parāds, pakalpojumu sniedzēji patlaban nevēršas ar visu iespējamo bardzību – neveic parādu nodošanu parādpiedziņas kompānijām, pakalpojumu neatslēdz. Tai pašā laikā samazina vai vispār atceļ sodu par kavējumu, pagarina samaksas termiņu u.tml. Tomēr tas nenozīmē, ka parādi tiks norakstīti. Tie agri vai vēlu tāpat būs jāsamaksā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Gandrīz pusei jeb 48 procentiem pircēju ir samazinājušies ienākumi salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ieviestās ārkārtējās situācijas dēļ, 63 procenti rūpīgāk plāno pirkumus, lai samazinātu izmaksas. Mazumtirdzniecības uzņēmuma „Maxima Latvija” vadītājs Viktors Troicins uzskata, ka Latvijas atveseļošanai pēc krīzes palīdzētu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana arī maizei, pienam un gaļai, līdzīgi kā tas šobrīd ir augļiem un dārzeņiem. Tas sildītu ekonomiku un Latvijas ģimeņu rīcībā atstātu mazliet vairāk naudas, ko iedzīvotāji varētu izmantot citu preču un pakalpojumu iegādei.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Dīkstāves pabalsts ir terminēts atbalsta pasākums, kurš tiek piemērots īpašos krīzes apstākļos un no kura netiek maksāti nodokļi. Taču nodokļu nomaksa iedzīvotājiem ir svarīga no vairākiem aspektiem – lai viņi būtu sociāli aizsargāti un, dodoties pelnītā atpūtā, saņemtu pensiju, kā arī atgūtu no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot attaisnotos dokumentus par ārstniecībā un izglītībā iztērēto summu.

Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lauksaimniecība ir svarīga tautsaimniecības nozare Latvijā. Un ne tikai tāpēc, ka tā ir pārtikas ražošanas pamats, bet tā dod darbu arī vairāk nekā 40 tūkstošiem iedzīvotāju, rada pievienoto vērtību, sniedz resursus citām nozarēm, veido daļu no eksporta, kāpinot iekšzemes kopproduktu. Lai gan pārtika vienmēr būs vajadzīga, arī krīzes laikā, grūti laiki pienākuši arī lauksaimniecībai.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Tiesībsargs iesniedzis Satversmes tiesā jau nākamo pieteikumu saistībā ar sociālo nodrošinājumu, šoreiz par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei. Minimālās pensijas pamata apmērs ir vien 80 eiro, un pat ar lielu darba stāžu minimālā pensija cilvēkiem pārsniedz vien 150 eiro mēnesī. Tiesībsargs aicina tiesu atzīt Ministru kabineta noteikumu par minimālās vecuma pensijas apmēru 2. un 3. punktu par neatbilstošiem Satversmes 1., 91. un 109. pantam.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Naftas cenas pasaulē pēdējos mēnešos piedzīvojušas ievērojamu kritumu, dažu brīdi naftas cenai pasaules biržās pat noslīdot zem nulles. Savukārt degvielas cena Latvijā nekad nenokritīsies tik zemu, lai varētu uzskatīt, ka tā gandrīz vai tiek dāvināta autobraucējiem. Par katru pārdoto degvielas litru nodokļos vien šobrīd pircējs samaksā aptuveni 60 centus.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Tautas kalpiem martā izmaksātais atalgojums liecina, ka to ienākumi nav mazinājušies. 13. Saeimas 13 deputātu atalgojumā uz rokas martā saņēma vairāk nekā 3000 eiro. Lielākajai daļai deputātu ikmēneša ienākumi par darbu Saeimā svārstās no 2000 līdz 3000 eiro. Iepriekšējā krīzē, kas valsti skāra pirms 12 gadiem, Saeimas deputāti draudzīgi nobalsoja par sava atalgojuma samazināšanu, kas viņu ienākumus padarīja par aptuveni piektdaļu plānākus.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, krīzes pabalsti Covid-19 pandēmijas dēļ būs nepieciešami vismaz 18 000 Latvijas iedzīvotāju. Pašlaik sociālā situācija nav tik smaga, kā to varēja gaidīt, tomēr tā jau pavisam drīz varētu mainīties, jo pieredze rāda, ka sociālās sekas ekonomiskai vai šajā gadījumā ar pandēmiju saistītajai krīzei seko vēlāk.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats