22. februāris, Piektdiena
Vārda dienas: Adrians, Ārija, Rigonda
Sākuma lapa » Makroekonomika
Makroekonomika
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norāda uz vairākām Latvijas valsts 2019. gada budžeta projekta iezīmēm, kuru dēļ Eiropas Komisijas (EK) ierēdņiem vajadzētu šādu budžetu noraidīt.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lietuvas centrālā banka, kas vēl rudenī bāra Latviju un Igauniju par reģiona banku sektora reputācijas maitāšanu, tagad pati spiesta kasīt pakausi. Kā tad tā – bez lieliem skandāliem valsts pamanījusies nokļūt Lietuvas mediji vēl nav attapušies, ka jāsāk kaisīt pelnus uz galvas, bet varbūt, atšķirībā no mūsējiem, nemaz negrasās to darīt. Pirmdien centrālajās ziņu lentēs atrodams vēstījums, ka Lietuva vēl nekad nav dzīvojusi tik labi kā tagad. Bet meklētājos ar vārdu Moneyval laukā lec ziņas tikai par Latvijas nedienām un rudenī izplatītais vēstījums, ka Lietuvai jau nu nekas tamlīdzīgs nedraud.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Budžeta plānošanā esam iesprostoti tajā, ko atstājusi iepriekšējā valdība, un fiskālajā disciplīnā, pauda Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Daļu strādājošo ir pārņēmis satraukums par Valsts ieņēmumu dienesta pausto par iespējamu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādu pat gadījumos, kad darba devējs godīgi maksā nodokļus. VID aplēses liecina, ka valstij parādā varētu būt palikuši aptuveni 60 000 strādājošo.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Kamēr valdība šim gadam steidz gatavot tehnisko budžetu, kas neietvers tikpat kā nekādas jaunas politikas, izņemot algu pieaugumu tieslietu, veselības, un iekšlietu resoriem, kā arī finansējumu amerikāņu prasību izpildei banku sektorā, jaunas nepatikšanas briest saistībā ar ES fondu naudu. Uz jautājuma zīmes ir 6% rezerve vairākās programmās – vairāki desmiti miljonu eiro.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 5,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstījusi veselības aprūpes reformas pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējuma pārdali. No Eiropas Komisijas atļautās budžeta deficīta atkāpes veselības aprūpes budžetam papildus piešķirs 154,2 miljonus eiro.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Degvielas cenu kāpums nav samazinājis dīzeļdegvielas patēriņu – pieprasījums pēc šī resursa turpina pieaugt. Lielie degvielas tirgotāji gan pieļauj, ka Latvijas tirgus visiem degvielas pārdevējiem ir kļuvis par šauru, tāpēc šā gada laikā gaidāma degvielas mazumtirdzniecības tirgus konsolidācija, kā rezultātā, iespējams, daļu no mazākajiem Latvijā esošajiem degvielas tirgotājiem daļēji vai pilnībā varētu pārņemt lielākie konkurenti.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 2,5%, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijas zinātnei valsts piešķirtais finansējums kļūst arvien skopāks, salīdzinot ar vidējo Eiropā. Pat mūsu kaimiņi – Igaunija un Lietuva – mums ir tālu priekšā. Šādai politikai ir bumeranga efekts: ik gadu daudzi labi novērtēti pētījuma projekti paliek aiz strīpas. Arī zinātnieku rindas neaug, kam par iemeslu ir niecīgās doktorantu stipendijas.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Dārgāka degviela, maize, olas, milti, atkritumu apsaimniekošana – tie ir tikai atsevišķi produkti un pakalpojumi, par ko šogad ir bijis jāmaksā dārgāk. Tomēr šā gada cenu kāpumu nevar salīdzināt ar treknajiem gadiem, kad atsevišķos mēnešos inflācija bija mērāma par ar divciparu skaitli. Gada laikā patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par aptuveni 3 procentiem
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

2018. gads paliks Latvijas vēsturē nevis ar kārtējo nodokļu paaugstināšanu, kas politisko debašu karstumā tika nodēvēta par nodokļu reformu, bet gan kā beigu gads Latvijas starptautiskajai specializācijai finanšu pakalpojumos.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) par gada notikumu nosaukusi pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt sausuma radītās sekas – par gada neražu.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk – Padome) nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam viedokli saistībā ar Saeimas 13. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas no 2019. gada 1. janvāra paredz palielināt veselības aprūpes nozares finansējumu par 20%.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Šogad Latvijas ekonomika augusi negaidīti strauji, taču tajā pašā laikā atsevišķās Eiropas Savienības (ES) valstīs izaugsme palēninās, ietekmējot arī Latvijas izaugsmi, šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats