21. novembris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Andis, Zeltīte
Sākuma lapa » Makroekonomika
Makroekonomika
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Tas, vai 13. Saeimā ievēlētajām partijām vajadzētu pašām sev palielināt no valsts budžeta pienākošos finansējumu, tuvākajā laikā tiks vērtēts caur ietekmes uz valsts budžetu prizmu. Šādu lēmumu trešdien vienbalsīgi pieņēma Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Daļu no 10 000 eiro, kas saņemti kā SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" dividendes par 2016.gadu, Rugāju novada pašvaldība izmantos aprīkojuma iegādei mediķiem

Atlikt ziņuSlēpt ziņu

No visām Baltijas valstīm viszemākais nodokļu slogs iedzīvotāju ienākumiem ir Igaunijā, lai gan šajā valstī ienākumi ir visaugstākie. Latvijas iedzīvotājiem nodokļos ir jāsamaksā ievērojami lielāka daļa, līdz ar to pēc nodokļu nomaksas mājsaimniecības rīcībā paliek mazāk naudas.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Nākamgad rezidentiem zemākā darba samaksa varētu palielināties par 20%, savukārt pārējām ārstniecības personām zemākās darba samaksas pieaugums varētu sasniegt 10%, to paredz Veselības ministrijas piedāvājums, ko otrdien izskatīs arī valdībā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Amatpersonas 2020. gada valsts budžetu sauc par sociāli atbildīgu, uzsverot, ka «iedzīvotājiem netiks celti nodokļi». Taču īstenībā iedzīvotājus, kas pērk degvielu, alkoholu vai tabaku, nākamgad tomēr gaida nodokļu kāpums.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Nospraužot Latvijai neizpildāmus klimata mērķus un ierobežojot lēta autotransporta pieejamību sabiedrībai, valdība ne tikai pildīs Krievijas gāzes lobija, autodīleru un kreditoru pasūtījumu par autoparka piespiedu atjaunošanu, bet formāli – arī pašas doto solījumu atbrīvoties no OIK maksājuma elektrības rēķinos. Tā segšanai no iedzīvotājiem jāsavāc aptuveni 150 miljoni gadā, tostarp apliekot ar netaisnīgiem nodokļiem auto.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijas valdībai jāspēj radīt ārzemēs tādu iespaidu, ka nākamajam gadam atļautos 10 miljardus eiro valdība iztērēs tā, lai nepieļautu tehniskas vai sociālas katastrofas, kas diskreditētu Eiropas Savienību un kavētu valstij maksāt procentus par saviem parādiem.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Sākotnēji paredzēto 250 000 eiro vietā nākamgad čeku loterijas organizēšanai paredzēts tērēt 650 000 eiro. Lielākā daļa no šīs summas nepieciešama balvu izmaksai, taču būtiski pieaugušas arī šīs loterijas organizēšanas un reklamēšanas izmaksas. Papildu līdzekļi vismaz 100 000 eiro apmērā būs vajadzīgi arī 2021. gadā, pat ja loterija vairs netiks turpināta.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Piecdesmit miljoni eiro, kas ieplānoti veselības nozares nākamā gada budžetā papildus, ir tikai viena kūkas kārta uz jau veselības aprūpei piešķirtajiem simtiem miljonu eiro, šāds secinājums izriet no Finanšu ministrijas amatpersonu skaidrotā Saeimā, skatot 2020. gada valsts budžeta projektu. Savukārt Veselības ministrijas apkopotie dati skaidri parāda, ka nākamgad veselības nozarei nemaz nav papildus plānoti pat tie paši 50 miljoni eiro.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Saskaņā ar CV-Online pētījumu, šogad vidējā alga varētu augt aptuveni 6 līdz 7 procentu apmērā. Nozarēs un amatos, kur vidējā alga jau ir salīdzinoši augsta, pieaugums varētu būt mērenāks. Arī ekonomisti paredz algu kāpumu nākotnē. Tiesa, vairs ne tik straujos tempos kā līdz šim.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Labklājības ministre Ramona Petraviča pieļauj, ka nākotnē varētu izskatīt jautājumu par būtiski lielāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu lielajām pensijām. «Mums ir pensionāri, kuri saņem pensijās tūkstošus, bet nodokli maksā tikpat lielu kā tas pensionārs, kuram pensija ir 300 eiro,» sacīja labklājības ministre.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valdība tikusi skaidrībā, cik daudz naudas tai jāsavāc no Latvijas iedzīvotājiem, lai koalīcijas partijas varētu šiem pašiem iedzīvotājiem atskaitīties, ka vismaz daļēji tiekot pildīti pirms 13. Saeimas vēlēšanām izteiktie solījumi.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

No trīs Baltijas valstīm visvairāk naudas pārtikai jāatvēl Igaunijas iedzīvotājiem. Pārtikas produktu iegāde vienam Igaunijā dzīvojošajam izmaksā vidēji 170 eiro mēnesī. Tomēr Latvijā, kur pārtikai viens cilvēks atvēl mazāk nekā ziemeļu kaimiņi (vidēji 134 eiro mēnesī), šie izdevumi ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, jo arī ienākumu līmenis mums ir ievērojami zemāks.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Septembrī Latvijā fiksēts zemākais patēriņu cenu kāpums šogad – mēneša laikā preces un pakalpojumi sadārdzinājušies par 0,1 procentu, gada laikā – par 2,6 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt, izpētot cenu izmaiņas vairāku gadu garumā, CSP secinājusi, ka šā gada septembrī tās bija par 8,9% augstākas nekā 2015. gadā.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats