25. augusts,
Vārda dienas: Ivonna, Ludis, Ludvigs
Sākuma lapa » Makroekonomika
Makroekonomika
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas pieprasījumu turpmākos trīs gadus piešķirt 144 miljonus eiro veselības nozares budžetam. 
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma pieļāva, ka tuvākajos gados varētu ieviest īpašu maksājumu energoneefektīvu ēku īpašniekiem. 
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Labklājības ministrija izziņojusi šāgada pensiju indeksācijā piemērojamos indeksus – vispārējā gadījumā tas būs 1,0719, tomēr, tā kā pensiju palielinājums atkarīgs no katra pensionāra darba jeb apdrošināšanas stāža, arī šie indeksi ir dažādi. Lielāki tiem, kuriem lielāks darba stāžs. Vēl jāņem vērā, ka uz rokas saņemamo pensijas apmēru ietekmēs arī pēc pensijas indeksācijas piemērotais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas nenoliedzami samazinās pensijas pielikumu.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valdība konceptuāli atbalstījusi Labklājības ministrijas sagatavoto plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020. un 2021. gadā. Minimālo pensiju plānots palielināt līdz 99 eiro jau nākamgad. Plāns paredz arī citas apņemšanās, kuru izpildi vismaz labklājības ministre Ramona Petraviča norādījusi kā savu prioritāti, tomēr lielākā izšķiršanās būs par finansējumu – vai minimālo pensiju palielināšanai tā pietiks. Minimālā pensija Latvijā nav palielināta jau vairāk nekā desmit gadu.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijas veikalos identisku produktu cenas mēdz atšķirties ne tikai starp dažādiem tirgotājiem, bet pat viena mazumtirdzniecības tīkla ietvaros. Atšķirīgu atlaižu un dažādu pamatcenu piemērošana identiskiem produktiem tirgotājam ļauj novirzīt pircēju plūsmu sev vēlamā virzienā, iegūt priekšrocības konkurences cīņā un galu galā gūt lielāku peļņu.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pusvārdā aprauts Latvijas veiksmes stāsts par eksportu kā ekonomiskās attīstības dzinējspēku.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Jau šonedēļ varētu būt zināmi indeksi, kurus piemēros šā gada pensiju indeksācijai, Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska. Pensijas pārskata vienreiz gadā 1. oktobrī, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma procentiem.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pārskatot ministriju budžeta izdevumus, Finanšu ministrija (FM) šogad cer atrast ievērojami vairāk resursu nekā valsts tēriņu revidēšanā pērn, piektdien intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja FM parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).

Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Labklājības ministrija ir sagatavojusi plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai no 2020. līdz 2021. gadam, tomēr tā ieviešanai ir nepieciešams būtisks papildu finansējums, piemēram, nākamgad vien ap 30 miljonu eiro.

Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Kvalificēta darbaspēka trūkumu izjūt gandrīz visas tautsaimniecības nozares, īpaši akūti tas ir mazumtirdzniecībā. Lai ieinteresētu potenciālos darbiniekus, uzņēmumi līdzās pamatalgai piedāvā dažādus labumus, piemēram, piemaksas atkarībā no sasniegtajiem rezultātiem, veselības apdrošināšanu, bezmaksas pusdienas, elastīgu darba laiku/grafiku, transporta izdevumu kompensāciju. Daži mazumtirdzniecības uzņēmumi pat maksā prēmiju par jaunu darbinieku piesaisti.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) pieļāvums autoceļu remontu finansēšanas nolūkā palielināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, satraucis ne tikai sabiedrību un uzņēmumus, bet arī lauksaimniekus. Vairākās lauksaimniecības nozarēs degvielas izmaksas ir no svarīgākajām pašizmaksā. Zemkopības ministrija uzskata, ka akcīzes nodokļa celšana negatīvi ietekmētu lauksaimniecības nozari – akcīzes nodokļa paaugstināšana ne tikai palielinātu finansiālo slogu lauksaimniecības nozarē strādājošajiem, bet arī negatīvi ietekmētu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Gada laikā patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par trim procentiem, kas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat datiem bijis teju divas reizes lielāks sadārdzinājums nekā ES un eirozonā vidēji. Eksperti prognozē, ka cenas turpinās Latvijā kāpt un šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka nekā pērn.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valdībai, veidojot nākamā gada budžetu, vajadzēs izšķirties, vai atjaunot pensiju piemaksu piešķiršanu. Saeimā pensiju jautājumu darba grupā panākta vienošanās par pensiju piemaksu piešķiršanu pensionāriem, kuri aizgāja pensijā, sākot no 2012. gada, tomēr politiski ar to ir par maz, jo ir nepieciešams Saeimas vai valdības atbalsts.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Vēl pavasarī Saeimas deputātu vairākums neatbalstīja ZZS rosinājumu palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, lai gan divas no koalīcijas partijām – JKP un Attīstībai/Par! – tieši to bija solījušas vēlētājiem. Šobrīd izskatās, ka koalīcijas domas mainījušās, jo Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas sēdē konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020. gada. Taču pat ar šo paaugstinājumu Latvijā joprojām būs zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) palielinājis naudas ievākšanu no 4,65 miljardiem eiro 2018. gada pirmajā pusē līdz 4,77 miljardiem eiro šā gada pirmajā pusē.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats