19. oktobris, Piektdiena
Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna
Sākuma lapa » Makroekonomika
Makroekonomika
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Nosaucot nākamo Eiropas Savienības budžetu par elastīgu, mērķorientētu, efektīvu un mūsdienīgu, Eiropas Komisija ir pateikusi, ka naudas trūkst. Visam nepietiek. Dalībvalstīm tagad jāvienojas, kā visas iegribas apvaldīt. Virkne Latvijas pašvaldību nule nosūtījušas komisijai vēstuli, ka tās plāns nekam neder.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijā iedzīvotājiem būs iespēja mantot 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimas šodien, 11. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijā reģistrētais bezdarba līmenis septembrī bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā augustā, ziņo Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Ņemot vērā augošo ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktu un ar to saistīto nervozitāti, lēnāku ekonomikas izaugsmi Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, izdaudzināto darbaspēka trūkumu Latvijā, kā arī mazāku graudaugu ražu, preču eksporta sniegums augustā joprojām bija pārsteidzoši labs. Tomēr jau varam novērot, ka iepriekš minēto apstākļu ietekmē eksporta pieaugums pakāpeniski palēninās. Augustā preču eksporta vērtība pieauga par 7.8%, salīdzinot ar pērnā gada augustu. Tas ir lēnākais pieaugums pēdējo piecu mēnešu laikā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

2018. gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,55 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,3% vairāk nekā 2017. gada augustā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,8% un importa vērtība – par 14,0% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Augustā Latvija eksportēja preces 1,08 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,47 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada augustu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 43,6% līdz 42,3%.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Jaunā konservatīvā partija (JKP) nevēlas turpināt veselības aprūpes reformu tādā veidā, kā to bija iecerējusi Māra Kučinska (ZZS) valdība.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Finanšu ministrija (FM), septembrī apkopojot informāciju par visu ministriju budžetiem, konstatējusi, ka sešām ministrijām objektīvu apstākļu dēļ ir radies finanšu pārpalikums 15,7 miljoni eiro, raksta “Latvijas Avīze”.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6%. Precēm tas palielinājās par 1%, bet pakalpojumiem tas samazinājās par 0,3 procentiem, informē Ekonomikas ministrija (EM).
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, liecina SVF jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām (“World Economic Outlook”).
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Septembrī gada inflācija sasniedza 3.2%. Precēm cenas pieauga par 3.3%, pakalpojumiem par 2.9%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un dažādu preču un pakalpojumu grupai.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3% un pakalpojumiem – par 2,9%.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Septembrī gada inflācija pirmo reizi 13 mēnešu laikā pārsniedza 3%. Tiesa, jau otro gadu pēc kārtas patēriņa cenu kāpums Latvijā ir nedaudz augstāks nekā vidēji eiro zonā. Šajā rakstā – vērtējums, kādi faktori to nosaka un kāpēc inflācija tuvu 3% šobrīd ir Latvijas tautsaimniecības veselīguma pazīme.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 3,9 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,5 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 16,9 %. Produkcijas ražošanas pieaugumu enerģētikā  ietekmēja elektroenerģijas ražošanas kāpums koģenerācijas stacijās un gāzes patēriņš.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Māra Kučinska valdības mantojums būs ne pārsteidzoši liela, bet toties pa valsts 2019. gada budžeta projekta plauktiņiem jau sakārtota naudas summa.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Vēlamies turpināt veiksmīgo sadarbību ekonomikā ar Baltkrieviju – mums ļoti nozīmīgu partnervalsti, trešdien, 3. oktobrī, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, pateicoties Baltkrievijas Republikas ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei Latvijas Republikā Marinai Dolgopolovai (Marina Dolgopolova) par ieguldījumu abu valstu attiecību veicināšanā.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats