17. oktobris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Gaits, Karīna
Sākuma lapa » Makroekonomika
Makroekonomika
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valdība tikusi skaidrībā, cik daudz naudas tai jāsavāc no Latvijas iedzīvotājiem, lai koalīcijas partijas varētu šiem pašiem iedzīvotājiem atskaitīties, ka vismaz daļēji tiekot pildīti pirms 13. Saeimas vēlēšanām izteiktie solījumi.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

No trīs Baltijas valstīm visvairāk naudas pārtikai jāatvēl Igaunijas iedzīvotājiem. Pārtikas produktu iegāde vienam Igaunijā dzīvojošajam izmaksā vidēji 170 eiro mēnesī. Tomēr Latvijā, kur pārtikai viens cilvēks atvēl mazāk nekā ziemeļu kaimiņi (vidēji 134 eiro mēnesī), šie izdevumi ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, jo arī ienākumu līmenis mums ir ievērojami zemāks.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Septembrī Latvijā fiksēts zemākais patēriņu cenu kāpums šogad – mēneša laikā preces un pakalpojumi sadārdzinājušies par 0,1 procentu, gada laikā – par 2,6 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt, izpētot cenu izmaiņas vairāku gadu garumā, CSP secinājusi, ka šā gada septembrī tās bija par 8,9% augstākas nekā 2015. gadā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Vairs nav šaubu, ka pasaules rūpniecībā ilgi aprunātā un pierunātā krīze ir sākusies. Lai arī pagaidām Latvijā tās sekas vēl nav asi jūtamas, Neatkarīgās aptaujātie ekonomikas eksperti par Latvijas rūpniecības tālāku attīstību ir bažīgi. Latvijas rūpniecībā esot gaidāms sarežģītākais brīdis kopš krīzes.

Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Komercbankas filiāļu tīkla samazināšanu skaidro ar klientu vēlmi bankas pakalpojumus izmantot attālināti, piemēram, maksājumus veicot internetbankā, konsultācijas saņemot pa telefonu vai čatā, bet maksājumu karti – pasūtot pa pastu. Tomēr ir brīži, kad bez tiešas klātbūtnes bankā neiztikt.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Simtgades svinības nav mainījušas iedzīvotāju patriotisma līmeni, kaut arī svinību virsmērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu (vēlēšanos veidot valsts un nācijas nākotni), piederības sajūtu valstij un mīlestību pret Latvijas zemi – šāds secinājums izriet no Valsts kontroles saimnieciskā gada pārskata par 2018. gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Finanšu ministrijai un visiem Valsts kases klientiem ir pamats uztraukties, jo šogad «izdevumi pieauga straujāk par ieņēmumiem un pārpalikuma apmērs bija par 127,1 miljonu eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā».
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir gandarīta, ka šāgada pensiju indeksācija būs lielākā pēdējo gadu laikā, tomēr jāatzīst, ka izmaiņas pensiju likumā, kas šādu indeksāciju ļauj īstenot, pieņēma vēl iepriekšējā Saeima.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valdošās koalīcijas partiju un politiķu solījumu segšanai valdība izdomājusi nākamajā budžeta gadā atņemt 167,3 miljonus eiro, proti, 80,7 miljonus no visām pašvaldībām kopā un vēl 86,6 miljonus īpaši no Rīgas.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Steidzami jāveic pasākumi, lai uzlabotu vecākās paaudzes iedzīvotāju dzīves kvalitāti, uzskata Latvijas Pensionāru federācijas dome, kurā pārstāvētas 130 pensionāru organizācijas no visas Latvijas.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Veselības ministrija ar mediķus pārstāvošajām organizācijām pagaidām nav vienojusies, kā nākamgad pieejamā finansējuma ietvaros palielināt ārstniecības personu algas. Viedokļi par to, kā sadalāms pavisam plānais papildu finansējuma deķītis, būtiski atšķiras. Brīdī, kad Veselības ministrija un politiķi norāda, ka algas būs iespējams palielināt tikai viszemāk atalgotajām mediķu grupām, jāatgādina, ka arī pie plānotā, bet nesaņemtā papildu finansējuma – 119 miljoniem eiro – bija plānots par 20 procentiem paaugstināt tikai zemāko mēnešalgu.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Diferencētā neapliekamā minimuma palielināšana līdz 300 eiro, ko šobrīd sola valdība, daudz lielāku rocību strādājošiem gan nenesīs. Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, šīs izmaiņas no valsts prasīs aptuveni 32 miljonus eiro. Taču maciņos to jutīs tikai neliela daļa – lielākoties par nelielu algu strādājošie bez apgādājamajiem.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Labklājības ministrija riskē pārkāpt tiesisko paļāvību, ierosinot jau no nākamā gada bezdarbnieka pabalstu maksāt īsāku laika posmu un samazinātā apmērā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Problēmas, kuras algotu darbu strādājošiem un vienlaikus autoratlīdzību saņemošiem darba ņēmējiem rada esošā nodokļu sistēma, ir identificētas, un tām tiek meklēti risinājumi. Tomēr iedzīvināti tie tiks tikai ar 2021. gadu, jo Krišjāņa Kariņa valdība, atsaucoties uz priekšgājējas solīto, vienojusies nodokļu sistēmu agrāk negrozīt.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Neieņemtā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) dēļ valsts budžetam pēdējos piecos gados secen gājuši aptuveni 1,7 miljardi eiro. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests ir optimistiski noskaņots – PVN plaisa strauji samazinās, un šāda tendence būs arī nākamajos gados.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats