Eiro nav brīnumzāles, kas liks nākamajā dienā kaut kam būtiski mainīties, bet Latvija, pirmkārt, būs demonstrējusi, ka caurcaurēm pieder Eiropas kodolam, intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» norādījis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Pētījums liecina, ka pērn vairāk nekā puse uzņēmumu devuši kukuļus, lai saņemtu valsts pasūtījumu. Lielākoties uzņēmēji kukulī ir maksājuši vairāk nekā 10% no pasūtījumu summas.

Valstij vairāk jārūpējas par to, lai bezdarbnieki gribētu sākt strādāt. Uz to savā pētījumā norādījusi Pasaules Banka. Labklājības ministrija gan pētījumu joprojām nav publiskojusi un arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V) TV3 raidījumam «Nekā Personīga» atzina, ka 2000 lappušu biezo dokumentu vēl nav izpētījusi, tomēr jau tagad skaidrs, ka bezdarbnieku apmācībās būs izmaiņas un priekšā ir smagas sarunas ar darba devējiem par algu celšanu.

Š.g. pirmajā ceturksnī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) saņemtas 45 kredītiestāžu klientu sūdzības.

Vairāk kā 2/3 jeb 70% ārzemēs dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji būtu ar mieru atgriezties dzimtenē, ja Latvijā būtu plašāks darba piedāvājuma klāsts un labākas sociālās garantijas, liecina būvfirmas "Kalnozols un partneri" veiktās ārzemēs dzīvojošo tautiešu aptaujas dati. Savukārt, 9% respondentu Latvijā nemaz negrib atgriezties, bet 10% atgriezties stimulētu kvalitatīvāka augstākā izglītība.

Lai gan vilciens, ko sauc eiro no 2014. gada, vairs neesot apturams, tomēr savāktie 10 tūkstoši parakstu par lata saglabāšanu neesot zaudējuši jēgu, jo neļaus politiķiem ignorēt tautas skepsi un vēlmi pašai izlemt sev būtiskus jautājumus.

Krievijas «Investbank» «uzzīmējusi papīrus» jau pēc «Latvijas Krājbankas» kraha, lai nebūtu jāatdod vairāk nekā 40 miljonus latu, liecina atklātībā nonākušie dokumenti, kas nonākuši laikraksta «Dienas bizness» rīcībā.

Liepājas metalurga mokpilnais gals var skart daudz vairāk cilvēku nekā uzrādīts uzņēmuma štatu sarakstos.

Pretēji plaši kultivētam uzskatam, ka Latvijā cilvēki ir atkarīgi no pabalstiem un tāpēc neiet strādāt, nu arī Pasaules bankas (PB) eksperti pētījumā "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?" secinājuši, ka mūsu valstī nav plašas atkarības no pabalstiem, kas mazinātu iedzīvotāju vēlēšanos strādāt.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu gadu iepriekš, palielinājās par 5,6%, tādējādi Latvija salīdzinājumā uzrādījusi straujāko izaugsmi no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" sākotnējās aplēses.

Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktā pētījumā noskaidrots, ka ēnu ekonomika pērn samazinājusies līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir nozīmīgs samazinājums attiecībā pret iepriekšējā gada rādītāju (30,2% no IKP), kā arī iepriekš izteiktajām prognozēm, norāda Finanšu ministrijā.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, par 0,6% palielinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, portāls «Apollo» uzzināja Centrālās statistikas pārvaldē (CSP).

Ēnu ekonomika Latvijā pagājušajā gadā nokritusies līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina trešdien Rīgas Ekonomikas augstskolā notikušajā diskusijā "Ēnu ekonomika Latvijā" prezentētā pētījuma dati.

Nu jau arī Brisele sākusi bažīties par Latvijas iedzīvotāju neviesmīlību viņiem ieplānotajai eiro atnākšanai. Jaunākais Eurostat pētījums liecina, ka atbalsts jaunajai valūtai ir tik tikko virs trešdaļas – 35%, un arī Latvijā ar dažādām statistiķu un sabiedrisko attiecību viltībām uztūnētie dati nav daudz labāki – 36%.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti, noslēdzot nedēļu ilgušo vizīti Rīgā, atzinīgi novērtējuši Latvijas ekonomikas atveseļošanos un straujo izaugsmi, tiecoties uz 4% pieaugumu šajā gadā, portāls «Apollo» uzzināja Finanšu ministrijā.