17. septembris, Otrdiena
Vārda dienas: Vaira, Vairis, Vera
Sākuma lapa » Intervijas » Valsts vairs negarantē vidusskolas pēc iespējas tuvāk mājām
Valsts vairs negarantē vidusskolas pēc iespējas tuvāk mājām
Autors: Līga Nestere / NRA.lv / 24. februāris 2015, 12:12
Saruna ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili.


– Ir pagājuši daži mēneši, kopš kļuvāt par izglītības un zinātnes ministri. Kuras ir jūsu galvenās darba prioritātes, stājoties amatā?

– Izglītības sistēma, kurā ir iesaistīti milzum daudz cilvēku – bērni, pieaugušie, ir ļoti daudzšķautņaina, līdz ar to es nevēlos īstenot ātras, pēkšņas revolūcijas. Reformām jābūt pārdomātām, izvērtētām un pārrunātām ar iesaistītajām pusēm. Savā darba stilā ievēroju vairākus pamatprincipus: pirmkārt, lai ministrija spētu veidot tādu sistēmu, kur bērni skolās un studenti augstskolās varētu iegūt stabilus pamatus savai nākotnei un izaugsmei. Otrkārt, allaž paturu prātā trīs nosacījumus: izglītības kvalitāte, pieejamība un izmaksu efektivitāte. Tā kā šie komponenti ir neatraujami viens no otra, tas darba procesu padara sarežģītu. Runājot par konkrētiem darbiem, vispārējā izglītībā prioritārie uzdevumi ir jauna skolotāju atalgojuma modeļa izstrāde, turklāt risinājumi jāmeklē ārkārtīgi īsā laikā, ko tagad arī darām.

Otrs ne mazāk būtisks uzdevums ir uzlabojumu nepieciešamība skolotāju sagatavošanas sistēmā. Atbalstu tēzi, ka izglītības kvalitāte ir atkarīga no pedagogu kvalitātes. Ņemot vērā, ka aptuveni 40% skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, sistēmā nepieciešams ienākt jauniem skolotājiem. Taču ir svarīgi, lai skolās ienāk labākie skolu absolventi. Tāpēc ir jāveic rūpīgāka reflektantu atlase, jāpalielina studiju procesa uzsvars uz praksē balstītām mācībām.

Drīzumā tiks uzsākts darbs arī pie kompetencēs balstīta mācību satura izstrādes. Vēlos paskaidrot, kas ar to ir domāts. Bieži sabiedrībā uzvirmo diskusijas, ka skolēniem ir jāmāca, piemēram, programmēšana, finanšu pratība, mediju pratība, kritiskā domāšana utt. Katrs apgalvojums ir pareizs, jo darba tirgus pieprasa dažādas kompetences, iemaņas, taču, ja mēs katru ierosinājumu pārvērtīsim mācību priekšmetā, skolēnam būs jānakšņo skolā, lai tos visus apgūtu. Cits risinājums ir šīs dažādās kompetences integrēt bāzes mācību priekšmetos. Piemēram, matemātikā risināt uzdevumus par patērēto kaloriju skaitu vai bankas kredīta maksājuma procentiem. Līdz ar to stundās tiek apskatīti piemēri, kas saistīti ar reālo dzīvi, un attīstītas ikdienas dzīvē nepieciešamas prasmes. Arī tagad ir pedagogi, kas šādu praksi izmanto, bet tā nav sistēma.

– Un paveicamais attiecībā uz profesionālo izglītību?

– Latvijā ir labas iestrādes darba vidē balstītās mācībās, un tās ir jāturpina. Darba devēji ir aktīvi iesaistīti šajā procesā, nodrošinot profesionālās izglītības sasaisti ar darba devēju vajadzībām un mācību satura atbilstību reālajām vajadzībām. Mūsdienīgs mācību saturs ir viens no priekšnosacījumiem profesionālās izglītības prestiža paaugstināšanai, lai jaunieši to uztvertu kā cienījamu izvēli. Lai celtu prestižu, vēl viens svarīgs priekšnoteikums ir mūsdienīga materiāltehniskā bāze un apkārtējās vides sakārtošana. Šobrīd šo jautājumu risināšanā tiek ieguldīti ievērojami naudas līdzekļi, it sevišķi profesionālās izglītības kompetenču centros.

– Darbu saraksts augstākajā izglītībā un zinātnē.

– Šobrīd notiek zinātnisko institūciju konsolidēšanas process, balstoties uz iegūtajiem institūciju vērtējuma rezultātiem. Iesākto darbu mērķis ir padarīt zinātni konkurētspējīgāku, vairāk sasaistītu ar tautsaimniecību un augstāko izglītību. Savukārt augstākajā izglītībā šī gada prioritātes ir uzsākt jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu, kas paredz, ka piešķirtā finansējuma apmērs katrai augstākās izglītības iestādei būs atkarīgs no studentu skaita, atbilstības kvalitātes kritērijiem un īstenotajām inovācijām. Kvalitātes kritēriju izstrāde ir procesā, turklāt līdz vasaras vidum uz Akadēmiskās informācijas centra bāzes tiks izveidota Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūra. No tā, kādus kvalitātes kritērijus mēs definēsim, būs atkarīgs, kādā virzienā turpmāk attīstīsies augstākā izglītība. Šajā procesā, protams, iesaistīsim arī augstskolu pasniedzējus, uzņēmējus, zinātniekus

– Ar ko jaunais modelis atšķirsies no tagadējā?

– Līdz šim finansējuma piešķiršanas galvenā mēraukla bija studentu skaits. Tagad modelis mudinās augstākās izglītības iestādes rūpīgāk padomāt par atbilstības kvalitātes kritērijiem, pētniecības un tās rezultātu izmantojamību tautsaimniecībā.

– Šobrīd daudzās skolās tiek aprobēts jaunais pedagogu darba samaksas modelis. Iezīmējas arī tā ēnas puses, piemēram, tas var iecirst robus daudzu pedagogu makos. Apmēram sanāk tā – lai mazinātu nevienlīdzību, tiek atņemta nauda tiem, kas pelna vairāk, un tā novirzīta tiem, kas saņem mazāk?

– Vēlos īpaši uzsvērt – mērķis nav ieviest jaunu modeli, tehniski pārdalot naudu! Tad mums nebūtu vajadzīgs papildu finansējums. Atkarībā no pieejamā papildu finansējuma daudzuma būs atkarīgs atalgojuma modeļa ieviešanas apjoms. Šobrīd ir rezervēti trīs miljoni eiro. Tiesa, skolotājiem, kas šobrīd strādā ar ļoti lielu kontaktstundu skaitu, darba samaksa var sarukt,jo jaunais modelisparedz, ka nedrīkstēs strādāt vairāk nekā 40 stundas nedēļā.

– Vai jaunais modelis visiem pedagogiem tiks ieviests no 2015. gada septembra, vai arī datums vēl tiks pārskatīts?

– Ministrija darīs visu iespējamo, lai līdz maija beigām būtu gatava modeļa tehniskā puse, principu apraksts. Tas, cik lielā mērā šo modeli varēs ieviest, būs atkarīgs no pieejamā finansējuma. Kā jau minēju, šobrīd ir rezervēti trīs miljoni eiro. Vai un ko varēs izdarīt par šo naudu, ja vairāk nebūs, tas gan vēl ir atklāts jautājums.

– Kādas algas gaidāmas pēc jaunā modeļa ieviešanas?

– Šobrīd būtu bezatbildīgi mētāties ar algu cipariem, ja mums tam nav nekāda seguma. Modelis pat vēl nav pabeigts. Nav zināms, kāds būs pieejamais finansējums. Skolotājiem ir jābūt skaidrai informācijai par atalgojumu maijā.

– Pēdējo piecu gadu laikā slēgtas aptuveni 100 skolas. Ministrijas mājaslapā teikts, ka «šogad turpinās diskusijas ar pašvaldībām un partneriem, lai vienotos par atbilstošāko risinājumu skolu tīkla sakārtošanai». Kas slēpjas zem vārdiem – skolu tīkla sakārtošana?

– Tas var patikt vai nepatikt, bet bērnu skaits pēdējos 20 gados ir ļoti samazinājies, skolēnu skaits ir sarucis par 47%. Līdz šim skolu skaita samazināšana ir bijusi objektīva.

– Un šis process turpināsies?

– Diemžēl šobrīd netiek prognozēta dzimstības palielināšanās Latvijā. Šo faktu nevaram ignorēt. Vai mēs varam atļauties uzturēt daudzas skolas? Turklāt daudzās no tām pedagogi saņem niecīgas algas. Valda neapmierinātība, un kāds labums no tā bērniem? Raugoties Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, redzam, ka valstij 1.–.6 klases skolēniem ir jānodrošina izglītošanās iespējas pēc iespējas tuvāk mājām, bet vidusskolas gan vairs negarantējam pēc iespējas tuvāk izglītojamā dzīvesvietai. Ja mēs gribam, lai mūsu bērni ir konkurētspējīgi, viņiem ir jāiegūst laba izglītība. Mēs nespējam katrā mazā vidusskolā nodrošināt modernu materiālo bāzi, laboratorijas, kur pilnvērtīgi apgūt, piemēram, fiziku, ķīmiju. Ministrija šobrīd ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību diskutē par izmaiņām noteikumos, kādam būtu jābūt minimālajam audzēkņu skaitam klasē, lai atvērtu 10. klasi. Ja skaits būs mazāks, pašvaldībai būs jālemj, vai tā līdzfinansē iztrūkstošos līdzekļus un atver klasi vai nē.

– Bet var būt, ka ģimenes apstākļi ir tik spiedīgi, ka pusaudzis nemaz nevar atļauties aizbraukt, piemēram, uz 30 kilometru attālo vidusskolu. Tad viņš arī paliks ar pamatskolas izglītību.

– Tas, protams, rada virkni risināmu jautājumu, piemēram, par nepieciešamību pēc kopmītnēm, transporta kompensācijām. Taču no otras puses – vai skolēnam nelielā vidusskola spēs piedāvāt konkurētspējīgu izglītību?

– Sarūk ne tikai skolēnu skaits, bet arī studējošo saime. Varbūt jāparetina arī augstskolu rindas?

– Šo jautājumu uzdod gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti. Nesen biju Somijā, kur rādīju slaidu ar Latvijas augstākās izglītības iestāžu skaitu. Somi bija izbrīnīti un taujāja, vai nav ieviesusies kļūda. Jāteic gan, ka neesam augstākās izglītības iestādēm noteikuši skaitlisku limitu. Lielāku akcentu liksim uz kvalitātes vērtēšanu.

– Studentu saimi var kuplināt ar ārvalstu studentiem. Sen tiek runāts par augstāko izglītību kā eksporta preci.

– Ārvalstu studentu piesaisti nevar uzskatīt par glābiņu, kas kompensēs iztrūkstošo vietējo studentu skaitu. Daudz svarīgāka motivācija ir iespēja uzlabot studiju vidi, jo iebraucēji ienes citu valstu pieredzi, no kuras bagātinās visi.

– Bezmaksas augstākā izglītība – tikai citu valstu prakse vai realitāte arī Latvijā?

– Mums ir jārisina pedagogu atalgojuma jautājums, netiekam galā ar pašu pieņemtiem likumiem attiecībā uz augstākās izglītības un zinātnes finansēšanu. Mēs nezinām, kā attīstīsies starptautiskā situācija, jau tagad redzam tās ietekmi uz Latvijas ekonomisko situāciju. Tāpēc būtu neprāts pievienot vēl kādu papildu solījumu.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Mārīte Seile

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats