28. februāris, Piektdiena
Vārda dienas: Justs, Skaidrīte
Pārāk skaista, lai būtu ticama, ir elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana komplektā ar reālu elektrības gala cenas pazemināšanu.
Lasīt tālāk
Atlikt ziņuSlēpt ziņu
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirms diviem gadiem izstrādātais Nodokļu maksātāju reitings liecina, ka Latvijā ir vairāk nekā 4000 uzņēmumu, kuru nodokļu reitings pārsniedz 90 procentus.

Pēc divām dienām – 1. martā – iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, lai atgūtu valstij pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vai arī samaksātu parādu, ja tāds ir radies. Tā kā šogad šis datums netiek speciāli izcelts, tad, iespējams, ažiotāža pirmajā dienā nebūs tik liela kā pērn.

Klajā laists ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju. Tajā slavēta darba tirgus izaugsme un riskantās naudas plūsmas samazināšana, bet pelta ienākumu un iespēju nevienlīdzība: «Latvija ir novirzījusies no nabadzības samazināšanas mērķa.»

Veids, kādā valdošā koalīcija virza uz priekšu administratīvi teritoriālo reformu, ir nedemokrātisks un pārkāpj vietējo kopienu tiesības. To atzinuši arī starptautiskie novērotāji, taču nav pazīmju, ka valdība un Saeima grasītos ņemt vērā šos pārmetumus. Diskusijas ar pašvaldībām tiek uzskatītas par pabeigtām.

Nepiepildās finanšu ministra Jāņa Reira solījums pagājušā gada 12. septembra Neatkarīgajā, ka PNB bankas dēļ iztukšotajā Noguldījumu garantiju fondā «tiks atgriezti tie līdzekļi, kas tiks atgūti PNB maksātnespējas procesā» un tāpēc fonds «īsā laikā atkal piepildīsies».

Akcīzes nodokļa likmes kāpums vīnam, liķieriem un stiprajam alkoholam no 1. marta plānots mērenāks. Vīna litra cena varētu kāpt par 6 centiem iepriekš plānoto 12 centu vietā. Savukārt Rīgas melnais balzams saskaņā ar jaunajiem grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli varētu sadārdzināties par 44 centiem litrā iepriekš plānotā 2,51 eiro pieauguma vietā, liecina Neatkarīgās aprēķini.

Konkurences padome (KP) pēc tirgus uzraudzībā konstatētajām nepilnībām maizes piegādē mazumtirdzniecībā aicinājusi lielos tirgus spēlētājus – SIA RIMI Latvija un SIA Maxima Latvija – uzlabot iekšējos kontroles procesus, lai novērstu šaubas par to rīcības atbilstību Negodīga mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam (NMPAL). Vienlaikus KP atgādina pārējiem mazumtirgotājiem par nepieciešamību korekti piemērot NMPAL regulējumu, atturoties no darbībām, kas var liecināt par to iepirkuma varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Latvijas vēsturē pērn novākta lielākā graudu kopraža – 3,2 miljoni tonnu. Tas ļāvis ne tikai nodrošināt vietējo pieprasījumu, bet arī eksportēt ievērojamus graudu apjomus – 2,8 miljonus tonnu 518 miljonu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Lielais graudu apjoms mazinājis graudu iepirkuma cenu – tā kritusies par 7,3 procentiem, bet baltmaize pērn sadārdzinājusies par aptuveni 10 procentiem.

Ķīnu plosošais koronavīruss ietekmē ne tikai Ķīnas ekonomiku, bet tas atstāj pēdas arī pasaules notikumos. Bažījoties no inficēšanās draudiem, tiek atcelti lieli starptautiski pasākumi, kavējas preču piegādes no Ķīnas, kas ietekmē ražotnes citās pasaules valstīs. Latvijā šobrīd aptiekās tiek izpirktas sejas maskas, uz laiku atcelta daļa ceļojumu uz Ķīnu, savukārt degvielas uzpildes stacijās benzīns un dīzeļdegviela maskā pat lētāk nekā pirms akcīzes nodokļa paaugstinājuma.

Uzņēmēju biznesa strīdos dažnedažādos tiesvedību procesos pašlaik ir iesaldēti aptuveni divi miljardi eiro, un tāpēc Ārvalstu investoru padome valdībai ir pieprasījusi specializētas ekonomisko lietu tiesas izveidi. Tieslietu padomē un Augstākajā tiesā atbalsta šādai iniciatīvai nav, taču valdība nolēmusi, ka tāda tiesa būs.

Veselības ministrija visu uzmanību veltīs jau esošajiem E-veselības pakalpojumiem un pieņēmusi lēmumu neattīstīt tās nākamo kārtu, tā šodien preses brīfingā medijiem paziņoja veselības ministre llze Viņķele.

2019.gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdeva 362 iesaldēšanas rīkojumus, iesaldējot vēsturiski līdz šim lielāko iespējami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu apjomu - 345,98 miljonu eiro apmērā, informēja FID pārstāvji.

Finanšu ministrijas sagatavotie un apkoptie priekšlikumi valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs, par ko ir sākušās diskusijas ar sociālajiem partneriem, paredz astoņus dažādus variantus, kā mainīt esošos darbaspēka nodokļus. Strādājošajiem bez apgādājamajiem, kuru alga nepārsniedz 1000 eiro uz papīra mēnesī, ikviens no piedāvātajiem variantiem paredz lielākus ienākumus uz rokas. Savukārt lielāku algu saņemošajiem piedāvātās izmaiņas ne visos variantos ir izdevīgas.

Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) nauda izbirst pa vismaz trijiem caurumiem – uzņēmuma saistībām pret savu meitasuzņēmumu Rīgas karte, sadarbības partneri Rīgas mikroautobusu satiksme un transporta līdzekļu piegādātājiem.

Viedokļi tāpēc ir viedokļi, ka tie var būt dažādi un radikāli atšķirties. Labi, ja viedokļu paudēji ir gana toleranti un neuzspiež savējo kā vienīgo patiesību. To, ka elektriskie transporta līdzekļi ir ielauzušies mūsu dzīvē un turpinās to darīt arī turpmāk, mēs noliegt nevaram. Mēs varam vien uzklausīt dažādus viedokļus un izdarīt savus secinājumus.

Gada laikā, kopš Latvijā darbojas zāļu verifikācijas sistēma, trauksmes signāls par iespējami viltotām zālēm ieskanējies vairākkārt, tomēr, pārbaudot medikamentus, nevienā gadījumā nav atklātas viltotas zāles. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā šīs jaunās, ar Eiropas regulu ieviestās sistēmas ietvaros atklāti 16 gadījumi, kad ceļā pie pacientiem bija viltotas zāles.

Uz jautājumiem atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Valsts prezidenta Egila Levita rosinājums televīzijas saturu nākotnē veidot tā, lai vismaz 80 procenti no tā sākotnēji būtu veidoti kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu oficiālajām valodām, daļai televīzijas pakalpojumu sniedzēju radījis neizpratni par kritērijiem, kādi tiks piemēroti šīs proporcijas noteikšanai, daļai – raisa bažas par klientu zaudēšanu un tātad arī par iespējamiem finansiāliem zaudējumiem.

Saeimas OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Ieva Krapāne no valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas KPV LV vakar uzturēja spēkā solījumu, ka komisijas gala ziņojumā tiks nosauktas amatpersonas, kas vainojamas par OIK. Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars jau steidzās pamatot, kāpēc vainīgo sarakstā jābūt arī tagadējam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Koledžas kategoriski iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem tām atņemt augstākās izglītības institūcijas statusu, pārvēršot tās par profesionālās izglītības iestādēm. Tā būtu ne tikai skolu prestiža graušana, bet arī radītu virkni juridisku neskaidrību attiecībā uz tajās iegūto izglītību. Tikai pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena asajiem iebildumiem pret šādu soli IZM nu apņēmusies pārskatīt šo jautājumu un nākt klajā ar informatīvo ziņojumu līdz šā gada 30. jūnijam.

Pateicoties mērķtiecīgam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un tiesībsargājošo iestāžu darbam, nelegālo cigarešu īpatsvars sešu gadu laikā Latvijā ir samazinājies teju divas reizes – no 33 procentiem 2013. gadā līdz 16,8 procentiem pērnā gada beigās. Tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā nelegālo cigarešu aprite joprojām ir ievērojama. Turklāt Finanšu ministrija ir uzsākusi diskusijas ar sociālajiem partneriem par iespēju paaugstināt akcīzes nodokli tabakai, lai iegūtu valsts budžetā papildu līdzekļus. Taču akcīzes nodokļa kāpums sadārdzinās tabakas izstrādājumus un, visticamāk, veicinās kontrabandu.

Eiropas Padomes pašvaldību lietu eksperti konstatējuši pārkāpumus administratīvi teritoriālās reformas procesā un grasās tos iekļaut galīgajā pārskata ziņojumā, kas tiks apstiprināts martā. Tikmēr reforma turpina savu gaitu Saeimā, un to, cik ļoti samocīta ir ministrijas uzzīmētā karte, uzskatāmi parādīja pēdējā komisijas sēde, kurā pateikts konceptuāls jā Sēlijas novada izveidei.

Valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs deva godavārdu, ka pagājušās sestdienas rītā no Mažeiķu dzelzceļa stacijas Lietuvā izripinātais dzelzceļa sastāvs tik tiešām sasniegs Latviju un tieši Rīgu.

Racionāls lēmums būtu nepārsūdzēt tiesas spriedumu, kas atzīst par prettiesisku valdības lēmumu Indriķi Muižnieku neapstiprināt Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, uzskata pats Muižnieks.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats