21. februāris, Piektdiena
Vārda dienas: Ariadne, Eleonora
Aizvadītajā nedēļā koalīcija pavēra durtiņas, aiz kurām tauta uz brīdi varēja pamanīt dancojam Laimes lāci. Tas tur bija, un no viņa spēcīgajām ķetnām uz visām pusēm gaisā virpuļoja apdrukātas papīra lapiņas, uz kurām lieliem burtiem bija rakstīts «Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.–2025. gadam».
Lasīt tālāk
Atlikt ziņuSlēpt ziņu
2019.gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdeva 362 iesaldēšanas rīkojumus, iesaldējot vēsturiski līdz šim lielāko iespējami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu apjomu - 345,98 miljonu eiro apmērā, informēja FID pārstāvji.

Finanšu ministrijas sagatavotie un apkoptie priekšlikumi valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs, par ko ir sākušās diskusijas ar sociālajiem partneriem, paredz astoņus dažādus variantus, kā mainīt esošos darbaspēka nodokļus. Strādājošajiem bez apgādājamajiem, kuru alga nepārsniedz 1000 eiro uz papīra mēnesī, ikviens no piedāvātajiem variantiem paredz lielākus ienākumus uz rokas. Savukārt lielāku algu saņemošajiem piedāvātās izmaiņas ne visos variantos ir izdevīgas.

Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) nauda izbirst pa vismaz trijiem caurumiem – uzņēmuma saistībām pret savu meitasuzņēmumu Rīgas karte, sadarbības partneri Rīgas mikroautobusu satiksme un transporta līdzekļu piegādātājiem.

Viedokļi tāpēc ir viedokļi, ka tie var būt dažādi un radikāli atšķirties. Labi, ja viedokļu paudēji ir gana toleranti un neuzspiež savējo kā vienīgo patiesību. To, ka elektriskie transporta līdzekļi ir ielauzušies mūsu dzīvē un turpinās to darīt arī turpmāk, mēs noliegt nevaram. Mēs varam vien uzklausīt dažādus viedokļus un izdarīt savus secinājumus.

Gada laikā, kopš Latvijā darbojas zāļu verifikācijas sistēma, trauksmes signāls par iespējami viltotām zālēm ieskanējies vairākkārt, tomēr, pārbaudot medikamentus, nevienā gadījumā nav atklātas viltotas zāles. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā šīs jaunās, ar Eiropas regulu ieviestās sistēmas ietvaros atklāti 16 gadījumi, kad ceļā pie pacientiem bija viltotas zāles.

Uz jautājumiem atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Valsts prezidenta Egila Levita rosinājums televīzijas saturu nākotnē veidot tā, lai vismaz 80 procenti no tā sākotnēji būtu veidoti kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu oficiālajām valodām, daļai televīzijas pakalpojumu sniedzēju radījis neizpratni par kritērijiem, kādi tiks piemēroti šīs proporcijas noteikšanai, daļai – raisa bažas par klientu zaudēšanu un tātad arī par iespējamiem finansiāliem zaudējumiem.

Saeimas OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Ieva Krapāne no valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas KPV LV vakar uzturēja spēkā solījumu, ka komisijas gala ziņojumā tiks nosauktas amatpersonas, kas vainojamas par OIK. Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars jau steidzās pamatot, kāpēc vainīgo sarakstā jābūt arī tagadējam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Koledžas kategoriski iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem tām atņemt augstākās izglītības institūcijas statusu, pārvēršot tās par profesionālās izglītības iestādēm. Tā būtu ne tikai skolu prestiža graušana, bet arī radītu virkni juridisku neskaidrību attiecībā uz tajās iegūto izglītību. Tikai pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena asajiem iebildumiem pret šādu soli IZM nu apņēmusies pārskatīt šo jautājumu un nākt klajā ar informatīvo ziņojumu līdz šā gada 30. jūnijam.

Pateicoties mērķtiecīgam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un tiesībsargājošo iestāžu darbam, nelegālo cigarešu īpatsvars sešu gadu laikā Latvijā ir samazinājies teju divas reizes – no 33 procentiem 2013. gadā līdz 16,8 procentiem pērnā gada beigās. Tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā nelegālo cigarešu aprite joprojām ir ievērojama. Turklāt Finanšu ministrija ir uzsākusi diskusijas ar sociālajiem partneriem par iespēju paaugstināt akcīzes nodokli tabakai, lai iegūtu valsts budžetā papildu līdzekļus. Taču akcīzes nodokļa kāpums sadārdzinās tabakas izstrādājumus un, visticamāk, veicinās kontrabandu.

Eiropas Padomes pašvaldību lietu eksperti konstatējuši pārkāpumus administratīvi teritoriālās reformas procesā un grasās tos iekļaut galīgajā pārskata ziņojumā, kas tiks apstiprināts martā. Tikmēr reforma turpina savu gaitu Saeimā, un to, cik ļoti samocīta ir ministrijas uzzīmētā karte, uzskatāmi parādīja pēdējā komisijas sēde, kurā pateikts konceptuāls jā Sēlijas novada izveidei.

Valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs deva godavārdu, ka pagājušās sestdienas rītā no Mažeiķu dzelzceļa stacijas Lietuvā izripinātais dzelzceļa sastāvs tik tiešām sasniegs Latviju un tieši Rīgu.

Racionāls lēmums būtu nepārsūdzēt tiesas spriedumu, kas atzīst par prettiesisku valdības lēmumu Indriķi Muižnieku neapstiprināt Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, uzskata pats Muižnieks.

Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumi mainās. Atkritumos katru gadu tiek izsviesta aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, vairāk nekā pusi no tās izmet mājsaimniecības. Tajā pašā laikā Rīgā ar pašvaldības, reliģisko un labdarības organizācijas starpniecību izsalkumu remdē ap 4000 cilvēku ik dienas, un gadā viņu ēdināšana pašvaldībai izmaksā nepilnus 2 miljonus eiro.

Valsts vides dienests (VVD) apņēmies ar laipniem vārdiem un bargiem darbiem kaut nedaudz kompensēt to, ka Latvijā nav un tuvākajā laikā nebūs efektīvas sistēmas nolietoto riepu savākšanai.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir izdevis rezolūciju ekonomikas ministram Ralfam Nemiro nekavējoties uzsākt darbu un pēc iespējas ātrāk izskatīšanai valdībā iesniegt noteikumu projektu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) efektīvākas pārraudzības nodrošināšanai.

Kādas jaunas vēsmas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) varētu ienest tās jaunais direktors Kaspars Rožkalns, kas traucē Latvijas uzņēmēju konkurētspējai un investīciju piesaistei un kas ir mūsu priekšrocības, Neatkarīgās intervija ar K. Rožkalnu, kurš aģentūras vadībā stājās 20. janvārī, uzvarot 13 pretendentu konkursā.

Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka, iesaistot valsts obligātajā veselības apdrošināšanā iedzīvotājus, kuru pašlaik šajā sistēmā nav, veselības aprūpes budžets 2021. gadā papildus iegūtu 17,5 miljonus eiro. Kopumā apzināti vairāk nekā 300 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri pašlaik nemaksā veselības «nodokli» vai vispār neveic sociālās iemaksas. To vidū ir gan pašnodarbinātie, gan patentmaksas maksātāji, gan sezonas strādnieki. Vislielākā grupa gan ir ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, kuri pašlaik neveic nekādas iemaksas, šo cilvēku skaits ir vismaz 166 tūkstoši.

Draudi, ka Satversmes tiesa par valsts pamatlikumam neatbilstošu varētu atzīt Rīgas domi, būtiski mazinājušies. Tā pēc likumprojekta papildināšanas atzīst Saeimas Juridiskais birojs. Parlamenta balsojums par Rīgas domes atlaišanu notiks šodien, bet, Valsts prezidentam likumu izsludinot, ārkārtas vēlēšanas varētu notikt 25. aprīlī.

Veselības ministrija pašlaik vērtē iespēju tomēr noteikt vienotu pacienta līdzmaksājumu pie ģimenes ārsta visiem pensionāriem, ne tikai tiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu. «Pašlaik veicam aprēķinus,» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Latvijas Pensionāru federācijas valdes sēdē seniori prasīja ministrei aktīvāk runāt par naudas trūkumu veselības nozarē un aktīvi cīnīties, lai veselības aprūpe būtu pieejamāka.


Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nodokļu apakškomisijas sēdē Finanšu ministrija (FM) sadarbības partneriem prezentējusi vairāku politisko partiju priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli.


Saeima ceturtdien, 13. februārī, par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem ievēlēja žurnālistus Jāni Eglīti un Ievu Kalderausku.


Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) nepiekrīt Valsts kontroles (VK) pārmetumiem, ka ģimenes ārstiem ir samazinātas kvalitātes prasības.


Eiropas Savienības tiesa noraidījusi Latvijas pretenzijas pret Eiropas Komisiju saistībā ar sniega krabju zvejas strīdu. Teorētiski Latvijai tāpat kā pārējām Svalbāras (Špicbergenas) līguma parakstītājām ir tiesības zvejot šā Arktikas arhipelāga teritoriālajos ūdeņos. Taču praksē Norvēģija saglabā pilnīgu kontroli pār šo teritoriju, dalīties labumos ne ar vienu negrasās, savukārt Eiropas Komisija savas dalībvalstis pienācīgi neaizstāv. Latvijas valdībai jālemj, vai un kā tālāk cīnīties par šiem resursiem.

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats