24. maijs, Piektdiena
Vārda dienas: Ilvija, Marlēna, Ziedone
Ar katru nākamo reizi vēlētāju aktivitātei Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir bijusi vērojama tendence samazināties, un droši vien nekāda dižā tā nebūs arī šajā reizē – diezin vai vēlēt aizies vairāk par trešdaļu balsstiesīgo.
Lasīt tālāk
Atlikt ziņuSlēpt ziņu
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) dibinātājs, 2014.–2015. gadā šīs partijas valdes loceklis, valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) meitas uzņēmuma SIA LDZ Loģistika valdes priekšsēdētājs, bijušais Bruņoto spēku štāba priekšnieks un Latvijas pārstāvis NATO un ES, atvaļināts brigādes ģenerālis Gundars Ābols intervijā Neatkarīgajai paziņo par savu izstāšanos no paša dibinātās JKP.

Starp profesijām Latvijā populārākā ir veikalu pārdevēji – šādu darba vietu ir aptuveni 42 tūkstoši, turklāt vienmēr šajā nozarē ir bijis darbaspēka trūkums. Rīkotājdirektoru un uzņēmumu vadītāju Latvijā ir aptuveni 38 tūkstoši – gandrīz tikpat daudz, cik pārdevēju, taču šajos amatos vakances aizpildās ļoti ātri.

Latvijas Televīzijas (LTV) kanālā LTV1 tiešraidē šodien būs vērojamas Eiropas Parlamenta deputāta amata kandidātu debates, kurās piedalīsies sarakstu līderi.

Skandāliem ap Saeimas lielāko frakciju veidojošo partiju Saskaņa pieaugot spēkā, tās nākotni saistīt ar līdzšinējo priekšsēdētāju Nilu Ušakovu nebūtu lietderīgi – ir jādomā par nopietnu zīmola maiņu, saglabājot elektorātu. Par to ir pārliecināts politologs Filips Rajevskis. Šādu scenāriju neizslēdz arī N. Ušakova vietnieks, Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Grandiozajā Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas konkursā ieinteresētās puses jau šodien ķersies pie līguma sagatavošanas. Maksimālie griesti darījumā ir 786 miljoni eiro uz 20 gadiem, taču daži tā dalībnieki pretrunīgā kārtā tur īkšķus, lai līgums netiktu noslēgts.

Eiropas Komisijas viceprezidents (atbildības jomas – eiro un sociālais dialogs, finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība) Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība) intervijā Neatkarīgajai par Eiropas finanšu reformām, banku uzraudzību, naudas atmazgāšanaas skandāliem, Eiropas Savienības budžeta perspektīvu un savām izredzēm turpināt darbu EK.

“Farmācijas tirgus Latvijā ir ļoti koncentrēts. Situācija regulētā tirgū, kurā nesamērīgi dominē daži lielie spēlētāji, ir vērtējama kā konkurenci ierobežojoša un tirgus attīstību bremzējoša. Un tas ir būtisks šķērslis taisnīgas un ekonomiski pamatotas medikamentu cenu politikas nodrošināšanai. Lai rastu labākos risinājumus medikamentu cenu samazināšanai, svarīgi izanalizēt situāciju tirgū un objektīvi novērtēt cenas ietekmējošos faktorus, no kuriem varam atteikties,” uzsvēra ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro darba grupas nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei pirmajā sēdē.

Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, diplomāts un valsts tiesību speciālists Gvido Zemrībo intervijā Neatkarīgajai dalās pārdomās par Saeimā iecerēto Valsts prezidenta apstiprināšanas procedūras būtību un riskiem tajā pārkāpt likumu, kā arī demokrātijas pamatprincipus.

Saeima atkal pievērsusies jautājumam par izdienas pensijām, un, kamēr, no vienas puses, saprāta balss sauc, ka izdienas pensiju saņēmēju loks ir jāierobežo, rindā pēc izdienas pensijām stāv vismaz vēl trīs dažādu profesiju pārstāvji. Pašlaik Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai vienota viedokļa šajā jautājumā nav. Visticamāk, Saeima pie tā atgriezīsies rudenī.

Par dzīvi opozīcijā, par OIK, par Valsts prezidenta vēlēšanām un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.

Labklājības ministrijai (LM) papildus piešķirtais valsts budžeta finansējuma 619 000 eiro apmērā ierēdņiem izmaksāts piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem, lai arī sākotnējais pamatojums licis domāt, ka ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) darbinieki veiks papildu pienākumus, lai novērstu bērnu un ģimenes tiesību jomas problēmas, 2018.gada finanšu revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumiem paredzētie valsts budžeta līdzekļi izlietoti citiem, ar objekta likvidāciju nesaistītiem pasākumiem, 2018.gada finanšu revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Līdztekus darbam savas valsts, tautas un visas Eiropas labā ir vēl kāds būtisks iemesls, kādēļ partijas un politiķi tik ļoti tiecas iekļūt Eiropas Parlamentā. Tā ir nauda, ar ko uzlabot gan savu personisko labklājību, gan politiskā spēka finanses. Aizbraucot uz Briseli, visi politiķi kļūst turīgi, un vairums ziedo ievērojamas naudas summas savām partijām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) divarpus mēnešu laikā ir pieņēmis un akceptējis teju 710 tūkstošus iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju. Gandrīz 100 000 deklarācijas iesniedzēju ir izveidojies nodokļa parāds kopumā par 16,97 miljoniem eiro. Iepriekš VID prognozēja, ka parādnieku skaits varētu sasniegt 60 tūkstošus.

Valstī ir izveidojusies kritiska situācija attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā, pabeidzot ikgadējās revīzijas par iestāžu 2018.gada pārskatu pareizību, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kamēr Igaunijā un Lietuvā dzērienu iepakojumu depozīta sistēma ir jau sen, bet Baltkrievija un visas citas sevi cienošas valstis to ieviesīšot tūlīt, Latvija turpina gatavoties šīs sistēmas ieviešanai kaut kad. Šādas gatavošanās rituālos ietilpst arī lūkošanās, kā depozīta sistēma darbojas citās valstīs. Paldies Igaunijas depozītsistēmas organizācijai Eesti Pandipakend (EP) par iespēju izsekot depozītpudeļu ceļam no taras savākšanas punkta Marjamā ciematā līdz to šķirošanas un pakošanas uzņēmumam Tallinā.

Apdrošināšanas nozarē šā gada pirmajos trīs mēnešos parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2018. gada pirmo ceturksni, ir pieaudzis par 7,4%. Vienlaikus klientiem izmaksātās atlīdzības ir pieaugušas divreiz straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms – par 15,8%. Kopumā 2019. gada pirmajā ceturksnī parakstītas apdrošināšanas prēmijas par 143,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās izmaksāti 86,2 miljoni eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Mazumtirdzniecībā joprojām akūti trūkst darbinieku, pat par spīti tam, ka veikala pārdevēju Latvijā ir vairāk nekā citu profesiju pārstāvju. Diemžēl darba samaksa mazumtirdzniecībā strādājošajiem (ar pāris izņēmumiem) ir visai pieticīga, pat neraugoties uz kāpumu. Atalgojuma straujāku izaugsmi šajā nozarē varbūt izraisīs gaidāmā Lidl veikalu tīkla ienākšana Latvijā.

Savu neuzticību valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdei satiksmes ministrs Tālis Linkaits var pamatot jebkā, bet tikai ne ar sliktiem uzņēmuma darbības rezultātiem.

Latvijā gada laikā valsts kompensējamo inovatīvo medikamentu skaits pieaudzis par trešdaļu, tomēr joprojām Latvijā inovatīvos medikamentus no valsts budžeta pacientiem kompensē daudz mazākā apmērā nekā kaimiņvalstīs. Ja Latvijā šogad valsts zāļu kompensācijas sistēmā ir 53 inovatīvie medikamenti, Lietuvā to skaists sasniedzis 88, bet Igaunijā – 86, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs.

Saeima ir apliecinājusi, ka tā realizēs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu, ar kuru viņš vēlas pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu nepilsoņu ģimenēs pasaulē nākušajiem jaundzimušajiem.

Septiņām partijām iekļūšana Eiropas Parlamentā ir puslīdz droša, vēl trīs – varbūt tiks, varbūt netiks. Ar nosacījumu, ja cienījamie vēlētāji pēc divām nedēļām atnāks līdz iecirknim. Balsot varēs dažādos laikos četru dienu garumā, sākot jau no trešdienas. Bet jau tagad iespējams iedziļināties partiju priekšvēlēšanu programmās. Jāievēlē astoņi deputāti.

Pašreizējo daudz kritizēto īpašumu kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtību aizstās ar jaunu metodiku, kuru Tieslietu ministrija uzskata par daudz kvalitatīvāku un godīgāku. Cita starpā, tā paredz ņemt vērā ēkas būvniecības gadu un nolietojumu. Saskaņā ar šo projektu, vērtīgākās ir pēc 2000. gada būvētās daudzdzīvokļu mājas ar minimālu nolietojumu – tām piemēros pusotras reizes lielu paaugstinošu koeficientu.


Piedzīvojis galvu reibinošu tautas atzinību prezidentūras sākumā, bet tās finiša taisnē teju pilnībā iztērējis tautas sākotnēji doto uzticības kredītu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis augsto amatu tomēr nepametīs, neatstājot savas pēdas valsts attīstībā, kaut uz iepriekšējo trīs prezidentu fona viņa darbība likumdošanā bijusi vien vidēji aktīva.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats