25. aprīlis, Otrdiena
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Lai neviens nepagūtu atjēgties, Finanšu ministrija ļoti steidzīgi nosūtīja steidzīgai saskaņošanai visām nozaru ministrijām, kā arī valdībai pietuvinātajām lobiju organizācijām valsts nodokļu politikas pamatnostādņu (2018.–2021. gadam) projektu, lai jau 28. aprīlī to varētu izskatīt valdības ārkārtas sēdē.

Lasīt tālāk
Atlikt ziņuSlēpt ziņu
Kā liecina Lielbritānijas auditorkompānijas “Ernst & Young” (EY) veiktā analīze par “Rail Baltica” projektu, Eiropas Savienībai sedzot projekta izmaksas 85% apmērā, kas ir 5,78 miljardi eiro, Igaunijai nāktos papildus investēt 268 miljonus, Latvijai 393 miljonus un Lietuvai 493 miljonus eiro.

Pašlaik Rīgā saimniekojošais Saskaņas/Gods kalpot Rīgai duets uz politiskajiem konkurentiem raugās nicīgi, jo tie uz pašvaldību vēlēšanām Rīgā spējuši izvirzīt tikai otrā vai pat trešā ranga politiķus. Var diskutēt par lietderības koeficientu, taču situāciju mainījusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas savā sarakstā ar otro kārtas numuru iekļāvusi bijušo Valsts prezidentu Andri Bērziņu.

Latvijas medijos sabiedriski nozīmīgu saturu veidos un nacionālo kultūrtelpu par valsts naudu stiprinās personas, kas bijušas vai joprojām ir saistītas ar miljardiera Džordža Sorosa ietekmi. Teju pusmiljons eiro publiskā finansējuma sadalīts galvenokārt savējo lokā.

Jāmaina nodokļu administrēšana, – to nepieciešams vienkāršot, intervijā Latvijas Radio pauda Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Par dzelzceļa līnijas Rail Baltica izmaksām pagājušā oktobrī tika nosaukti 5 miljardi eiro, bet vakar – jau 5,8 miljardi eiro.

Jaunā nodokļu reforma sola ne tikai mazākus nodokļus strādājošajiem, bet arī cenu kāpumu daļai preču. Neatkarīgās aplēses liecina, ka nelielo algu saņēmējiem ar vairākiem apgādājamajiem ieguvums no jaunās nodokļu reformas nebūtu nekāds, taču, ja būs inflācija, tā gan viņus skars.

Ministru prezidents Māris Kučinskis pirmdien, 24. aprīlī, Rīgā atklāja konferenci “Rail Baltica Global Forum”.

Koalīcijas partija “Vienotība” plāno aicināt Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) uz frakcijas sēdi, lai saņemtu atbildes uz visiem jautājumiem saistībā ar nodokļu reformu.

Pārtikas preces Latvijā ar katru gadu ir nedaudz sadārdzinājušās. Divdesmit gadu garumā cenu kāpums procentos jau ir mērāms ar divciparu un trīsciparu skaiti.

Pagājušajā nedēļā savu priekšvēlēšanu programmu nākamajiem četriem gadiem Rīgas pašvaldībā izziņoja astoņus gadus pie varas esošā partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienība. Lielākā daļa no gaidāmajiem labumiem jau bija solīti iepriekš, taču ideja veidot savas aptiekas, lai vēlētāji saņemtu lētākus medikamentus ir jaunums. Solījums radies kā pretreakcija nu jau atmestajai valdības idejai atteikties no samazinātā pievienotās vērtības nodokļa zālēm, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Viens no zemākajiem centralizēto eksāmenu (CE) indeksiem ir vakara, neklātienes un tālmācības vidusskolu beidzējiem, secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītajā ideālā skolu tīkla pētījumā. Tas varētu būt viens no iemesliem, lai šīs izglītības iestādes reorganizētu un daļu arī slēgtu, pieļauj ministrs Kārlis Šadurskis. Tikmēr šo skolu direktori un izglītības darba speciālisti uzskata, ka bez šādām mācību iestādēm nevarēs iztikt.

Valdošās koalīcijas partijas pirmdien plāno diskutēt par Finanšu ministrijas piedāvātajām nodokļu reformas pamatnostādnēm.

Pēc sarunām par katrā reģionā un slimnīcā plānotajām reformām Latvijas Slimnīcu biedrība kopumā pauž gandarījumu, taču diskutējama vēl ir atsevišķu slimnīcu reforma – kādi veselības pakalpojumi būs pieejami iedzīvotājiem šo slimnīcu teritorijās, piemēram, Tukumā vai Preiļos.

Nemainot valsts ceļu tīklu un valsts budžeta finansējuma apjomu, 2020. gadā valsts ceļu remontdarbiem no budžeta būs pieejami vien 75 milj. eiro, un ceļu remontdarbu apjoms samazināsies trīskārši. Par šo summu ir iespējams veikt remontdarbus uz 450 km ceļu.

Valdība slēgtā sēdē šonedēļ vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā “Nord Stream 2”, kas nodrošinātu dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā.

Latvijā kopumā ir 59 speciālās izglītības iestādes. Patlaban pakalpojumu kvalitāte tajās ir visai neviendabīga, daudzviet – zema. Vecāki, asi kritizējot pašreizējo mazefektīvo apmācību, rosina veikt kardinālas pārmaiņas šajā jomā. Tajā pašā laikā pašvaldības un šo skolu vadītāji satraucas, ka reforma var sagraut labas iestrādnes un mācību iestādes.

Pēc septiņiem gadiem Skanstē būs apmēram 24 000 darba vietu un Rīga iegūs vairāk nekā 32 miljonus eiro no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – tā ir viena no vīzijām, kas izskanēja Skanstes attīstības aģentūras un Rīgas domes organizētajā konferencē Skanste – Rīgas attīstības perspektīvas 21. gadsimtā.

Lielbritānijai, izstājoties no Eiropas Savienības (ES), finansiālās saistības būs jānokārto eiro valūtā, nevis britu mārciņās, lai gan Lielbritānija nav eirozonas dalībvalsts, liecina Eiropas Komisijas (EK) dokuments.

Iecere palielināt akcīzes nodokli degvielai būtu atbalstāma, ja šādā veidā papildus iegūtos līdzekļus novirzītu autoceļu uzturēšanai, bet darīt to citu nozaru finansēšanai nav godīgi, uzskata “Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Raidījumam "900 sekundes" domnīcas "Certus" vadītājs, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis minēja vairākus variantus, kā varētu uzlabot Latvijas autoceļu kvalitāti.

Eiropas Savienības dāvinātā nauda devusi lielus labumus atsevišķiem cilvēkiem, bet ne valstij un sabiedrībai kopumā.

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti nepieciešamie 10 000 parakstu par iniciatīvu, kas paredz māju iedzīvotāju īpašumā nodot zemi zem daudzdzīvokļu mājām.

Pašvaldības neievēro Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likumā noteikto nodokļa atvieglojumu noteikšanas principu, kas saka, ka, nosakot NĪN atvieglojumus, pašvaldības īsteno sociāli atbildīgu politiku, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pauda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).


Rīgas domes liegums atvērt jaunu klasi septīto klašu grupā un prasība samazināt klašu skaitu astoto klašu grupā ir saistīts ar šajās skolās īstenotajiem Eiropas Savienību (ES) fondu līdzfinansētajiem projektiem, kas prasa izveidot skolu telpas atbilstoši augstām prasībām, Latvijas Radio skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (“Gods kalpot Rīgai”).
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats