08. augusts, Sestdiena
Vārda dienas: Mudīte, Vladislava, Vladislavs
Bija tāda Rīgas kinostudijas filma “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, kurā skolnieks Tomiņš netālu no ostas atrod zelta pulksteni un kopā ar citiem bērniem meklē tā īpašnieku, lai to atdotu viņam.
Lasīt tālāk
Atlikt ziņuSlēpt ziņu
Slimnīcas ir tehnoloģiski aprīkotas, izremontētas un renovētas, bet tajās nav pietiekami pamatdarbā strādājošu mediķu un trūkst arī pacientu, šāds secinājums izriet no Veselības inspekcijas ziņojuma. Slimnīcas apguvušas prasmes pakārtot pacientu statistisku līgumam ar Nacionālo veselības dienestu, bet tām nav motivācijas attīstīt mazāk apmaksātus pakalpojumus, pat neskatoties uz lielo pieprasījumu, piemēram, paliatīvo aprūpi. Veselības ministrija visas šīs problēmas vēlas risināt, reformējot slimnīcas un pārskatot tām noteiktos pakalpojumu līmeņus. Konkrētu plānu katras slimnīcas turpmākajam darbam ministrija piedāvās septembrī, taču ir skaidrs, ka vairākām slimnīcām piedāvāts atteikties no ķirurģiskām operācijām un dzemdībpalīdzības.

Par Latvijas valsts izdarīto 250 eiro iemaksu valstij piederošā uzņēmuma “airBaltic” pamatkapitālā Finanšu ministrija paskaidro, ka “pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā”.

Lai gan kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijas lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā būs par 40% lielāks nekā šobrīd, pēc Zemnieku saeimas aplēsēm, lauksaimnieki tiešmaksājumos, visticamāk, saņems pat mazāk nekā šobrīd.

Ja politiskā konkurenta skapī kārtīgs skelets nav atrodams, nākas izlīdzēties ar kauliņiem – Oļegs Burovs nēsā neticami dārgu pulksteni, bet savu glīto auto parko uzņēmuma “Rīgas nami” autostāvvietā pie Kongresu nama, kaut gan tur nestrādā.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās par gandrīz desmit procentiem pagaidām izpaužas ne vairāk, kā parasti izpaužas svārstības pa procenta desmitdaļām.

Kamēr pie Valsts drošības dienestam atdotā Marsa parka vakar notika kārtējā Teikas iedzīvotāju protesta akcija, apsolītajā jaunajā Marsa aizvietotājskvēriņā pie Rīgas 45. vidusskolas rosījās strādnieki. Pēc publiskas nokaunināšanas arī “Rīgas satiksme” pieslēgusies labiekārtošanas darbiem, lai bērniem uz skolu nav jānāk klupus krišus pa sabrukuša asfalta mežģīnēm.

Aizsardzības ministrija apgalvo, ka ārzemēs it kā uzglabātās naftas rezerves Latvijas X stundai ir fikcija un pieprasa visus krājumus simtprocentīgi glabāt Latvijā. Taču valdībā šis jautājums netiek skatīts, jo premjers ir atvaļinājumā, bet Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par saprātīgāku uzglabāšanas modeli tikai top. Tikmēr Būvniecības valsts kontroles birojs, kam uzgrūsts pienākums sarūpēt naftas rezervi 2021. gadam, stūrgalvīgi turpina iepirkumu ar degvielas uzglabāšanu ārzemēs.

Tieslietu ministrijas jaunajam nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas piedāvājumam pašlaik Saeimā atbalsta nav. To par vismaz apšaubāmu un pašvaldību budžetus apdraudošu dēvē gan koalīcijas partneri, gan opozīcija.

Veselības ministrija izstrādājusi jaunu mediķu atalgojuma modeli, ko sāks ieviest nākamajā gadā. Tas paredz pakāpenisku algu palielinājumu vairāku gadu garumā, līdz 2027. gadā ārsta alga sasniegtu gandrīz četrus tūkstošus eiro mēnesī, bet māsu alga – 2259 eiro.

Satiksmes ministrijas izreklamētais konkurss par tiesībām uz valsts pasūtītiem un dotētiem pasažieru pārvadājumiem iesprūdis, tiklīdz satiksmes ministra Tālis Linkaits atzina, ka “mēs nevarētu iztikt ar to finansējumu, ko pašlaik norāda Finanšu ministrija nākamajiem trim gadiem”.

Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš Latvijā ir vienpadsmit litri uz vienu pieaugušu iedzīvotāju, bet valdība ar Veselības ministrijas izstrādātu plānu nākamo divu gadu laikā plāno samazināt šo patēriņu par aptuveni vienu litru.

Šāgada aprīlī stājās spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, par ko pacientu viedoklis nav viendabīgs – no izpratnes un piekrišanas līdz lielam izmisumam. Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens intervijā Neatkarīgajai atzīst, ka desmitā daļa pacientu, kuri lieto kompensējamos medikamentus, atzīst, ka viņi nesaprot, kas ir jaunā zāļu sistēma, un tā ir radījusi problēmas ārstēšanās procesā.

Savas ekstrēmās manieres informēšanā par mājokļu tirgu turpina Latio ar ziņu, ka Rīgas blokmāju dzīvokļu tirgū jūnijā apkalpojis pārāk maz darījumu, lai varētu izrēķināt vidējo cenu kā orientieri tiem, kas nodomājuši pirkt vai pārdot dzīvokli.

Labklājības ministrija, sekojot Satversmes tiesas lēmumiem sociālās palīdzības jomā, piedāvās valdībai izskatīšanai un apstiprināšanai uzlabotu minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa. Ienākumu slieksnis, pie kura cilvēku vai ģimeni atzītu par trūcīgu, varētu būt 20 līdz 50 procentu robežās no mājsaimniecību vidējiem ienākumiem.

Miljardiem Eiropas Savienības naudas, kuru Latvija varēs tērēt nākamo septiņu gadu laikā, tiks apgūta saskaņā ar nesen apstiprināto Nacionālo attīstības plānu. Taču vai ievērojamie līdzekļi tiks ieguldīti tā, lai nestu vēlamo labumu, būs atkarīgs no Ministru kabineta un koalīcijas lēmumiem.

Vairāk nekā divarpus gadi bija nepieciešami, lai izvēlētos un publiski izziņotu lēmumu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes jaunā korpusa otrās kārtas būvnieku. Lēmumu kavēja gan objektīvi iemesli, gan sākotnējas neskaidrības par finansējumu šim pašlaik vislielākajam celtniecības projektam veselības nozarē. Tiesības celt Stradiņus ieguvis uzņēmums “Velve”, kas pirms diviem gadiem pat bija izslēgts no iepirkuma procesa, ko par likumīgu atzina arī Iepirkumu uzraudzības birojs. Taču uzņēmums šo lēmumu apstrīdēja tiesā, tiesu uzvarēja un nu ir ieguvis nepilnu 90 miljonu eiro vērtu pasūtījumu. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 140 miljonus eiro.

Valsts kontrole revīzijā par individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumiem atklājusi ne tik daudz nelikumību, cik necaurspīdību lēmumu pieņemšanā, organizējot masku iepirkumus, kas radīja korupcijas riskus, bet, un tas ir vēl svarīgāk, konstatējusi ilgstoši pieļautu neizdarību materiālo rezervju plānošanā un iegādē valstī kopumā. Tas nozīmē, ka atbildība jāuzņemas ne tikai vienam – Nacionālajam veselības dienestam, bet visiem, kuri piedalījās šajā procesā, sākot ar Veselības ministriju un valdību.

Pilsonisko iniciatīvu platformā “ManaBalss” uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai “Samazinām PVN pārtikas produktiem”, kas paredz noteikt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā pārtikas produktiem ‒ svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Pirmajās četrās stundās pēc iniciatīvas publicēšanas par šo ieceri bija parakstījušies 126 cilvēki. Savācot 10 tūkstošus parakstu, šī iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.

Pensionāri jau ilgstoši iestājās par pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet, neraugoties pat uz savāktajiem vairāk nekā 12 000 parakstu, nodokļa piemērošana pensijām nav atcelta. Vienīgais, ko panākuši seniori un viņu atbalstītāji, ir ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana.

Valsts nodokļu ieņēmumu samazinājums nevis apslāpē, bet uzkurina ministriju un citu iestāžu prasības 2021. gadā piešķirt tām kopumā par 1,8 miljardiem eiro vairāk, nekā tām atļauts iztērēt šogad.

Plānotās izmaiņas valsts nodokļu pamatnostādnēs 2021.‒2025. gadam cita starpā paredz atteikties no dabas resursu nodokļa atbrīvojuma tiem ražotājiem, kuriem ir noslēgts sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem. Pārtikas ražotāji brīdina, ka tas sadārdzinās iepakotos pārtikas produktus par 3 līdz 5 procentiem. Turklāt, stājoties spēkā plānotajām izmaiņām, dabas resursu nodokļu likmes Latvijā būs vismaz trīs reizes augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Latvijā valdošajās partiju koalīcijas un tās izpildorgāna valdības vienīgā reakcija uz tranzītkravu pazušanu no Latvijas ostām ir likumprojekts par ostu pārvalžu pārsaukšanu no atvasinātām publiskām personām par valsts kapitālsabiedrībām.

Slimnīcu finansējums, piemaksas mediķiem par darbu Covid-19 ārkārtas situācijas laikā, kompensējamo zāļu budžets, e-veselība, jaunā zāļu izrakstīšanas kārtība – tie ir daži no svarīgiem jautājumiem, kur atslēgas figūra ir Nacionālais veselības dienests. Tomēr kopš Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs pameta darbu dienestā, jauns iestādes vadītājs nav atrasts. Un interesantākais – pagaidām arī nemaz netiek meklēts.

Intervija ar Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats