26. marts,
Vārda dienas: Eiženija, Ženija
Strauji tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, vairums politisko partiju nāk klajā ar dažādiem solījumiem un priekšlikumiem ar mērķi uzrunāt savus vēlētājus. Pretēja situācija izveidojusies partijai “Vienotība”, kura, tā vietā, lai pirms vēlēšanām atbrīvotos no nevēlamiem partijas biedriem, kas grauj tās prestižu, ļauj vaļu skandālam ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski.

Lasīt tālāk
Atlikt ziņuSlēpt ziņu
Biznesa vides attīstība un jaunu uzņēmumu dibināšana šobrīd ir viena no aktuālākajām praksēm mūsu valsts ekonomikā, tāpēc, rūpējoties par uzņēmēju izglītošanu, “Jauno komersantu skola” sadarbībā ar “Biznesa Akadēmiju” aicina visus piedalīties īpašā biznesa apmācību sesijā “Kā izveidot veiksmīgu biznesu un gūt panākumus”. Apmācību kursam vēl pieejams arī līdzfinansējums. Pieteikties apmācībām iespējams līdz pat 28.marta pēcpusdienai. Vairāk informācijas šeit.

Uzsākot darbu pie valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu projekta 2018.-2020. gadam, Ekonomikas ministrijas prioritātes ir nepalielināt elektroenerģijas cenas patērētājiem, turpināt mājokļu galvojumu atbalsta programmu un stiprināt Konkurences padomes un Ekonomikas ministrijas enerģētikas un tautsaimniecības attīstības sektoru kapacitāti.

Turcijas un Krievijas savstarpējām attiecībām uzlabojoties, Krievija pakāpeniski sākusi atcelt valstij noteiktos ekonomiskos ierobežojumus. Neraugoties uz izlīgumu, Krievija neplāno pavisam atcelt ierobežojumus attiecībā uz Turcijas pārtikas produktu importu.

Šogad valsts finansiālais atbalsts dažādu sporta objektu celtniecībai ir īpaši liels – no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta tie ir 16,7 miljoni eiro, arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 11,4 miljoni eiro atvēlēti pašvaldību pasākumiem – tostarp sporta infrastruktūrai.

«Ceļu nevar uzbūvēt tā, lai cilvēki drīkstētu kaut uz laiku aizmirst par tā uzturēšanu,» sarunā ar Neatkarīgo neatlaidīgi uzsvēra valsts akciju sabiedrības Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

Sākot ar pirmdienu, par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību atzīta uzņēmuma daļu pārdošana vai pirkšana nonāks valdības pārziņā. Bez tās atļaujas nevarēs pārdot vairāk par desmit procentiem, piemēram, dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora Conexus Baltic Grid, daļu.

Ieviešot Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto nodokļu reformu, Latvijas budžeta deficīts pieaugs līdz aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Mūsdienās arvien nozīmīgāku lomu uzņēmuma veiksmīgā attīstībā spēlē tirgus izpēte. Uzņēmuma veiksme tirgū ir tiešā mērā saistīta ar uzņēmēja prasmi un spējām orientēties tirgus situācijā un veikli reaģēt uz tā pārmaiņām. Uzņēmējiem jāpatur prāta, ka patērētāja vēlmes un vajadzības ir visu uzņēmēju darbības izejas punkts. 

Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs intervijā NRA.lv raksturo Katoļu baznīcas attieksmi pret reformāciju, apsveic katoļu un luterāņu tuvināšanos, kā arī uzsver, ka mūsdienās ikvienam kristietim, ne tikai garīdzniekiem, jāiesaistās Evaņģēlija vēsts apliecināšanā.

Lai spriestu par Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu, trešdien uz pirmo sēdi sanāca Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Nodokļu reformu vadības grupa.

Tikai deviņām nelielām pašvaldībām sniedzot no likumā noteiktajām funkcijām neizrietošus pakalpojumus, vietējiem komersantiem liegta iespēja gūt ieņēmumus 179 tūkstošu eiro apmērā.

Pagaidu plāns veselības nozares finansēšanai ir Eiropas Komisijas atļauja par 0,1–0,5 procentiem pārsniegt budžeta deficītu tuvākajos trīs gados. Finanšu ministrija nodokļu reformas ietvaros piedāvā daļēji finansēt veselības nozari arī no sociālā budžeta, par ko gaidāmas asas politiskas diskusijas. Nekāda cita reformu plāna, kā nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes nozares darbību, nav.

Vēlēšanu tuvums traucē pašvaldībām pieņemt būtiskus lēmumus reformu īstenošanā, it īpaši skolu tīkla reorganizācijas procesā, intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Lai gan politiķi savos izteikumos lielākoties iestājas par taisnīgāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas kārtību, tomēr, tiklīdz šai iecerei ir jāpiešķir likuma spēks, tā politiskās partijas un ierēdņi nespēj to izdarīt.

Trešdien, 22. martā, Ekonomikas ministrijā notika Tautsaimniecības padomes sēde, kurā konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, paredzot izmaiņas – iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Premjers Māris Kučinskis (ZSS) ir pārliecināts, ka iespējams īstenot Finanšu ministrijas (FM) iecerēto nodokļu reformu, taču ir jārēķinās, ka pirmajā reformas gadā visas nozares nevarēs saņemt papildu līdzekļus.

Nauda Dienvidu tilta pabeigšanai jeb tā dēvētajai ceturtajai kārtai ir atkarīga no politiskās gribas: vai Rīga saņems tai iezīmētos līdzekļus – 46 miljonus eiro –, lai arī kādam citam projektam, vai arī tos atdos citai Latvijas pašvaldībai vai pašvaldībām. Projektu gan nesaista ar Dienvidu tilta nosaukumu, tas ir Zemgales virziena maģistrālais transporta mezgls.

Jauno, kompetencēs balstīto izglītības saturu pilotprojekta veidā jāsāk izmēģināt jau 2017. gada septembrī, taču vēl aizvien nozarē strādājošajiem jautājumu ir vairāk nekā atbilžu – it īpaši tas attiecas uz skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā. Atbildīgā ministrija uzskata, ka bažām nav pamata, lai gan piekrīt, ka laika ir maz.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina valdību izvērtēt esošo situāciju un steidzami pieņemt būtiskus lēmumus, lai sakārtotu sliktā stāvoklī esošos autoceļus, lai īstenotu Nacionālās attīstības plānā deklarēto ekonomikas izrāvienu un nodrošināt līdzsvarotu reģionālo attīstību.

Jau pēc Lieldienu brīvdienām, aizsākoties Saeimas pavasara sesijai, tās Juridiskajai komisijai būs jāsāk izvērtēt iespējamos modeļus izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā. Visticamāk, tai tiks piedāvāti divi varianti – tautas vai Saeimas deputātu un pašvaldību vadītāju ievēlēts prezidents.

Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju atbalstīt akciju Es par 12% veselībai un portālā manabalss.lv balsot par to, lai veselības aprūpes finansējums 2018. gadā tiek palielināts vismaz līdz 12 procentiem no kopējā valsts budžeta.

Saeimas opozīcijas partiju deputāti savākuši 21 parakstu, kas nepieciešams, lai vērstos Satversmes tiesā ar iesniegumu pret pedagogu kvalitātes pakāpju piešķiršanas kārtību. Proti, skolotājiem, kas nepaguva pieteikties līdz 2016. gada 31. maijam uz kādu no tām, kā arī tiem, kam tās šogad beidzas, jābūt tiesībām uz profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzskata, ka ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) nav jāapliek dzīvojamās ēkas ar zemi, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 eiro.

Labklājības ministrija kaļ plānus, kā Latvijā samazināt nabadzību. Ministrijas plāns paredz nākamo trīs gadu laikā paaugstināt dažādus pabalstus un minimālo vecuma pensiju. Lai to īstenotu nepieciešami aptuveni 50 miljoni eiro, kurus plānots iegūt uz ekonomikas izaugsmes rēķina.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Reklāma
Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats