10. decembris, Pirmdiena
Vārda dienas: Guna, Judīte
Es tomēr nesaprotu, kāpēc itin kā inteliģento jomu ļaudis nespēj demokrātiskā valstī nodrošināt savas profesijas sūtībai atbilstošu darba vidi. Kāpēc to nespēj, piemēram, skolotāji un mediķi? Varbūt mūsu valsts neplaukst kā gribētos tieši tāpēc, ka vairs neesam, nespējam būt inteliģenti? Esam tikai proletariāts, masa šā vārda sliktākajā nozīmē. Man par to diemžēl liecina arī 13. Saeimā ievēlēto partiju deputātu valstiskā spriestspēja.
Lasīt tālāk
Atlikt ziņuSlēpt ziņu
Veselības nozarē krīze ir kopš 2009. gada, kad nozarei tika būtiski samazināts finansējums, uzskata Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Situācija valstī nav tik kritiska, lai īstenotu premjera amata kandidāta Alda Gobzema (KPV LV) ideju par nozaru profesionāļu valdību, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Par akciju sabiedrības Ventbunkers padomes sastāva izmaiņu nereģistrēšanu Uzņēmuma reģistrā uzņēmuma valdei draud administratīvais sods – sākot no 250 eiro katram valdes loceklim.

«Lai nodrošinātu mediju nozares attīstību un veicinātu mediju atbildību», nākamgad plānots izveidot Latvijas Mediju ētikas padomi, kuru iniciatīvas grupā iesaistītie nozares pārstāvji un valdība atzinusi par labāku mehānismu nekā mediju tiesībsargu (Saeimas apstiprināta amatpersona) vai ombudu (nozares iecelta amatpersona).

Ziemassvētku gaidīšanas laiks izsenis saistās ar mierpilnu laika pavadīšanu kopā ar mīļajiem, tomēr arvien biežāk šīs pirmssvētku noskaņas nomāc pārcentīgi dāvanu meklējumi un iepirkšanās drudzis. Teju puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem atzīst, ka Ziemassvētku tēriņi izraisa stresu, aizēnojot patieso svētku sajūtu, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja. Lai izvairītos no pirmssvētku laikā valdošās spriedzes, lielākā daļa aptaujāto labprāt saviem tuvajiem pasniegtu simboliskas dāvanas, kas neprasītu nedz pārmērīgus finanšu resursus, nedz ilgstošus un nogurdinošus meklējumus.

Nākamais gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu. Saeima 6. decembrī ir ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstījusi grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz pilnveidot pagaidu budžeta sagatavošanas principus. Pēdējo reizi pagaidu budžets tika gatavots 2003. gadam, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsts, kā arī nebija ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana.

Ja Saeima šodien 6. decembrī, neatbalstīs Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu par izmaiņām pagaidu budžeta veidošanā, lai risinātu jautājumu par nākamā gada valsts budžeta novēlotu pieņemšanu, situācija būs kritiska, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Latvijas iedzīvotāji svētku svinēšanai plāno tērēt vidēji 200 eiro, kas ir 17% no mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem. Tas ir par 30 eiro vairāk nekā pērn. Mūsu valstī dzīvojošie joprojām ir gatavi atvēlēt svētku tēriņiem lielāku daļu no saviem ikmēneša ienākumiem nekā kaimiņvalstī Igaunijā, teju visās Ziemeļvalstīs, Nīderlandē un Vācijā aptaujātie cilvēki, liecina šī gada Ziemassvētku barometra rezultāti. 

Biedrības "Baltijas asociācija - Tranzīts un loģistika" (BATL) norāda, ka šī gada 10 mēnešos kopējais Ventspils ostas kravu apgrozījuma kritums sastādīja 2,1%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pirms gada. Tas ir otrs zemākais kritums pēc 2016. gada antirekorda. Kopumā šajā laikā caur Ventspils ostu tika pārkrautas tur pat 17 miljonu tonnu apmērā, kas ir 31% no kopējā ostu kravu apjoma, stabili ieņemot otro pozīciju pēc Rīgas brīvostas.

Kopējais ārvalstu studentu skaits pērn pārsniedzis 8800, kopumā pārstāvot 108 valstis. Tiešais pienesums ekonomikā (studiju maksas, tiešās dzīvošanas izmaksas) gadā sasniedzis 101 miljonu eiro, savukārt sekundārais pienesums – 100 miljonus eiro gadā.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem. Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

2018. gada oktobrī rūpniecības produkcijas apjoms bija par 1.9% zemāks nekā pirms gada. Apjoma kritumu ietekmēja samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē (-18%). Jāpieņem šī sektora svārstīgums, kas atstās iespaidu uz kopējiem rādītājiem arī turpmākajos mēnešos.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 4. decembrī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, tostarp nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, un izpildītu Satversmes tiesas spriedumus, tostarp par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem. 

Centrālās statistikas pārvaldes pārskatītie dati liecina, ka Latvijas ekonomika 3.ceturksnī augusi par 4.7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Tas ir vien mazliet lēnāk nekā rādīja ātrais novērtējums. Divas papildu brīvdienas nedaudz bremzēja izaugsmi, jo, koriģējot pret darba dienu skaitu, IKP ir audzis par 5.3%, līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī.

Dāvanas ģimenes locekļiem un draugiem krāšņs svētku mielasts, kā arī brīvdienu ceļojumi ir starp populārākajiem iemesliem, kādēļ Latvijas iedzīvotāji pirms svētkiem mēdz aizņemties naudu. Kā rāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktais pētījums, naudu svētku tēriņiem mēdz aizņemties 18% aptaujāto. Pētījumā arī atklājies, ka vairāk kā citi mēdz aizņemties iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem – līdz 300 eiro mēnesī.

Latvijā izveidojusies paradoksāla situācija, kad no vienas puses mēs it kā runājam par darbaspēka aizplūšanu šķietamā darba trūkuma dēļ, tomēr tirgus rāda pilnīgi pretējo. Proti, ir daudzas nozares, kurās darba pietiek, bet nav kas tajās nāk un strādā! Kāpēc tāda situācija izveidojusies un kur slēpjas problēma, skaidro Ilva Bērziņa, kas personālvadības nozarē darbojas jau divdesmito gadu. 

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs domā, ka viņš strādā nejēdzīgu darbu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 20. jubilejas konferencē IKT nozares un jaunuzņēmumu pārstāvji, valsts amatpersonas diskusijās atskatījās uz nozares pirmsākumiem, kad internetu Latvijā lietoja vien 9% cilvēku, izvērtēja šodienu – kad IKT ir augoša un eksportspējīga nozare, kas valsts kopbudžetā rada 7% no visiem nodokļu maksājumiem, un apsprieda Latvijas spēju nākotnē integrēt visu sabiedrību vienotā digitālā vidē. 

Pārsteiguma emocijas kopš šā gada 3. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma ātrā novērtējuma publicēšanas jau norimušas, taču Centrālās statistikas pārvaldes publicētie izvērstie 3. ceturkšņa dati apstiprina: Latvijas tautsaimniecība augusi strauji. Vienlaikus gan pēdējos ceturkšņos saglabājas aktuāls jautājums, cik noturīgi ir tie faktori, uz kuriem šāda izaugsme balstās.

Reaģējot uz ASV lēmumu apturēt paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem 100 miljardu ASV dolāru vērtībā, Ķīna piekritusi samazināt muitas tarifus no Vašingtonas importētajām automašīnām.

2018. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 7,6 miljoniem tonnu jeb 8,6%, bet kravu apgrozība – par 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro.

Aukstais un tumšais gada periods nāk ar saviem izaicinājumiem arī veselības jomā – cilvēki arvien biežāk izmanto sabiedrisko transportu, arvien vairāk uzturas publiskās telpās (kur ir silti un daudz citu cilvēku), arvien biežāk apmeklē dažādus publiskus pasākumus, lai kliedētu garlaicību garajos un tumšajos vakaros. Un tas rada labvēlīgu vidi dažādu vīrusu izplatībai, kas tiek nodoti gan pa gaisu pilienu ceļā, gan uz dažādām virsmām, kam sanāk pieskarties ar rokām.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats