26. maijs, Piektdiena
Vārda dienas: Eduards, Edvards, Varis
Sākuma lapa » Intervijas » Jānis Ošlejs: Par 3% samazināts nodoklis neliecina, ka dzīvosim labāk
Jānis Ošlejs: Par 3% samazināts nodoklis neliecina, ka dzīvosim labāk
Autors: Bens Latkovskis / NRA.lv / 17. maijs 2017, 10:15
Valdības piedāvātā nodokļu reforma izpelnījusies visai pretrunīgu vērtējumu. Kamēr vieni priecājas par iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazinājumu, citi ar bažām domā, kur tiks ņemti līdzekļi nepieciešamajam izdevumu palielinājumam veselības aprūpei, aizsardzībai, izglītībai, zinātnei, ceļu remontiem un daudz kam citam. Saruna ar uzņēmuma Primex īpašnieku un vadītāju, ekonomistu Jāni Ošleju par valdības piedāvāto nodokļu reformu, tās jēgu, plusiem un trūkumiem.


- Pirms pieskaramies valdības piedāvātajai nodokļu reformai, kā vērtējat esošo nodokļu sistēmu? 

- Lai arī Latvijas nodokļu sistēma šeit uz vietas saņem daudz kritikas, es to vērtēju kā diezgan labu, ar dažiem trūkumiem. Kopumā nodokļi ir mazāki, nekā tiek maksāts citās valstīs, un nodokļu administrēšana ar nodokļu elektronisko deklarēšanas sistēmu notiek diezgan labā līmenī. Tā ir samērā vienkārša. Līdzīgas labas sistēmas ir Igaunijā, Norvēģijā, Zviedrijā. Daudzās valstīs nodokļu sistēmas ir daudz sliktākas. ASV, Izraēlā un citur tās ir krietni sliktākas (sarežģītākas) nekā Latvijā. 

- Kopumā labi, bet ir daži trūkumi. Kādi? 

- Manā izpratnē vislielākie trūkumi ir saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) administrēšanu. Tas, ka Latvijā ir iespējams nesodīti krāpt ārā no valsts PVN. Tā man šķiet viena no lielākajām problēmām, kura obligāti ir jārisina. Man liekas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nepietiekami aktīvi to dara. Pateicoties elektroniskās deklarēšanas sistēmai, VID ir daudz vairāk datu par to, kurā vietā šī krāpšana tiek veikta. Ja viņi to neredz, lai pieņem darbā datu zinātniekus. VID būtu daudz aktīvāk jāapkaro PVN izkrāpšanas shēmas. Jaunā nodokļu reforma runā par šo jautājumu un daļēji to risina, ieviešot vairāk reverso PVN maksāšanas formu, kas krietni apgrūtina izkrāpšanas iespējas. Tas, manuprāt, ir Latvijas nodokļu sistēmas centrālais jautājums, kurš būtu jārisina, un šī reforma to risina. Šim risinājumam būtu jāsastāv no divām daļām. Viena ir pēc iespējas plašāk ieviešamā reversā PVN maksāšanas kārtība, bet otra daļa - VID efektīvāk jāreaģē uz krāpšanas gadījumiem. Ir jāpieņem darbā vairāk juristu un jācīnās ar firmām, kuras atmazgā naudu PVN karuseļos. Tā būtu viena problēma. Otra esošās nodokļu sistēmas problēma attiecas uz algu nodokļiem mikrouzņēmumos, un šī nodokļu reforma to nekādā veidā nerisina. Latvijā tika ieviests mikrouzņēmumu režīms ar domu aizsargāt mazos uzņēmējus, atļaut cilvēkiem kaut kā pašnodarbināties, bet tas ir pārvērties par metodi, kā nemaksāt algu nodokļus. Līdz ar to uzņēmumi tiek nostādīti atšķirīgās situācijās. Vieni ir vai nu naivi, vai muļķi un maksā pilnus nodokļus, bet daži ir ļoti «gudri» un nodarbina savus darbiniekus kā mikrouzņēmumus. Gudri, protams, pēdiņās. Tie, kas maksā cilvēkiem pilnas algas un nodrošina sociālās garantijas, tiek nostādīti ļoti neizdevīgā situācijā. Līdz ar to mēs redzam, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits nemitīgi pieaug, jo ir radītas mākslīgas iespējas negodīgi konkurēt. Ko valdība vēlas? Atcelt visiem pensijas, veselības aprūpi, skolas un visu pārējo, kas tiek finansēts no sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem, un atstāt, ka visi maksā mikrouzņēmuma nodokļus, vai tomēr nodrošināt visiem taisnīgus maksāšanas noteikumus? Ja maksā nodokļus, tad maksā. Mēs, piemēram, savā uzņēmumā maksājam visus sociālos nodokļus un esam Latvijā nekonkurētspējīgi. Kāpēc tā ir jābūt? Kāpēc man ir jācieš? Uzskatu, ka tas ir fundamentāli nepareizi. Te ir divas poblēmas. Pirmā ir tā, ka VID nolaidīgi nepilda savus pienākumus, jo pēc jebkuras nodokļu aprēķinu prakses redzams, ja uzņēmums nodrošina darbarīkus, mašīnu, darba vietu utt., tad viņš skaitās pastāvīgi uzņēmuma nodarbināts cilvēks, un šāds cilvēks nevar būt ilgstošs ārpakalpojuma sniedzējs. Šāds cilvēks ir jāuztver kā darbinieks, un par viņu ir jāmaksā visi nodokļi. Pēc Latvijā un ES spēkā esošās likumdošanas cilvēku var uztvert kā pašnodarbinātu vai mikrouzņēmuma cilvēku tikai tad, ja viņš sniedz pakalpojumus vairākiem uzņēmumiem reizē un viņam pašam pieder līdzekļi, ar kuriem viņš sniedz šos pakalpojumus. Bet tā nav. Lielā daļā gadījumu šie mikrouzņēmumi tiek izveidoti mākslīgi, darbiniekus uz tiem pārceļot. Faktiski notiek likuma pārkāpšana. Krāpšana. VID neko nedara. Man tā liekas vienkārši nolaidība no VID puses. Otra poblēma ir tā, ka mikrouzņēmumi bija paredzēti, lai vienkārši cilvēki, piemēram, klūgu pinēji, varētu legāli darboties ar saimniecisko darbību. Tagad mikrouzņēmumi ir izvērtušies par to, ka var gadā apgrozīt desmitiem tūkstošu eiro un nemaksāt nekādus nodokļus. Tie nav nekādu klūgu pinēji. Viņiem būtu jāmaksā nodokļi tāpat kā visiem pārējiem.

- Vai pārmetumi VID ir pelnīti, jo tad, kad valdībā izvirzījās jautājums par mikrouzņēmumu nodokļiem un obligātajām minimālajām sociālajām iemaksām, tad sacēlās pamatīga brēka un visskaļāk kliedza dažādas it kā uzņēmēju organizācijas, kuras faktiski nostājās šo nodokļu nemaksātāju pusē. 

- Pilnīgi pareizi. Gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), gan Darba devēju konfederācija (LDDK) pieļāva milzīgu kļūdu un ieņēma fundamentāli nepareizu pozīciju.

- Varbūt nevis pieļāva kļūdu, bet gan aizstāvēja savas intereses? Varbūt viņi tieši pārstāv šos uzņēmējus, kuri nemaksā nodokļus?

- Varbūt tā arī ir. Esmu ļoti neapmierināts ar šo situāciju. Esmu arī neapmierināts ar prezidenta Vējoņa lēmumu, ka viņš nobloķēja likumu, kas paredzēja šo nodokļu nemaksāšanas shēmu atcelt, līdz ar to faktiski aizstāvot šos mahinatorus. Rezultātā veidojās arvien lielākas problēmas sociālajā budžetā, jo mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits aug. Es maksāju visus sociālos nodokļus, bet mana pensija ir apdraudēta. Kāpēc? Tāpēc, ka prezidents Vējonis, LTRK un LDDK izdomāja atbalstīt mikrouzņēmumus. Man tas ļoti nepatīk. Nodokļu sistēmā ir ļoti svarīgi, lai visiem būtu vienādi spēles noteikumi.

- Šī problēma ir būtiska, bet nesaistās ar piedāvātās nodokļu reformas galveno jautājumu.

- Drusku saistās, jo arī šajā reformā tiek samazināts maksimālais apgrozījums, kāds var būt mikrouzņēmumam. Tas ir solis pareizajā virzienā, lai gan tas joprojām ir pārāk augsts. 30 000 eiro gadā ir 2500 eiro mēnesī algā. Tā nemaz nav slikta alga. Kas tas par mikrouzņēmumu?

- Tomēr galvenais jautājums ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu no 23% uz 20% un mehānismiem, kā kompensēt ienākumu samazinājumu budžetā.

- Runājot par IIN, problēma ar tā sauktajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām ir tā, ka tās vairāk aizstāv augsta līmeņa algotus vadītājus, nevis uzņēmējus. Piemēram, par solidaritātes nodokļa atcelšanu. Tagad atkal tiem, kam ir lielās algas, faktiski būs jāmaksā mazāk nodokļos. Lielo algu saņēmēji, menedžeri ir izkārtojuši sev sociālā nodokļa atlaidi, bet šai atlaidei nav nekāda pamatojuma. Daudz labāk būtu, ja uzliktu normāla izmēra nodokļus šiem lielo algu saņēmējiem un samazinātu nodokļus strādniekiem. Tas paaugstinātu konkurētspēju daudz būtiskāk nekā tas, ko tagad dara. Lielo algu saņēmēji, nodokļos samaksājot mazāk, to nejūt, bet, ja arī jūt, tad to iztērē, maksājot par importa luksusprecēm, un šī nauda aiziet prom uz ārzemēm. Ja mēs vairāk naudas atstājam zemo algu galā, tad mēs stimulējam Latvijas ekonomiku, jo mazo algu saņēmēji vairāk tērē uz vietas. Tāpēc arī šī lieta man šķiet nepareiza.

- Kā vērtēt Pasaules bankas ieteikto trīs likmju IIN - 19%; 23% un 33%?

- Tas ir modelis, kuru var redzēt daudzās pasaules valstīs. Šis modelis sekmīgi darbojas, un tajā neredzu nekādas problēmas. Arī valdības piedāvātā reforma iet pareizajā virzienā. Tur ir vairākas lietas, kuras atbalstu. Gan par reverso PVN, gan par mikrouzņēmumu pieļaujamu apgrozījuma samazinājumu. Jāiet tālāk.

- Gribu atgriezties pie IIN samazinājuma. Vajadzības tikai pieaug. Veselībai, aizsardzībai, zinātnei. Nodokļu ieņēmumi no IIN samazināsies. Kā šo samazinājumu kompensēt? Izskan aicinājumi atcelt samazinātās PVN likmes, paaugstināt akcīzes nodokļus un citi priekšlikumi. Kā to vērtēt?

- Man jau šķiet, ka nevajadzēja IIN aiztikt un atstāt 23%. Tas nav daudz salīdzinājumā ar to, ko maksā citās valstīs. Kaut kāda daļa naudas ir jāatvēl nodokļiem, un tur neko nevar darīt. Nodokļu samazināšanas piekritēji atsaucās uz tā saukto Lefēra teoriju, kura paredz, ka pie mazākiem nodokļiem palielinās ekonomiskā aktivitāte. Šī teorija bija pasaulē populāra astoņdesmitajos, deviņdesmitajos gados un arī pie mums pirms gadiem piecpadsmit, divdesmit. Tagad šī teorija ir beigusies un tai vairs neviens netic. Cilvēki, kuri, aizstāvot savu viedokli, balstās uz šo teoriju, ir drusku aizkavējušies laikā. Manuprāt, daudz būtiskāk par to, kā samazināt par dažiem procentpunktiem IIN, ir domāt, kā panākt ekonomisko izaugsmi. Mēs redzam, ka Latvijā ļoti sekmīgi attīstās tās pilsētas, kurās tiek domāts par rūpniecības attīstīšanu. Piemēram, Ventspils un Valmiera. Ienākumi no turienes rūpnīcās strādājošo nodokļiem nonāk pašvaldību rīcībā, un šo naudu var tālāk tērēt infrastruktūras uzlabošanai, izglītības veicināšanai utt. Latvijai vairāk būtu jādomā, kā mācīties no Ventspils un Valmieras piemēriem un Latvijā uztaisīt vairāk ventspilis un valmieras. Ventspilī ir attīstījusies rūpniecība, jo Ventspils pašvaldība mērķtiecīgi investē un attīsta rūpniecības zonas. Ja kāds rūpnieks Ventspilī grib atvērt savu ražotni, tad viņam pilsēta uzbūvē un izīrē ražošanai nepieciešamās telpas, investē profesionālajā apmācībā. Manuprāt, būtu daudz prātīgāk, ja IIN atstātu 23% apmērā, bet tos 3% investētu, lai Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē un citur attīstītu rūpniecības zonas. Tas būtu īstais attīstības ceļš. Ja cilvēkiem iedos drusku vairāk naudas, tad tas nenozīmē, ka šī nauda tiks investēta rūpniecības uzņēmumos. Lieli uzņēmumi nerodas no mikrouzņēmumiem, kas pin klūgas. Lieli uzņēmumi rodas no uzņēmumiem, kas jau no sākuma plāno būt lieli un veic lielas investīcijas, kuras ir saistītas ar zināmu risku. Valdība, noņemot daļu no šiem riskiem, var dabūt šo invetīcijām labvēlīgāko vidi. Labi piemēri ir Ventspils, Valmiera, varbūt arī Jelgava. Tas būtu jādara Latvijā. Tas būtu daudz svarīgāk nekā nodokļu reforma. Nodokļu reforma uz investīciju klimatu atstās ļoti nenozīmīgu iesaidu.

- Tad jājautā, kāds vispār ir šīs nodokļu reformas mērķis?

- Tiešām nezinu. It kā lai izlīdzinātos ar Igauniju, bet nopietniem investoriem tas, vai IIN ir 20% vai 23%, nav tik svarīgi. Vairāk skatās uz kopējo algu līmeni; vai tas atbilst produktivitātei; kāda ir infrastruktūra. Tiem trim procentiem, goda vārds, vispār nav nekādas nozīmes. Tās ir kaut kādas blēņas. Varbūt profesoriem universitātē tie trīs procenti šķiet izšķiroši. Tie, kas reāli strādā biznesā, to vispār neņem vērā.

- Kā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) izmaiņas ietekmēs investīciju vidi?

- Latvijā un Igaunijā kopējā UIN daļa pret valsts kopproduktu ir līdzīga. Līdz ar to uzņēmumi tiek aplikti ar nodokļiem samērā līdzīgos apmēros. Pozitīvais Igaunijas piemērs, kuru gribam pārņemt, ir tas, ka izaugsmes stadijā esoša uzņēmuma peļņas daļa, kura netiek izmaksāta dividendēs, netiek aplikta ar nodokli. Līdz ar to uzņēmumi var veidot lielāku pašu kapitālu, attīstīties. Latvijas sistēmā pozitīvs ir tas, ka kopējais nodokļu apmērs ir mazāks. Igaunijas sistēma ir uzņēmējiem labāka izaugsmes fāzē, pie mums izdevīgāka tad, kad maksā dividendes. Ja gribam pāriet uz Igaunijas sistēmu, tad to var darīt, bet, manuprāt, arī šai pārejai nebūs izšķirīgas nozīmes. Tur ir pāris riski, kuri jāatrisina, pirms sistēma tiek ieviesta, jo uzņēmumi diezgan viegli var vispār nemaksāt nodokli. Uzņēmumi var uzkrāt peļņu, turēt Zviedrijā mātes kompāniju, kura tad šo naudu aizņemas no Igaunijas kompānijas. Igaunijā tā ir izplatīta prakse, ka uzņēmumi atstāj naudu kompānijas iekšienē un to aizdod zviedru uzņēmumam, kurš par šo apjomu samazina Zviedrijā maksājošo uzņēmuma nodokli, tādējādi nemaksājot nodokļos nekādu naudu. Igaunijā tā ir realitāte un paliela problēma, jo daudzi zviedru un somu uzņēmumi tā arī dara. Viņi nemaksā dividendes, bet aizdod. Pirms ieviest Igaunijas sistēmu, valdībai būtu jāizdomā, kā cīnīties pret šādām nodokļu apiešanas shēmām.

- Nodokļu reformas piekritēji uzsver, ka nodokļu reforma mazinās ēnu ekonomiku.

- Ēnu ekonomiku samazinās reversā PVN plašāka ieviešana. Arī mikrouzņēmumu, kas faktiski darbojas legālā ēnu ekonomikas zonā, maksimāli pieļaujamā apgrozījuma samazinājums ēnu ekonomikas apjomu ietekmēs, lai gan šis apgrozījuma samazinājums ir krietni par mazu.

- Jūsu skeptiskā attieksme pret nodokļu samazināšanas plāniem disonē ar valdības rožainajiem stāstiem, ka cilvēkiem maciņos paliks vairāk naudas.

- Pēdējā laikā man ir nācies saskarties ar veselības aprūpes sistēmu. Nezinu, kā citiem cilvēkiem, bet mani šī saskarsme ir šokējusi ar to, cik ļoti viņiem trūkst naudas. Mans viedoklis ir, ka viņiem (mediķiem) nepārprotami vajag vairāk naudas. Goda vārds, nevēlos nokļūt tagad slimnīcā. Tur ir slikti. Tur nav naudas. Mēs varam teikt, super, samazinām nodokļus; par 3% mums palielināsies ieņēmumi, un mēs dzīvosim nesalīdzināmi labāk? Tad jau labāk šos 3% ielikt medicīnas aprūpē. Tie 3% jums neko nenozīmēs tad, kad nokļūsiet slimnīcā. Vajag reālistiski uz to paskatīties. Mums valstī ir daudzas sfēras, kur līdz šim ir pārāk maz investēts un kur naudas hroniski trūkst. Nodokļu kopējais apmērs mums ir pietiekami neliels, tāpēc domāju, ka ir nevis jāsamazina nodokļi, bet gan jāinvestē rūpniecības attīstībā pēc Ventspils un Valmieras parauga. Tas, ka mēs Daugavpilī iedosim cilvēkam pārdesmit eiro vairāk, nekādā veidā neradīs tur rūpniecības uzņēmumus un neveidos attīstībai labvēlīgāku vidi.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats