Jautājumā par t.s. vērienīgo datu noplūdi neizbrīna tas, ka noplūde notikusi. Ir gadījumi, kad notiek datu noplūdes, slepenu datu nozaudēšana, kad hakeri uzlauž un izvieto internetā miljoniem kredītkaršu numuru.

Vai iedzīvotāji ir atbildīgi par nedaudzu nemākulīgu un (vai) zaglīgu baņķieru sataisītajiem privātajiem parādiem? Vai mums no savas kabatas ir jāmaksā par citu cilvēku taisītajiem parādiem svešās zemēs?

25. februārī Krievijas valsts uzņēmums Rosatom ar svinīgu pamatakmens ielikšanu sāka Baltijas AES celtniecību. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka 2016. gadā darbu sāks pirmais 1000 MW jaudas energobloks un 2017. gadā vēl viens tikpat jaudīgs energobloks. Pēc sešiem gadiem Kaļiņingradas apgabals izlīdzinās to energobilances deficītu, kuru izraisīja ES prasība slēgt Ignalinas AES. Tikai Ignalinas AES vietā trūkstošo elektroenergiju ģenerēs Krievija.

Pagājušajā nedēļā Centrālā statistikas pārvalde publicēja mazumtirdzniecības apgrozījuma datus par janvāri, no kuriem izrietēja, ka, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 4%.

Informācija par Latvijas iekšzemes kopprodukta ātro novērtējumu 2009.gadā uzrādījusi kritumu par 18%. Paul Krugman un Edward Hugh nekavējoties izmantoja iespēju atkārtot, ka šīs “katastrofas” pamatā ir Latvijas apņēmība saglabāt lata piesaisti eiro. Es šajā jautājumā noteikti nepiekrītu abiem minētajiem kungiem.

Starptautiskais valūtas fonds atgādina ārstu brigādi, ko izsauc tādēļ, lai viņi ar savām reanimācijas metodēm kādu laiku noslēptu patiesību par pacienta nāvi.

Vēsts, ka par 2003. gada notikumiem ir sākts kriminālprocess, kuras pārbaudāmo sarakstā figurē Latvijas Radio un NRTVP darboņi, publikai tika pasniegta kā taisnīguma triumfs. Lūk! Varonīgie prokurori neļāva kaut kādiem tur knabistiem izbeigt kriminālprocesus pret Latvijas Radio vadību. Beidzot tiks izsvēpēts lapseņu pūznis, kurš ir uzplaucis vienā no Latvijas ietekmīgākajiem sabiedriskajiem medijiem un tā kapitāla daļu turētājā – NRTVP.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2010. gada janvārī, salīdzinot ar 2009. gada janvāri, patēriņa cenas samazinājās par 3,1%. Janvārī cenas samazinājās dabasgāzei (par 7,2%). Samazinājās arī mājokļu apsaimniekošanas maksas (par 5,0%). Cenas samazinājās slimnīcu un ambulatorajiem pakalpojumiem, apģērbam, apaviem, automašīnām, sadzīves tehnikai, foto tehnikai, mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem, aviobiļetēm.