Šīsdienas apstākļos ir svarīgi, lai darbinieks spēj konkurēt darba tirgū un sevi pierādīt vairākās jomās, tādējādi iegūstot ne tikai labus darba piedāvājumus, bet arī uzlabojot savu finansiālo stāvokli. Kā viens no aktuālajiem veidiem kā uzlabot savu konkurētspēju ir personas datu aizsardzības speciālista kursi, kur šobrīd vērojama paaugstināta IT speciālistu un juristu interese.

Daugavpils universitātes (DU) absolventi, kuriem studiju programma beidzās jau ziemā, ar satraukumu gaida, kā beigsies jezga ar programmu akreditāciju.

Ja jūs nopērkat kurpes ar vāji pielīmētiem papēžiem, jums ir iespējas tās apmainīt pret citām. Arī braucot ceļojumā, - ja neesat redzējis tūrisma operatora apsolītos ziloņus, naudu var atgūt. Taču augstākajā izglītībā, kur līguma summas mērāmas tūkstošos un par kuras kvalitāti Latvijā visai bieži izskan kritika, izrādās, šī ir vāja vieta. Tā, analizējot konkrētu gadījumu, šovakar secina LTV raidījums «De facto».

Jau pirmdien Reformu partijas valde plāno tikties ar izglītības ministru Robertu Ķīli, lai runātu par viņa slikto veselības stāvokli un spējām turpināt pildīt amata pienākumus. Partijas politiķu starpā pagaidām nav vienprātības par to, vai izglītības nozares vadītājam būtu jāpaliek postenī, taču tiek baumots, ka arī pats R. Ķīlis ir noguris un jūtas vīlies daudzos politiskajos procesos.

Izglītības un zinātnes ministrs veselības stāvokļa dēl nav piedalījies vairākās svarīgās sanāksmēs.

Ieviešot būtiskus jauninājumus attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti, kuru mērķis ir uzlabot jau pastāvošo regulējumu, izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus visā Eiropas Savienības teritorijā, ievērojami pieaug interese par  Personas datu aizsardzības izglītības centra (PDAIC) rīkotajiem piecu dienu „Personas datu aizsardzības speciālista” kursiem.

Daudz skolēnu, daudz stundu un pamatīgs darbs - pie šādiem apstākļiem ir skolotāji Latvijā, kuri, kā izrādās, nopelna mēnesī pat virs tūkstoš latiem.

Darbinieku kompetences paaugstināšana un zināšanu uzlabošana ir veiksmīgas uzņēmējdarbības pamats, tomēr nereti iespēja apmeklēt dažādus biznesa seminārus netiek izmantota, jo tas izjauc ierasto darba ritmu. Atsaucoties uz vairāku uzņēmumu vadītāju lūgumu, izglītības centrs „Biznesa semināri” dos iespēju apmeklēt dažādas apmācības nepilna laika klātienē.

Deviņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs kopš 2010. gada samazināti ieguldījumi izglītībā, secināts Eurydice pētījumā Izglītības finansējums Eiropā: ekonomiskās krīzes ietekme.

Aizvien lielāka daļa uzņēmumu vadītāji izmanto zināšanas par to, kā motivēt savus darbiniekus, kā izvērtēt efektīvākos motivātorus un kā noturēt labākos profesionāļus savā komandā, tādā veidā palielinot uzņēmuma sniegto pakalpojumu kvalitāti un konkurētspēju. Diemžēl šodien uzņēmuma vadītājs varētu teikt, ka „nav jau grūti motivēt, ja ir pietiekami augstas algas un ir iespēja maksāt prēmijas”, tomēr ir vairāki paņēmieni kā darbiniekus motivēt, izmantojot jaunas metodes, ko biznesa trenera un personāla psiholoģe Zane Veinberga skaidros īpašā seminārā – 22.martā.

Šajā akadēmiskajā gadā valsts augstskolās studiju maksa pamatstudijās bija no 534 latiem (nepilna laika studijās) līdz pat 4582 latiem (pilna laika studijas), bet privātajās augstskolās no 330 līdz 4200 latiem, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.

Lai sniegtu iespēju uzņēmumu pārstāvjiem izzināt, kā taupot līdzekļus tomēr var veicināt efektīvu uzņēmuma atpazīstamību, Praktiskā Mārketinga Akadēmija rīko unikālu semināru „Mazbudžeta mārketinga un reklāmas noslēpumi: KĀ ĪSTENOT PILNVĒRTĪGU UN EFEKTĪVU MĀRKETINGA KOMUNIKĀCIJU IEROBEŽOTA BUDŽETA APSTĀKĻOS”, kas norisināsies 19. martā.

Augstākās izglītības jomā samilzušo problēmu vienotu risinājumu joprojām neizdodas rast.

Uzņemoties iniciatīvu par augstākās izglītības un zinātnes izaugsmes plānošanu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piektdien, 1.martā, organizē publiskās debates "Augstākā izglītība Latvijā: status quo un nākotnes stratēģija".

Latvijas zinātnieki ir satraukti par nepietiekamo finansējumu nozarē: viņi aicina Saeimu un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) šā gada budžeta grozījumos paredzēt papildu līdzekļus – vismaz 6 miljonu latu apmērā.