17. augusts, Piektdiena
Vārda dienas: Oļegs, Vineta
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lielākā daļa iedzīvotāju (29%) apzinās, ka studijas Latvijas augstskolās gadā izmaksā no 1500 eiro līdz 2000 eiro, liecina Swedbank veiktā aptauja. Vēl ceturtdaļa uzskata, ka izmaksas ir 1000 līdz 1500 eiro gadā, un piektdaļa -, ka vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt katrs desmitais ir pārliecināts, ka tās iekļaujas robežās līdz 1000 eiro, bet 14% vecāku par šo jautājumu nav priekšstata. Taču izmaksas par profesijas apgūšanu nebūt nav vienīgās, par ko vecākiem nereti jārūpējas. Papildus mācību maksai, ik mēnesi vēl vismaz 400 eiro būtu nepieciešami studenta ikdienas vajadzību nodrošināšanai, domā vairāk nekā puse aptaujāto. Piektdaļa (22%) ir pārliecināti, ka atsevišķi no vecākiem dzīvojoša studenta iztikai pietiktu ar 300–400 eiro mēnesī, bet 19% - līdz 300 eiro mēnesī.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsvēris, ka Krievijas skolu izveidošana Latvijā ir tikai Krievijas vēstnieka Latvijā Jevgeņija Lukjanova fantāzija, kam nav nekāda tiesiska pamata. Tā ministrs izteicies, vērtējot ideju Latvijā pie Krievijas vēstniecības un konsulātiem veidot skolas.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas “Vikipēdijas” latviešu valodas versija, kas trešdien, 4. jūlijā, protestējot pret Eiropas Parlamentā (EP) skatāmo autortiesību direktīvu, bija slēgta, šodien ir atkal brīvi pieejama. Vienlaikus citās Eiropas Savienības (ES) valodās satura bloķēšana turpinās.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Nākamajos desmit gados nodarbinātības iespējas Latvijā paplašināsies, taču demogrāfijas tendences un darba tirgus reģionālās atšķirības radīs vēl izteiktāku darbaspēka nepietiekamību.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Saeimas frakcija Saskaņa ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ar lūgumu neizsludināt grozījumus Augstskolu likumā, kas liedz īstenot studiju programmas krievu valodā. Arī Privāto augstskolu asociācija gatavojas spert līdzīgu soli, prasot likuma otrreizēju pārskatīšanu. Tās pārstāvji pieļauj, ka par tik sasteigtām izmaiņām «jāpateicas» valsts augstskolām, kas tādā veidā vēlas mazināt konkurenci.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Saeimas frakcija "Saskaņa" šodien ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ar lūgumu neizsludināt grozījumus Augstskolu likumā, bet prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu Saeimā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Matemātikas pārbaudījums šogad satraucis ne tikai 12. klases, bet arī pamatskolas beidzējus. Izrādās, divos uzdevumos pieļautas matemātiskas kļūdas, bet vēl citos varēja rasties neskaidrības pārprotamo formulējumu dēļ. Tāpat, iepriekš neinformējot, mainīta formulu lapa. Pedagogi norāda, ka tas samulsinājis daļu devīto klašu audzēkņu, it īpaši no sliedēm izsisti tie, kam ir Aspergera sindroms vai autisma problēmas.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Iesāktais darbs izglītības reformu virzienā ir jāturpina – tā liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā pedagogu aptauja, kurā pārliecinošs vairākums (77%) pedagogu ir uzsvēruši, ka par izglītības satura reformas virzīšanu tālāk jālemj šim Saeimas sasaukumam. To, ka lemšana par reformu jānodod nākamajam Saeimas sasaukumam atbalstījuši vien 19% skolotāju.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Patlaban 16 augstskolās kopumā ir 23 533 budžeta vietas. Drīzumā sāksies studentu uzņemšana, un šis ir viens no svarīgākajiem punktiem piedāvājuma klāstā. Augstskolas atzīst, ka būtu nepieciešams lielāks brīvo vietu apjoms, jo tikai daļā programmu to netrūkst. Svarīgi ir arī saglabāt iespēju «pārmest» budžeta vietas no mazāk pieprasītām jomām uz populārākām.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Saeimas atbildīgās komisijas deputātu «noairētie» grozījumi Vispārējās izglītības likumā nav nekāda traģēdija, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tas, ka jauno mācību saturu ieviesīs gadu vēlāk, neko daudz nemainīšot. Viņš arī cer sešgadīgo jautājumu virzīt tālāk un pieļauj, ka tas būtu aizgājis, ja nebūtu ielikts kopējā katlā ar pārējām izmaiņām.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan Saeimas atbildīgajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan Izglītības un zinātnes ministrijas un citās sarunās vienmēr ir paudusi skaidru nostāju, ka atbalsta izglītības satura reformu un arī saskata būtiskus argumentus tās nepieciešamībai. 
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

2018.gada 31.maijā Saeimā norisinājās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tika apspriests likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" (Grozījumi). Grozījumu tālākā virzība ar izmaiņām ir izraisījusi ažiotāžu sabiedrībā, atklātā pauž Česlavs Batņa, Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais Ikšķiles vidusskolas direktors “Alternatīvā” pedagogu atalgojuma modeļa izstrādātājs.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pēc asām diskusijām Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ceturtdien, 31. maijā, konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Daļā Latvijas skolu pedagogu zemākā mēneša darba algas likme, visticamāk, saglabāsies līdzšinējā līmenī – 680 eiro – un nepieaugs, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” atzina izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Nesen sabiedrībā rezonansi izraisījuši Jāņa Dombravas izteikumi par ārvalstu studējošajiem, apgalvojot, ka viņu mērķis Latvijā nav augstākās izglītības iegūšana, bet gan kebabu cepšana. Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata, ka trešo valstu studējošo diskriminācijai nav pamata, un likumā paredzētā iespēja paralēli studijām strādāt līdz 20 stundām nedēļā netraucē pilnvērtīgai studēšanai. Tomēr gadījumos, kad studenta statusu ieguvušie trešo valstu pilsoņi patiesībā nepiedalās studiju procesā, vairāk uzmanības jāpievērš augstākās izglītības iestādēm, kas šādu situāciju pieļauj.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats