27. maijs, Sestdiena
Vārda dienas: Dzidra, Gunita, Loreta
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Joprojām nav skaidrs, kā pēc 2018. gada 1. janvāra finansēs internātskolas, kad to uzturēšanai vairs netiks piešķirti valsts līdzekļi. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pastāv uz to, ka tās pilnībā jāuztic pašvaldībām vai arī jālemj par to reorganizēšanu vai slēgšanu. Pašvaldības un internātskolu vadība iebilst pret esošās sistēmas maiņu un uzskata, ka šo skolu slēgšana var novest pie sociāli neaizsargāto bērnu skaita palielināšanās.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pedagogu arodbiedrība pašlaik aicina parakstīties portālā ManaBalss.lv par to, lai arī pirmsskolas pedagogiem tiktu maksātas algas no valsts, nevis pašvaldību budžeta.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lielākā daļa profesionāli tehnisko skolu ir valsts pārziņā – pēdējo gadu laikā tās apvienojoties ir pārtapušas par PIKC – profesionālās izglītības kompetenču centriem. Vien astoņas (plus divas mākslas vidusskolas) ir pašvaldību dibinātas. To vidū arī Balvu Vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola, kas uzskata, ka arī mazajām vietvaru «profskolām» ir vieta arodizglītības jomā, jo piedāvā novada darba tirgū pieprasīto.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pētījums par optimālo skolu tīklu izraisījis kaislības dažādos līmeņos. Tā veicējiem un pasūtītājam – Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) – pārmet gan neprecīzu datu izmantošanu, gan sašaurinātu skatījumu uz izglītības iestādēm.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” ir uzsākusi parakstu vākšanu, lai panāktu pirmsskolas izglītības pedagogu mēnešalgu samaksu nevis no pašvaldību makiem, kā tas ir pašreiz, bet no valsts budžeta, lai pirmsskolas pedagogu algas būtu vienā līmenī ar vispārizglītojošo iestāžu pedagogu algām.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijas augstskolas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir gandrīz finansiāli visautonomākās, kas gan neattiecas uz to struktūrvienībām, kuru patstāvība ir krietni ierobežota, secināts Pasaules bankas (PB) pētījumā par Latvijas augstākās izglītības pārvaldības pilnveidošanu. Tomēr pētījums akcentē arī pārāk lielo birokratizāciju un lēno lēmumu pieņemšanu, kas kavē nozares attīstību.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Viens no zemākajiem centralizēto eksāmenu (CE) indeksiem ir vakara, neklātienes un tālmācības vidusskolu beidzējiem, secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītajā ideālā skolu tīkla pētījumā. Tas varētu būt viens no iemesliem, lai šīs izglītības iestādes reorganizētu un daļu arī slēgtu, pieļauj ministrs Kārlis Šadurskis. Tikmēr šo skolu direktori un izglītības darba speciālisti uzskata, ka bez šādām mācību iestādēm nevarēs iztikt.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijā kopumā ir 59 speciālās izglītības iestādes. Patlaban pakalpojumu kvalitāte tajās ir visai neviendabīga, daudzviet – zema. Vecāki, asi kritizējot pašreizējo mazefektīvo apmācību, rosina veikt kardinālas pārmaiņas šajā jomā. Tajā pašā laikā pašvaldības un šo skolu vadītāji satraucas, ka reforma var sagraut labas iestrādnes un mācību iestādes.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Rīgas domes liegums atvērt jaunu klasi septīto klašu grupā un prasība samazināt klašu skaitu astoto klašu grupā ir saistīts ar šajās skolās īstenotajiem Eiropas Savienību (ES) fondu līdzfinansētajiem projektiem, kas prasa izveidot skolu telpas atbilstoši augstām prasībām, Latvijas Radio skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (“Gods kalpot Rīgai”).
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Rīgas domes Izglītības, sporta un kultūras departamenta administratīvais lēmums atsevišķām Rīgas skolām ar augstiem izglītības kvalitātes rādītājiem ierobežot paralēlklašu skaitu ir pretrunā ne tikai ar iespēju veidot skolu tīklu, kas ir orientēts uz izcilību un kvalitāti, bet ierobežo skolēnu un vecāku izvēles iespējas, pauž izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pašlaik darbu uzsākusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas komisija, kurai darbs jābeidz līdz 29. oktobrim. Tās prioritāšu secība: studiju plāni, studenti un darbinieki, vienlaikus veiks arī neatkarīgu auditu, lai «izsekotu naudas plūsmu». Par finansiāliem ieguvumiem esot grūti ko teikt, jo šobrīd Latvijas Universitātei (LU) akadēmijas pievienošana rada tikai papildu izdevumus, norāda LU vadība.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Biznesa vides attīstība un jaunu uzņēmumu dibināšana šobrīd ir viena no aktuālākajām praksēm mūsu valsts ekonomikā, tāpēc, rūpējoties par uzņēmēju izglītošanu, “Jauno komersantu skola” sadarbībā ar “Biznesa Akadēmiju” aicina visus piedalīties īpašā biznesa apmācību sesijā “Kā izveidot veiksmīgu biznesu un gūt panākumus”. Apmācību kursam vēl pieejams arī līdzfinansējums. Pieteikties apmācībām iespējams līdz pat 28.marta pēcpusdienai. Vairāk informācijas šeit.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Skolu tīkls sagaidīs krietni mazākas izmaiņas nekā citkārt, jo pašvaldību vēlēšanu gadā kādas izglītības iestādes slēgšana būtu nu ļoti nepopulārs lēmums. Reorganizāciju maisam gals paspruks vaļā nākamgad un visvairāk ietekmēs vidusskolas posmu, jo stāsies spēkā noteikumi par minimālo skolēnu skaitu tajā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijā nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta ļoti apdomīgi, taču ir vairākas sistemātiskas problēmas, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Divas dienas pēc tam, kad valdība pieņēma lēmumu likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), Latvijas Universitāte (LU) aicināja pie sevis akadēmijas darbiniekus un studentus, lai informētu par to, kas viņus sagaida tuvākā un tālākā nākotnē. LU solīja visāda veida labumus un priekšrocības, savukārt RPIVA vadība – uzmanīgi sekot līdzi tam, lai tiktu ievērotas gan tās studējošos, gan darbinieku tiesības.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats