18. septembris, Trešdiena
Vārda dienas: Elita, Liesma
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

«Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar savu juristu un sponsoru bloku organizē valstī ekonomiskas, politiskas un tiesiskas varas sagrābšanu un veic to ar savu ministru un ierēdņu rokām, cenšoties iegūt savā kontrolē institūcijas ar vislielākajiem budžeta un investīciju resursiem, kā arī ar nekustamajiem īpašumiem. Tas ir jauna totalitārisma paveids, kas tiek īstenots ar politisku spiedienu,» teic Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis, vērtēdams minētā politveidojuma psihotisko stāvokli (tam raksturīgi murgi un halucinācijas). 
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Indriķis Muižnieks vēl nav apstiprināts Latvijas Universitātes rektora amatā. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nesteidz šo jautājumu virzīt uz valdību, tā vietā uzdodot Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) pārbaudīt, vai un kādi pārkāpumi pieļauti rektora pārvēlēšanas procedūrā. Ministre jau iepriekš pieļāvusi – lai kādi būtu IKVD secinājumi, notiks atkārtotas vēlēšanas. Nozares eksperti šādus I. Šuplinskas paziņojumus vērtē kā iejaukšanos augstskolas autonomijā un tās prestiža graušanu.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Bažas par pedagogu algu grafika pildīšanu, specializēto izglītības programmu tālāku finansēšanu, skolu tīkla reforma ar tās dilemmām, izglītības satura reforma, pāreja uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās, pedagogu trūkums un novecošanās... Izaicinājumu izglītības jomā netrūkst, un tie vēl tikai vispārējā vidējā izglītībā. Par tiem arī intervija ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP).
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Privātskolām, kuru dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmējs, pienāksies pašvaldības finansējums to uzturēšanai nevis no nākamā mācību gada sākuma, kā bija sākotnēji paredzēts, bet no 2020. gada 1. septembra. Līdz šim vietvaras brīvprātīgi varēja finansiāli atbalstīt šīs skolas, bet to nenoteica ar likumu.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lai gan augstskolas mēģina cīnīties ar studiju darbu plaģiātismu un pirkšanu, izmantojot arī jaunās tehnoloģijas, tomēr izskaust šādu praksi neizdodas. To rāda arī plašais piedāvājums internetā, zem kura slēpjas dažādi speciālisti un pat augstskolu pasniedzēji. Diemžēl nekādas likuma normas viņus neierobežo, tāpēc tas ir gluži legāls bizness. Augstskolas uzskata, ka viens no risinājumiem, lai vismaz šādus darboņus nodzītu pagrīdē, ir administratīva gan pircēju, gan pārdevēju sodīšana, līdzīgi kā tas ir Lietuvā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pašvaldībām no 2019. gada 1. septembra būs obligāti jānodrošina līdzfinansējums privātajām izglītības iestādēm, ko dibinājusi sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums. Šobrīd iezīmējusies tendence, ka arī citu dibinātāju skolas cenšas pārreģistrēties, lai varētu pretendēt uz vietvaru finansējumu. Pašvaldības bažījas, ka galu galā tām nāksies maksāt visām privātskolām, bet tajā pašā laikā – optimizēt savas skolas.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Neatkarīgi no tā, kurš politiskais spēks pēc jaunās valdības izveidošanas vadīs Izglītības un zinātnes ministriju, vai kurš ieņems nozares ministra krēslu, ir jāturpina darbs pie izglītības satura reformas īstenošanas, lielāku uzmanību pievēršot kvalitātes izvērtēšanai, uzsver Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola. 
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijas zinātnei valsts piešķirtais finansējums kļūst arvien skopāks, salīdzinot ar vidējo Eiropā. Pat mūsu kaimiņi – Igaunija un Lietuva – mums ir tālu priekšā. Šādai politikai ir bumeranga efekts: ik gadu daudzi labi novērtēti pētījuma projekti paliek aiz strīpas. Arī zinātnieku rindas neaug, kam par iemeslu ir niecīgās doktorantu stipendijas.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Pamatskolu reorganizācija par sākumskolām novados lielākoties nav attaisnojusies. Pašvaldības nenoliedz, ka tas nereti ir solis tuvāk skolas slēgšanai. Arī šogad ir jau zināmas sākumskolas, kas papildinās likvidēto mācību iestāžu sarakstu.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Palēnām pildās saraksts ar šogad likvidēt un reorganizēt plānotajām izglītības iestādēm. Šobrīd tādu ir desmit, kam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) devusi «savu svētību»: četri bērnudārzi, divas sākumskolas, divas pamatskolas, internātskola un vakarskola. Pēdējais mācību gads gaidāms Valkas novada Zvārtavas pagasta Ozolu sākumskolai, kas šobrīd ar septiņiem skolēniem ir Latvijas mazākā skola.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Internātskolas būs vien jāreorganizē vai jāslēdz. Tās, kas vēl ir atlikušas, no nākamā gada 1. janvāra valsts naudu par uzturēšanas tēriņiem vairs nevarēs saņemt, tāpēc pašvaldībām būs jādomā, kā tās finansēt. Finanšu ministrija piedāvā veikt grozījumus vietvaru savstarpējo norēķinu kārtībā. Tas ļautu internātskolām saņemt naudu no citām pašvaldībām – par to bērniem. Otra iespēja – lūgt aizdevumu Valsts kasē.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Internātskolas būs vien jāreorganizē vai jāslēdz. Tās, kas vēl ir atlikušas, no nākamā gada 1. janvāra valsts naudu par uzturēšanas tēriņiem vairs nevarēs saņemt, tāpēc pašvaldībām būs jādomā, kā tās finansēt. Finanšu ministrija piedāvā veikt grozījumus vietvaru savstarpējo norēķinu kārtībā. Tas ļautu internātskolām saņemt naudu no citām pašvaldībām – par to bērniem. Otra iespēja – lūgt aizdevumu Valsts kasē.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Internātskolas būs vien jāreorganizē vai jāslēdz. Tās, kas vēl ir atlikušas, no nākamā gada 1. janvāra valsts naudu par uzturēšanas tēriņiem vairs nevarēs saņemt, tāpēc pašvaldībām būs jādomā, kā tās finansēt. Finanšu ministrija piedāvā veikt grozījumus vietvaru savstarpējo norēķinu kārtībā. Tas ļautu internātskolām saņemt naudu no citām pašvaldībām – par to bērniem. Otra iespēja – lūgt aizdevumu Valsts kasē.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Kopējais ārvalstu studentu skaits pērn pārsniedzis 8800, kopumā pārstāvot 108 valstis. Tiešais pienesums ekonomikā (studiju maksas, tiešās dzīvošanas izmaksas) gadā sasniedzis 101 miljonu eiro, savukārt sekundārais pienesums – 100 miljonus eiro gadā.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats