23. februāris, Piektdiena
Vārda dienas: Almants, Haralds
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā. Pāreju uz mācībām latviešu valodā paredzēts ieviest pakāpeniski, procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Latvijā ir 137 izglītības iestādes, kurās mācās līdz 70 skolēniem. Lielākoties tās ir sākumskolas un pamatskolas, to vidū ir arī trīs vidusskolas. Sarakstā ir četras skolas, kur bērni ir vien uz abu roku pirkstiem skaitāmi, un vēl astoņas, kurās to ir līdz 20. Domājot par nākamo mācību gadu, daļa pašvaldību ir pieņēmušas lēmumu slēgt šīs skolas, daļa – tomēr vēl saglabāt.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valstī publiski ir izskanējis, ka valdība tomēr nespēj nodrošināt finansējumu pedagogu algu palielināšanai ar nākamo mācību gadu un ka pašvaldībām trūkstošais finansējums jārod savā budžetā. Gulbenes novadā šis trūkstošais finansējums ir apmēram 100 000 eiro.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valsts kontrole, izvērtējot augstākās izglītības (AI) finansēšanas sistēmas efektivitāti, īpašu akcentu likusi uz nepilnībām budžeta vietu nodrošinājumā. Revidenti konstatējuši, ka līdzekļu sadalījumu šim mērķim diktē augstskolas, nevis valsts, ņemot vērā attīstības prioritātes. Augstskolas gan atrunājas, ka šo sistēmu nav tik viegli mainīt, atgādinot, ka valsts studiju vietas finansēšanai piešķir tikai ap 70% no nepieciešamā un kopumā nozare saņem krietni mazāk, lai spētu celt programmu kvalitātes latiņu.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Tas, ka Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) īsā laikā pamet divi augstākie ierēdņi – Izglītības un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu direktores Evija Papule un Agrita Kiopa – laikā, kad iesākta virkne reformu gan vispārējā, gan augstākajā izglītībā, rada bažas, kā tās varēs ieviest.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Kremlis ir ieinteresēts, lai Latvijā saglabātos to jauniešu īpatsvaru, kas vāji pārzina valsts valodu, jo viņi būtu vieglāk manipulējami ar Krievijas propagandu. Tā šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Izglītības iestādes visā pasaulē, tai skaitā Latvijā, tiek aicinātas izmantot bezmaksas pieeju ietekmīgajam Lielbritānijas laikrakstam “Financial Times” , kas ļauj ik nedēļu saņemt aktuālāko informāciju saistībā ar skolēnu sagatavošanu patstāvīgai dzīvei.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Ar skolu slēgšanu un apvienošanu nepietiks, lai palielinātu skolotāju algas atbilstoši valdības apstiprinātajam grafikam, tāpēc būs jāmeklē papildu līdzekļi, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Lai skolās ieviestu jauno izglītības saturu, ļoti būtiska ir skolotāju prasme ar to strādāt. Tātad tas nozīmē arī jaunas pedagogu izglītības sistēmas izveidi. Šobrīd ir tapusi koncepcija, kurā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paredzējusi uzlabot esošo sistēmu arī ar jaunas pedagogu profesionālas organizācijas palīdzību – tās pienākumos būtu 11 funkcijas, ko šobrīd pilda citas institūcijas. Nozarei šāda ideja nākusi negaidīti, jo ar sociālajiem partneriem tā nav pat apspriesta.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Valdība otrdien lems par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim. Tas paredz līdz 2022.gada beigām zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem celt līdz 900 eiro.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir saskaņojusi 16 izglītības iestāžu reorganizāciju vai slēgšanu 2018. un 2019. gadā. Taču virkne skolu vai bērnudārzu nav vēl iekļauti sarakstā, lai gan pašvaldības ir jau lēmušas vai apsver iespēju tos pievienot, apvienot vai likvidēt pavisam.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Šobrīd profesionālās izglītības skolas ir gan valsts, gan pašvaldību padotībā. Un tas nozīmē ne tikai atšķirīgu dibinātāju, bet arī finansējumu, tostarp stipendijām, kas var būt, sākot no desmit līdz 150 eiro mēnesī. Nākamgad, izstrādājot jauno profesionālās izglītības finansēšanas modeli, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) solās izskatīt iespēju šo nevienlīdzību novērst.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētājs, Rīgas mērs Nils Ušakovs darba vizītē apmeklēja Vašingtonu, kur tikās ar senatoru Lindsiju Gremu (Lindsey Graham), Nacionālā izlūkdienesta pirmo direktoru diplomātu Džonu Negroponti (John Negroponte). Viņam bija arī tikšanās Nacionālajā drošības padomē, Kongresā un Valsts departamentā.
Atlikt ziņuSlēpt ziņu

Obligātās vidējās izglītības ieviešana nav šīs jomas prioritāte, uzskata nozarē strādājošie, uzsverot, ka pamatizglītības posmā vēl netrūkst problēmu, un ir daļa skolēnu, kas nebeidz pamatskolu. Turklāt ir virkne citu izmaiņu, kuru ieviešana ir svarīgāka – gan sešgadīgo apmācība, gan jaunais mācību saturs, gan vidējā izglītība – tikai valsts valodā.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats