21. maijs, Otrdiena
Vārda dienas: Ernestīne, Ingmārs
Atklāti sakot, man subjektīvi nav lāgā saprotama tā saucamā Trauksmes celšanas likuma, kurš stājās spēkā pirmajā maijā, vajadzība, un es to uzskatu pat par savā ziņā amorālu. Jo – vai tad mūsu iekārtā, mūsu valstī visai tās telpai nav pašsaprotami (!) jābūt taisnīguma, taisnības uzturēšanas telpai? Vai tad varai mūsu valstī nav pašsaprotami (!) jāreaģē uz katru cilvēku vēsti par netaisnību, nejēdzību, nelikumību? Vai tad katrs likums te nepastāv tāpēc, lai sev noteiktos kompetences ietvaros iedibinātu taisnīgumu? Kāpēc gan šis aptverošais varas reaģēšanas pienākums ir jāreglamentē ar kaut kādu atsevišķu tiesību aktu, ja tam pašsaprotami (!) būtu jāattiecas uz visu tiesību telpu? Lūk, tas man nav saprotams.
Lasīt tālāk
Atlikt ziņuSlēpt ziņu
“Farmācijas tirgus Latvijā ir ļoti koncentrēts. Situācija regulētā tirgū, kurā nesamērīgi dominē daži lielie spēlētāji, ir vērtējama kā konkurenci ierobežojoša un tirgus attīstību bremzējoša. Un tas ir būtisks šķērslis taisnīgas un ekonomiski pamatotas medikamentu cenu politikas nodrošināšanai. Lai rastu labākos risinājumus medikamentu cenu samazināšanai, svarīgi izanalizēt situāciju tirgū un objektīvi novērtēt cenas ietekmējošos faktorus, no kuriem varam atteikties,” uzsvēra ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro darba grupas nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei pirmajā sēdē.

Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, diplomāts un valsts tiesību speciālists Gvido Zemrībo intervijā Neatkarīgajai dalās pārdomās par Saeimā iecerēto Valsts prezidenta apstiprināšanas procedūras būtību un riskiem tajā pārkāpt likumu, kā arī demokrātijas pamatprincipus.

Saeima atkal pievērsusies jautājumam par izdienas pensijām, un, kamēr, no vienas puses, saprāta balss sauc, ka izdienas pensiju saņēmēju loks ir jāierobežo, rindā pēc izdienas pensijām stāv vismaz vēl trīs dažādu profesiju pārstāvji. Pašlaik Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai vienota viedokļa šajā jautājumā nav. Visticamāk, Saeima pie tā atgriezīsies rudenī.

Par dzīvi opozīcijā, par OIK, par Valsts prezidenta vēlēšanām un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.

Labklājības ministrijai (LM) papildus piešķirtais valsts budžeta finansējuma 619 000 eiro apmērā ierēdņiem izmaksāts piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem, lai arī sākotnējais pamatojums licis domāt, ka ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) darbinieki veiks papildu pienākumus, lai novērstu bērnu un ģimenes tiesību jomas problēmas, 2018.gada finanšu revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumiem paredzētie valsts budžeta līdzekļi izlietoti citiem, ar objekta likvidāciju nesaistītiem pasākumiem, 2018.gada finanšu revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Līdztekus darbam savas valsts, tautas un visas Eiropas labā ir vēl kāds būtisks iemesls, kādēļ partijas un politiķi tik ļoti tiecas iekļūt Eiropas Parlamentā. Tā ir nauda, ar ko uzlabot gan savu personisko labklājību, gan politiskā spēka finanses. Aizbraucot uz Briseli, visi politiķi kļūst turīgi, un vairums ziedo ievērojamas naudas summas savām partijām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) divarpus mēnešu laikā ir pieņēmis un akceptējis teju 710 tūkstošus iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju. Gandrīz 100 000 deklarācijas iesniedzēju ir izveidojies nodokļa parāds kopumā par 16,97 miljoniem eiro. Iepriekš VID prognozēja, ka parādnieku skaits varētu sasniegt 60 tūkstošus.

Valstī ir izveidojusies kritiska situācija attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā, pabeidzot ikgadējās revīzijas par iestāžu 2018.gada pārskatu pareizību, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kamēr Igaunijā un Lietuvā dzērienu iepakojumu depozīta sistēma ir jau sen, bet Baltkrievija un visas citas sevi cienošas valstis to ieviesīšot tūlīt, Latvija turpina gatavoties šīs sistēmas ieviešanai kaut kad. Šādas gatavošanās rituālos ietilpst arī lūkošanās, kā depozīta sistēma darbojas citās valstīs. Paldies Igaunijas depozītsistēmas organizācijai Eesti Pandipakend (EP) par iespēju izsekot depozītpudeļu ceļam no taras savākšanas punkta Marjamā ciematā līdz to šķirošanas un pakošanas uzņēmumam Tallinā.

Apdrošināšanas nozarē šā gada pirmajos trīs mēnešos parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2018. gada pirmo ceturksni, ir pieaudzis par 7,4%. Vienlaikus klientiem izmaksātās atlīdzības ir pieaugušas divreiz straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms – par 15,8%. Kopumā 2019. gada pirmajā ceturksnī parakstītas apdrošināšanas prēmijas par 143,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās izmaksāti 86,2 miljoni eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Mazumtirdzniecībā joprojām akūti trūkst darbinieku, pat par spīti tam, ka veikala pārdevēju Latvijā ir vairāk nekā citu profesiju pārstāvju. Diemžēl darba samaksa mazumtirdzniecībā strādājošajiem (ar pāris izņēmumiem) ir visai pieticīga, pat neraugoties uz kāpumu. Atalgojuma straujāku izaugsmi šajā nozarē varbūt izraisīs gaidāmā Lidl veikalu tīkla ienākšana Latvijā.

Savu neuzticību valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdei satiksmes ministrs Tālis Linkaits var pamatot jebkā, bet tikai ne ar sliktiem uzņēmuma darbības rezultātiem.

Latvijā gada laikā valsts kompensējamo inovatīvo medikamentu skaits pieaudzis par trešdaļu, tomēr joprojām Latvijā inovatīvos medikamentus no valsts budžeta pacientiem kompensē daudz mazākā apmērā nekā kaimiņvalstīs. Ja Latvijā šogad valsts zāļu kompensācijas sistēmā ir 53 inovatīvie medikamenti, Lietuvā to skaists sasniedzis 88, bet Igaunijā – 86, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs.

Saeima ir apliecinājusi, ka tā realizēs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu, ar kuru viņš vēlas pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu nepilsoņu ģimenēs pasaulē nākušajiem jaundzimušajiem.

Septiņām partijām iekļūšana Eiropas Parlamentā ir puslīdz droša, vēl trīs – varbūt tiks, varbūt netiks. Ar nosacījumu, ja cienījamie vēlētāji pēc divām nedēļām atnāks līdz iecirknim. Balsot varēs dažādos laikos četru dienu garumā, sākot jau no trešdienas. Bet jau tagad iespējams iedziļināties partiju priekšvēlēšanu programmās. Jāievēlē astoņi deputāti.

Pašreizējo daudz kritizēto īpašumu kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtību aizstās ar jaunu metodiku, kuru Tieslietu ministrija uzskata par daudz kvalitatīvāku un godīgāku. Cita starpā, tā paredz ņemt vērā ēkas būvniecības gadu un nolietojumu. Saskaņā ar šo projektu, vērtīgākās ir pēc 2000. gada būvētās daudzdzīvokļu mājas ar minimālu nolietojumu – tām piemēros pusotras reizes lielu paaugstinošu koeficientu.


Piedzīvojis galvu reibinošu tautas atzinību prezidentūras sākumā, bet tās finiša taisnē teju pilnībā iztērējis tautas sākotnēji doto uzticības kredītu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis augsto amatu tomēr nepametīs, neatstājot savas pēdas valsts attīstībā, kaut uz iepriekšējo trīs prezidentu fona viņa darbība likumdošanā bijusi vien vidēji aktīva.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Eiroparlamenta deputātu kandidāte no sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa, politoloģe Inese Tenberga.

Saldējuma ražotājiem Latvijā primārais ir vietējais tirgus, kurā, tiesa, ir jākonkurē arī ar importa saldētajiem našķiem. Lai ieinteresētu pircējus iegādāties tieši Latvijā gatavotu saldējumu, ražotāji ik gadu cenšas radīt jaunus produktus – ar eksotiskām garšām, neredzētām formām un neticamām krāsām. Šogad kārumniekus vietējie uzņēmumi lutina ar daudziem jauniem gardiem saldējumu veidiem – Pols melnā vafeļu glāzītē (Food Union), saldējums ar cukurvates garšu (Rūjienas saldējums), Druvas cidoniju saldējums (Tervete food).

Pasaules veselības organizācijas (PVO) eksperts Tamāšs Evetovits uzskata, ka Latvijai pareizais solis būtu atteikties no idejas par divu grozu sistēmu veselības aprūpē, aizstājot to ar vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, no kura nebūtu izslēgti sociāli neaizsargātie iedzīvotāji. PVO eksperts aizvadītajā nedēļā viesojās Latvijā un aicināja politiķus palielināt veselības aprūpes budžetu, norādot, ka Latvija var sasniegt vidējo Eiropas Savienības līmeni.

Ir pamanīts – viens no Attīstībai/Par! Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas vadmotīviem ir Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšana no amata. Tādēļ nepārsteidz, ka, atskaitoties par valdības pirmajās simt dienās paveikto, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce kā vienu no nozīmīgākajiem veikumiem min pašvaldību uzraudzības mehānisma pastiprināšanu.

Krišjāņa Kariņa valdība aizvadījusi pirmās simt dienas, kas izrādījušās gana spraigas. Arī izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai nācies pārdzīvot uguns kristības, daudz laika un enerģijas veltot karstajam pedagogu algu jautājumam. Tā gan, protams, nav vienīgā samilzusī problēma – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pūrā ir daudz jomu, kas prasa steidzamus risinājumus.

Saruna ar publicistu, Eiroparlamenta deputāta kandidātu no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Otto Ozolu (Mārtiņu Barkovski) par to, kāpēc viņš iesaistījies politikā; par pašreizējās valdības attieksmi pret demogrāfijas jautājumiem; vai reģionālā reforma risina depopulācijas problēmas un par «patiesības ministriju» medijos.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats