19. janvāris,
Vārda dienas: Alnis, Andulis
Politiķi, kuri sabiedrību regulāri aplaimo ar jauniem vai paaugstinātiem nodokļiem, atsakās no miljoniem eiro nodokļu iekasēšanas no ārvalstu kompānijām, kuras te gūst peļņu. Runa ir par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru tiktu apliktas lielās digitālās kompānijas, kuras gūst peļņu valstīs, kurās tās nemaksā nodokļus, turklāt kropļo konkurenci.
Lasīt tālāk
Atlikt ziņuSlēpt ziņu
Dzelzceļnieku skaits Latvijas Republikā ir dilis, dilis un dilis. Ticamas ziņas Neatkarīgās publikāciju arhīvā sākas ar 1999. gada oktobri, kad cilāts jautājums par pāris tūkstošu cilvēku atlaišanu no tobrīd 18 tūkstošu lielā dzelzceļnieku kolektīva.

Veselības ministrija ar grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā vēlas reanimēt veselības apdrošināšanu, iesaistot veselības iemaksu veikšanā iedzīvotājus, kuri līdz šim nav tās maksājuši, piemēram, mikrouzņēmumos strādājošie, kā arī tos, kuri nav veikuši un neveic sociālās iemaksas, kas ļautu saņemt veselības apdrošināšanu.

Saeimā ievēlētās partijas nu var baudīt viena no sabiedrības visvairāk peltajiem to darbu augļiem – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tām pārskaitījis pusi no valsts budžeta paredzētā finansējuma šim gadam. Lielākā ieguvēja ir Saskaņa, kas līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām ik gadu saņems 800 tūkstošus eiro.

Grozītais Uzņēmumu reģistra (UR) likums tika pasniegts kā dāvana tautai, jo turpmāk UR dati būšot bez maksas. Pēc likuma spēkā stāšanās atklājās arī ēnas puse – liels daudzums informācijas atrodas t.s. nepubliskajā daļā. Šī informācija ir īpaši jāpieprasa, uz tās saņemšanu jāgaida un par to valstij jāmaksā barga nauda. Par jauno UR likumu uz Neatkarīgās jautājumiem atbild SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Proaktīvi vēršoties pret Latvijai nedraudzīgiem medijiem, Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus noteikumos, kas precīzāk regulēs kārtību, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļu žurnālisti. Žurnālistu profesionālā organizācija, ar kuru konsultējoties izmaiņas tapa, pret tām iebildusi, taču, nesagaidot valdības pretimnākšanu, tā labticīgi, līdzšinējā pieredzē balstoties, cer, ka pret varai netīkamiem žurnālistiem jaunā kārtība netiks vērsta.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri ir pensiju otrā līmeņa dalībnieki un jau izdarījuši izvēli, kam atstāt valsts fondētajā sistēmā uzkrāto, izvēlējušies to nodot mantojumā Civillikuma noteiktā kārtībā. Kopumā no vairāk nekā miljona lēmumu pieņēmuši jau 29 000 iedzīvotāju.

Vienai no Olainfarm farmācijas impērijas dibinātāja Valērija Maligina mantiniecēm – meitai Nikai Saveļjevai caur tiesu ir pieprasīta kosmiska summa par it kā notikušām juridiskām konsultācijām – 3,5 miljoni eiro. Interesanti, ka prasītājs ir ar Olainfarm valdes locekli Milanu Beļēviču saistīts juridisks uzņēmums, kaut gan atbildētāja puse uzstāj, ka šīs konsultācijas sniedza pašreizējais Olainfarm padomes loceklis Haralds Velmers.

Šveices advokāta Rudolfa Meroni kontrolēto uzņēmumu menedžeru žēlabas, ka bankas ir slēgušas kontus uzņēmumiem, kuros Aivars Lembergs ir deklarēts kā patiesais labuma guvējs, ir krokodila asaru liešana, jo neviens cits, kā tieši šie Meroni menedžeri absurdā veidā deklarēja A. Lembergu par šo uzņēmumu patieso labuma guvēju.

Pašvaldību ministrs Juris Pūce grib atlaist tieši un konkrēti Rīgas domi, bet pie vienām sāpēm daļa parlamenta deputātu piedāvāja izmaiņas vēl divos likumos, un tās paredz citu kārtību pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā. Izmaiņas attiektos uz jebkuru, ne tikai Latvijas lielāko pašvaldību. Pagaidām parlamenta deputāti shēmo ar datumiem un nesteidzina Rīgas domes atlaišanu, jo vēlas iztaustīt sabiedrības nostāju. Sak, varbūt nav vērts to Rīgas domi aiztikt.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās Finanšu ministrijai (FM) izvērtēt pašvaldību izdevumus izglītībai. Acīmredzot ministrijas mērķis ir – piespiest vietvaras likvidēt gandrīz pusi vidusskolu, uzskata pašvaldību vadītāji. Diemžēl izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā nav vienas receptes, kas derētu visiem, tāpēc šāda izvērtēšana neko nedos.

Patlaban Latvijā no 262 parastām vidusskolām 123 neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieteiktajām četru reģionālo bloku kvantitatīvajām prasībām, tāpēc tās būtu reorganizējamas, pretējā gadījumā valsts finansējumu tās varētu arī nesaņemt, liek saprast IZM.

Valsts amatpersonu mēnešalgas šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par aptuveni sešiem procentiem. Izņēmums ir Saeimas deputāti, kuru algas ir iesaldētas pērnā gada līmenī. Taču pagaidām Saeimā valda neziņa, kā tautas kalpiem aprēķināt kompensācijas par transportu un mājokļa izdevumiem – pēc šā gada vai pagājušā gada cenām.

Lai gan jau pagājušā gada 18. decembrī Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere paziņoja, ka patiesie labuma guvēji sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (SIA) ir jau noskaidroti, bet, ja tomēr nav, tad šīs SIA ir jau likvidētas, paša UR dati liecina, ka patiesos labuma guvējus nav atklājusi SIA Ventrans Rīga, kā arī tai daļēji piederošā AS Latvijas naftas tranzīts.

No 2020. gada janvāra IKEA vairs netiek pārdoti vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, piemēram, plastmasas salmiņi un maisi. To vietā pircējiem tiek piedāvātas tādas ilgtspējīgas alternatīvas kā salmiņi, kas ražoti no papīra vai bambusa. Šīs pārmaiņas tiek veiktas ar mērķi saudzēt dabu un samazināt plastmasas piesārņojumu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš viesojās Latvijas Bankā (LB) un sacentās ar mājastēvu, bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, par to, kurš kuram izteiks vairāk komplimentu.

Zaļo un zemnieku savienība pagaidām nesaskata pamatu pārtraukt sadarbību ar ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga vadīto Latvijai un Ventspilij. To trešdien pēc tikšanās ar partneri apliecināja ZZS veidojošo partiju Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība līderi – Edgars Tavars un Armands Krauze.

Vairākumam valsts iedzīvotāju bija nepieciešams nedaudz mazāk par gadu, lai viltos lielākajā daļā jaunās valdības ministru. Tikai divu Krišjāņa Kariņa valdības ministru darbības pozitīvais vērtējums pārsniedz negatīvo, taču var pieņemt, ka to veiksme slēpjas nevis paveiktajos darbos, bet ārkārtīgi zemajā atpazīstamībā.

Latvijā ir 42 aptiekas uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir par 68% vairāk nekā vidēji Eiropā, lielākā daļa no kopumā vairāk nekā 800 Latvijas aptiekām ir ķēžu aptiekas. Diskusijā par zāļu piecenojumu iespējamām izmaiņām, lai samazinātu medikamentu cenas, aktualizēts jautājums par aptieku izvietojuma noteikumu izmaiņām. Viens no Veselības ministrijas priekšlikumiem ir tos mainīt, nosakot, ja vienam īpašniekam 500 metru rādiusā ir, piemēram, divas aptiekas, tās būtu apvienojamas vienā vai viena no tām pārvietojama ārpus šīs robežas.


Lai gan daļa pārtikas produktu šogad pasaules tirgū varētu palikt lētāki, Latvijā šīs izmaiņas nebūs jūtamas. Pārtiku Latvijā sadārdzinās izmaksu kāpums, piemēram, akcīzes nodokļa sadārdzinātā degviela un darbaspēka trūkuma izraisītais atalgojuma pieaugums.

Satversmes tiesa ir atteikusies ierosināt lietu pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikuma t. s. Radio SWH lietā, liecina Satversmes tiesas 1. kolēģijas (kolēģijas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, tiesneši Gunārs Kusiņš un Daiga Rezevska) pagājušā gada 17. decembra lēmums.

Valdošā koalīcija sarosījusies sarunās, kā mazināt nepatikšanas, kādas izraisīs uz 1. martu noliktā akcīzes nodokļa celšana alkoholiskajiem dzērieniem.

Sākot ar šo gadu, SEB banka Latvijā no privātpersonām sāk prasīt maksu par norēķinu konta apkalpošanu 0,70 eiro apmērā un to piemēro par katru norēķinu kontu, kas ir privātpersonas rīcībā, izņemot atsevišķus gadījumus. Līdz ar to šīs bankas pakalpojumi daļai klientu kļūs dārgāki. Igaunijā SEB bankas klientiem privātpersonām par norēķinu konta apkalpošanu ir jāmaksā uz pusi mazāk – 0,30 eiro mēnesī

Par maksātnespējīgu atzītās PNB bankas administrators Vigo Krastiņš apstiprina, ka bankas reālie aktīvi ir daudz mazāki par grāmatvedībā uzrādītajiem.

Šā gada pirmajā dienā degvielas uzpildes stacijās benzīns maksā par 1 līdz 6 centiem litrā dārgāk nekā aizvadītā gada pēdējā dienā, dīzeļdegviela – par 1 līdz 5 centiem litrā dārgāk. Iemesls – nodokļu izmaiņas, kas stājās spēkā līdz ar 2020. gada pirmo minūti, proti, augstāka akcīze un lielāks biodegvielas īpatsvars. Degvielas zaļināšana radīs problēmas tādu automašīnu īpašniekiem, kuru motori nav paredzēti, piemēram, 95. markas benzīna ar 10% bioetanola piejaukumu darbināšanai. Turpmāk šādos auto nāksies liet dārgāko – 98. markas degvielu.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats