03. jūlijs, Piektdiena
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita
Trešdien Krievijā noslēdzās nedēļu ilgais tautas balsojums par konstitūcijas labojumu (formāli tiek balsots par vienu labojumu, kas sevī ietver daudzus labojumus), kas paredz pašreizējā konstitūcijā ierakstīto Krievijas prezidenta maksimālo divu ievēlēšanas reižu skaitu sākt skaitīt no jauna pēc pašreizējā termiņa beigām 2024. gadā. Tas nozīmē, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varēs likumīgi valdīt Kremlī līdz 2036. gadam.
Lasīt tālāk
Atlikt ziņuSlēpt ziņu
Latvijas Zvērinātu advokātu padome lūdz Valsts prezidentu Egilu Levitu izmantot konstitucionālās pilnvaras un pieprasīt Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei likuma "Grozījumi Kriminālprocesa likumā” otrreizēju caurlūkošanu Saeimā.

Lai gan ik gadu Latvijā ierodas aptuveni 600 līdz 900 tūkstoši tūristu no Krievijas, pērn – pat teju miljons, visbiežākie viesi Latvijā ir tūristi no Lietuvas. Taču tieši Krievijas tūristi ir visdāsnākie. Viņi pērn Latvijā viena brauciena laikā iztērēja vidēji 300 eiro, tas ir divas reizes vairāk nekā tūristi no Lietuvas un teju trīs reizes vairāk nekā tūristi no Igaunijas. Neatkarīgās aptaujātie tūrisma industrijas pārstāvji pieļauj, ka izmaiņas Krievijas konstitūcijā, par kurām, pēc provizoriskiem datiem, nobalsoja 78 procenti Krievijas pilsoņu, nekādu ietekmi uz Latvijas tūrisma industriju neatstās un tūristi no Krievijas turpinās braukt uz Latviju.

 Pieaugot lidojumu skaitam un atveroties jauniem galamērķiem, mēneša laikā VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par vairāk nekā 400%, informēja lidostas pārstāve Laura Kulakova.

Latvijas Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) uzņēmusies iebilst pret to, ka Covid-19 seku mazināšanai aizlienētos vairāk nekā četrus miljardus eiro palaist apritē uzņēmusies tikai un vienīgi Latvijas valdība bez pašvaldību līdzdalības.

Atbilstoši Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas paziņojumam šogad jūnijā ir sasniegts absolūts rekords pēc FID iesaldēto līdzekļu apjoma. Jūnija pirmajā pusē vien banku kontos tika iesaldēti 94,25 miljoni eiro. Kopumā no 2020. gada 1. janvāra līdz jūnija vidum Finanšu izlūkošanas dienests iesaldēja 283,39 miljonus eiro, kā arī trīs seifus un 30 nekustamos īpašumus.

Katrai Eiropas Savienības valstij obligātā kārtā jāglabā noteikts daudzums degvielas, lai krīzes vai kara gadījumā neapstātos tautsaimniecība. Un arī bez Eiropas norādēm šāds naftas drošības spilvens būtu gana saprātīgs ieguldījums, ja vien Latvija savas rezerves neglabātu ārzemēs.

Desmit valsts lielāko kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētāju 2019. gada alga pārsniedza 100 tūkstošus eiro, tādējādi atalgojuma ziņā krietni pārspējot pat valsts augstākās amatpersonas ‒ Valsts prezidentu Egilu Levitu, premjeru Krišjāni Kariņu un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci. “Air Baltic Corporation” valdes priekšsēdētājs Martins Aleksanders Gauss algā pērn saņēma vairāk nekā 500 tūkstošus eiro un vēl tikpat daudz no “Air Baltic Corporation” kā cita veida ienākumus, kopā pērn nopelnot 1,1 miljonu eiro.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP2027) no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) atšķiras ar to, ka no plāna aizvākti gandrīz visi skaitliskie rādītāji, pēc kuriem varētu spriest par plāna izpildīšanu vai neizpildīšanu.

Valsts a/s “Latvijas Valsts meži” (LVM) padome pasūtījusi advokātu birojam “Sorainen” auditu par to, kas īsti gūst labumu no valstij piederošajos mežos nocirstajiem kokiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti izrādīja vēlēšanos uzzināt, bet palika neuzzinājuši pamatojumu, kāpēc valdība nolēmusi uzdāvināt valsts uzņēmumam “airBaltic” 287 miljonus eiro.

Izvērtējot Eiropas megaprojektus, no kuriem vairāki ir patiešām sliktā stāvoklī, Eiropas Revīzijas palātas auditori, kritizējot dzelzceļa “Rail Baltica” tapšanu, nav pilnvērtīgi rēķinājuši, kādu pienesumu šajā līnijā dos kravu pārvadājumi. Turklāt projektā veicamo darbu saskaņotu paplašināšanu primitīvi novērtējuši par sadārdzinājumu. No Eiropas Komisijas īstenotajiem projektiem “Rail Baltica” ir stabili labākajā kondīcijā.

Šā gada maijs kļuvis par pirmo mēnesi daudzu gadu laikā, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) iekasējis mazāk, nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.

Jau iepriekš raidītu raidījumu atkārtojumi un noplicināta programma, tādi savus skatītājus un klausītājus nākamā gadā varētu uzrunāt sabiedriskie mediji – “Latvijas televīzija” un “Latvijas radio”, ja valdošā koalīcija jau tagad nesniegs garantijas, ka sabiedriskās domas veidošanai un valsts drošībai tik nozīmīgie mediji nākamā gada budžetā tiks finansēti adekvātā apmērā.

Divarpus mēnešus Latvijā mācības skolās notika attālināti. Un daudziem pedagogiem, skolēniem un vecākiem šā gada mācību gada beigu posms bija izaicinājumiem piesātināts. Arī Rīgas Juglas vidusskolas kulturoloģijas un sociālo zinību skolotājs, Neatkarīgās izglītības biedrības biedrs, Kultūras pedagogu biedrības valdes loceklis Ļevs Rusilo piekrīt – bijuši neskaitāmi šķērsli ko pārvarēt, taču vienlaikus viņš uzsver, ka šāda mācīšanās pieeja bija vērtīga prakse ikvienam un daudzas iestrādes būtu jāsaglabā arī tad, kad skolās atgriezīsies ierastā rosība, jo valstī noteiktā ārkārtas situācija lika mācības organizēt tā, par ko gadiem jau runāts, bet reāla rīcība daudzās skolās izpalika.

Rīgas valsts tehnikums (RVT), kas ir dibināts 1919. gada 29. decembrī, visu 2019. gadu aizvadīja simtgades zīmē. Simtgades jubilejas gads noslēdzās ar svinīgo pasākumu Rīgas Latviešu biedrības namā 2019. gada 13. decembrī

Vietējais bizness ar nepacietību gaidīja, kad tiks atcelts ārkārtējais stāvoklis, mazināti ierobežojumi un dzīve pamazām atgriezīsies ierastās sliedēs – cilvēki ies uz koncertiem un izstādēm, dosies ceļojumos, tiksies ar draugiem kafejnīcās bez 2 metru distances ievērošanas. Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā viesmīlības uzņēmumiem klāsies jaunajos apstākļos.

Nekustamā īpašuma tirgus spēlētāji uzņēmušies iniciatīvu pateikt, ka pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas Latvijā “visam jāaiziet atpakaļ pa vecajām sliedēm”.

"Delnas" biedrs un tās bijušais jurists, tagad iekšlietu ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Veide ir saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, Neatkarīgo informēja ministra Sanda Ģirģena padomniece Beata Jonīte.

Pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis kukuļa apjoms, ko uzņēmēji maksā par valsts pasūtījuma saņemšanu un «lietu kārtošanu». Saskaņā ar «SSE Riga» pētījumu «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs», pērn par valsts pasūtījuma nodrošināšanu uzņēmējiem vajadzēja maksāt 5,9 procentus no līguma summas, savukārt par lietu kārtošanu uzņēmēji kukuļos atdeva vidēji 8,1 procentu no saviem ienākumiem.

Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonda slēgšana ir ķēdes posms ASV organizētajā bankas “ABLV bank” iznīcināšanā. Izskatās, ka Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa centīgi pilda pasūtījumu, lai arī cietumā ielikt abus baņķierus viņai pagaidām nav izdevies.

Krīze ieviesusi neizbēgamas izmaiņas iedzīvotāju ikdienā un daudzās darbības nozarēs, tostarp mazumtirdzniecībā, liekot uzņēmumiem pārskatīt savus plānus un ieceres. “Maxima Latvija” valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs Viktors Troicins intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā uzņēmums pārdzīvo krīzi, pircēju ažiotāžu un kā strādās nākotnē.

9. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas no 10. jūnija, ievērojot noteiktos drošības pasākumus, ļauj rīkot uzņēmējdarbības attīstības izstādes. Lai palīdzētu uzņēmumiem izkļūt no pandēmijas radītās krīzes un veicinātu valsts ekonomikas atveseļošanu, no 12. līdz 14. jūnijam Ķīpsalā turpināsies būvniecības izstāde “Māja I 2020”, kas, sākoties ārkārtējai situācijai valstī, tika “iesaldēta’’ izstāžu centrā.

Latvijas lauksaimnieki, pārtikas uzņēmumi un tirgotāji iestājas par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu ne tikai Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, bet arī piena produktiem, Latvijā audzētām, zivīm, ekoloģiskiem produktiem. Tas ļautu iedzīvotājiem vieglāk pārdzīvot krīzi un stiprinātu uzņēmējdarbību.

Kaut gan valsts solījusi pieskatīt pārtikas cenas, lai tās krīzes ietekmē nekāptu, trīs mēnešu laikā pārtikas produktu cenas tomēr ir sadārdzinājušās. Kāpums nav dramatisks, turklāt ažiotāžā pārpārēm pirktie griķi palikuši pat lētāki. Vismaz tā secināja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra speciālisti. Oficiālā statistika gan griķu cenu kritumu kopš krīzes sākuma nav fiksējusi.
 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats