Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" Frankels atklāj savu viedokli par Latvijas pievienošanos eirozonai un krīzes pārvarēšanu.

Runājot par Baltijas valstīs nesen plosījušos krīzi, profesors Frankels izvēlas piekrist Latvijas krīzes pārvarēšanas modeļa kritiķa Pola Krugmena viedoklim. Viņš uzskata, ka citur pasaulē šādu krīzes pārvarēšanas modeli nebūtu iespējams atkārtot, raksta Apollo.lv.

"Manuprāt, jums bija ļoti stipra politiskā griba nedevalvēt valūtu, jo gribējāt pievienoties eirozonai. Citās valstīs tāds spiediens veikt devalvāciju nebūtu pārvarams. No otras puses, jums ir maza, atvērta ekonomika, un šādās valstīs atteikšanās no nacionālās valūtas var atsvērt zaudējumus," uzsver Frankels.

Par spīti kritikai, Latvijas iestāšanās eirozonā, pēc Frankela domām, bijis loģisks un saprotams solis.

"Cilvēkiem no malas var šķist dīvaini, kad eirozonas krīzes laikā valstis tajā vēlas iestāties un tajā arī iestājas. No otras puses, savu vēsturi neizvēlas. Pietuvoties rietumiem un norobežoties no Krievijas - arī šis var būt labs laiks šādai rīcībai," raidījumam atklāj ekonomists.

Frankels uzsvēra, ka ņemot vērā Krievijā notiekošos ekonomiskos procesus, kaimiņvalstīm būtu jābūt piesardzīgākām, prognozējot savu ekonomisko izaugsmi.

"Daudz kas ir atkarīgs no naftas cenas. Ļoti daudz tika iztērēts Olimpiskajām spēlēm, bet tagad Ukrainas krīzes dēļ daudzviet investori ir zaudējuši ticību Krievijas likumu spēkam. Viņi ir nobažījušies, ka var savas investīcijas neatgūt. Tas viss ir padarījis Krievijas ekonomiku ļoti viegli ievainojamu. Ja tā kritīs, tad ietekmi izjutīs arī tās valstis, kuras atrodas tuvāk Krievijai un aktīvi tirgojas ar to," brīdina Frankels.

Jāpiebilst, ka Latvijas Banka nesen samazināja iekšzemes kopprodukta prognozi no 4% līdz 3,3%, pamatojot to ar Krievijas un Ukrainas notikumu radīto neskaidrību. 

Saistītie raksti