Vārpiņš norāda - tāpat Čalovskis nekad nav atzinis, ka būtu apzināti radījis vai uzlabojis kādu programmatūru, izmantošanai šādam mērķim un par to saņēmis kādu samaksu.

Advokāts ar paziņojumu presē vērsies tāpēc, ka pēc ceturtdienas intervijas Latvijas Radio medijos parādījās nepilnīga informācija. Vārpiņš atgādina - viņš intervijā vērsa uzmanību uz to, ka sabiedrība  tiek maldināta ar apgalvojumu par to, ka Čalovskis ir izstrādājis «Gozi» vīrusu, ar kura palīdzību noziedznieki ir piekļuvuši datorsistēmām visā pasaulē un izlaupījuši miljonus.

Aizstāvis norādīja, ka maldināšana notiek tādēļ, ka Čalovska izdošanas lūgumā nav skaidri definēts, ko tieši viņš ir izdarījis, un nozieguma versija ir izklāstīta ar vispārīgām frāzēm, apgalvojuma formā bez jebkādiem pierādījumiem, ko Latvijas puse varētu pārbaudīt vai vismaz censties pārbaudīt.

Vārpiņš uzsver, ka nedz pats Čalovskis, nedz kāds no viņa advokātiem nav redzējis nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu ASV viedokli ar jaunieša saistību ar kibernozieguma izdarīšanu.

Lūgumā par izdošanu ir izteikts pieņēmums, ka Čalovskis, Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku ir bijuši līdzsazvērnieki kriminālā uzņēmumā. Tāpat no izdošanas lūguma izriet, ka minētās trīs personas arī bijuši lūgumā pieminēto miljonu izlaupītāji (lai gan par Čalovski šajā sakarā nekādi pierādījumi netiek sniegti), norāda Vārpiņš.

Viņš uzsver: «Minētais ir pretrunā ar interneta resursos atrodamo informāciju, no kuras izriet, ka Kuzmins ir tikai «izīrējis» vai «pārdevis» vīrusus citiem noziedzīgiem grupējumiem un tie (un nevis pat Kuzmins) ir nodarbojušies ar banku laupīšanu.»

 LETA jau ziņoja, ka TM iepriekš sniedza atzinumu, ka tā neredz šķēršļus Čalovska izdošanai, tomēr Ārlietu ministrija un tiesībsargs šaubījās par viņa cilvēktiesībām, līdz ar to, lai novērstu izteiktās šaubas, tika lūgts sniegt garantijas, ka izdošanas gadījumā Čalovska kriminālprocesa laikā tiks nodrošinātas cilvēktiesības un tādas kriminālprocesuālās tiesības kā tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz aizstāvību.

Tāpat notiesāšanas gadījumā apsūdzētā hakera ASV ieslodzījuma vietā tiks nodrošinātas starptautiskajos tiesību aktos minētās cilvēktiesības vai atbilstoši Latvijas un ASV izdošanas līgumam un Eiropas Padomes konvencijai būs tiesības piespriesto sodu izciest Latvijā. Tāpat, kā piebilda Ādamsone, ja viņš varēs izciest piespriesto sodu Latvijā, tad Latvija lems par soda samērojamību.

Kā ziņots, Satversmes tiesa (ST) atteicās ierosināt lietu pēc Čalovska konstitucionālajām sūdzībām. Čalovskis bija apstrīdējis vairāku tādu normu konstitucionalitāti, kas regulē personas izdošanu ārvalstīm. Kā ziņots, iepriekš ST rosināja valdību atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par viņa izdošanu ASV.

Čalovskis ST apstrīdēja normu, kas pieļauj viņa iespējamo izdošanu ASV, atbilstību Satversmei. Čalovskis iesniedza konstitucionālo sūdzību par Latvijas valdības un ASV valdības 2005.gada 7.decembra līguma par izdošanu un likuma «Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu» neatbilstību Satversmes 92. un 98.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 3.panta pirmajai daļai.

LETA jau ziņoja, ka Čalovskis par gatavošanos viņu izdot ASV vērsies ar sūdzību arī ECT. Čalovska advokāts Saulvedis Vārpiņš paskaidroja, ka saskaņā ar augstu ASV amatpersonu izteikumiem aizokeāna valstī kibernoziegumi tiek pielīdzināti terorismam. Šādos gadījumos situācijās, kad tiek apdraudēta nacionālā drošība, valsts interešu vārdā ASV pieļauj arī apsūdzēto personu psihisku un fizisku ietekmēšanu, kas Eiropā un Latvijā gluži vienkārši tiktu saukta par spīdzināšanu.

Kā norādīja advokāts, konkrētajā gadījumā Čalovskis tiek apsūdzēts par piedalīšanos ļoti plaša datorvīrusa radīšanā, kas dod reālu pamatu bažām, ka ASV tiesībsargājošās iestādes viņu varētu pakļaut spīdzināšanai, lai iegūtu informāciju par iespējamajiem līdzdalībniekiem.