Tomēr Kārkliņa lietā lemšana līdz Ministru kabinetam nemaz netika. Izdošanai nepiekrita Augstākā tiesa, un toreizējā argumentācija būtu identiski piemērojama arī Čalovska gadījumā. Tā ir teritoriālā jurisdikcija, un šo principu oficiāli neviens nav atcēlis – noziegums jāizmeklē tā pastrādāšanas vietā.

ASV vajag kaut vienu

Ja iespējamais hakeris sēdējis Imantā savā dzīvoklī un grābstījies gar dažādu valstu pilsoņu digitālajiem labumiem, tad viņa darbības pirmām kārtām būtu vērtējamas Kurzemes priekšpilsētas tiesā. Tomēr šoreiz noticis citādi, un, kā Neatkarīgajai skaidro kāds starptautiskajās peripetijās kompetents avots, tas tāpēc, ka pēdējos gados ASV dažādās krimināllietās saņem izdošanas atteikumus citu pēc cita. Latvija, Lielbritānija, Rumānija, Holande... Valstis aizdomājas, cik lielā mērā vēlas amerikāņiem uzticēt pasaules policista funkciju. Bet – jo vairāk atteikumu, jo mazākas iespējas, ka kāda valsts uz priekšu piekritīs atteikties no sava pilsoņa. Tāpēc amerikāņiem bija izšķiroši svarīgi atrast kādu iztapīgu sabiedroto. Atradās Latvija un izdeva Čalovski. Pietika ar pāris publiskiem paziņojumiem no Amerikas vēstniecības. Lēmums tika pieņemts pareizais, un jau tā pieņemšanas dienā vēstniecība paplikšķināja mūsu valdībai pa plecu: «ASV ir ļoti apmierinātas ar Latvijas valdības lēmumu apstiprināt Denisa Čalovska izdošanu. Izdošana ir spēcīgs instruments cīņā pret starptautisko noziedzību, un to izmanto valstis visā pasaulē, ieskaitot ASV un Latviju.»

Bet toreiz, kad Latvija saņēma Kārļa Kārkliņa izdošanas pieprasījumu, vēstniecība klusēja. Tā vismaz atminas advokāts Normunds Duļevskis, kurš kopā ar advokātu Aldi Razgailu uzņēmās Kārkliņa aizstāvību. Tā kā lietās ir daudz paralēļu, jurists sekojis arī stāstam par Čalovski un vakardienas valdības lēmumu vērtē kā «nepamatotu savas valsts suverenitātes atdošanu».

Precedents aizmirsts

Valstij ir tiesības lemt par saviem iedzīvotājiem un viņu tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tieši suverenitāte ir tas kriminālprocesa likumā minētais aspekts, uz ko valdība juridiski varēja balstīt izdošanas atteikumu. Savukārt Augstākā tiesa vairākus būtiskus jautājumus Čalovska izdošanas lietā nav pat vērtējusi. Advokāts Normunds Duļevskis pieļauj – ja Čalovska likteni spriestu tie tiesneši, kas pirms pāris gadiem lēma par Kārkliņu, iznākums būtu citāds. Taču tiesu sastāvi abos procesos nepārklājās. Precedents nav ņemts vērā, un nolēmumi ir diametrāli pretēji.

Kārkliņa lietā tiesai būtisks šķita jau minētais arguments par teritoriālo jurisdikciju, taču būtisku lomu nospēlēja arī aizstāvības atrastie pierādījumi, kas ļāva apstrīdēt pasakai līdzīgo apsūdzības rakstu. Tajā starp daudzām abstraktajām frāzēm atrodams apgalvojums, ka uz Kārkliņa bankas kontu tikuši pārskaitīti 100 tūkstoši dolāru. Advokātam un viņa aizstāvamajam izdevās iegūt konta izdrukas, un, lai arī tās netika vērtētas kā oficiāls pierādījums, tomēr tiesa ņēma vērā faktu, ka nekādi 100 tūkstoši tur nebija atrodami. Iespējams, tikai tas jaunieti paglāba no izdošanas. Amerikāņi vairs nepārsūtīja uz Latviju izmeklētāju it kā savāktos pierādījumus, un jauna lieta netika rosināta. Nav cietušo, nav pierādījumu, nav nozieguma. Arī Denisa Čalovska lietā pierādījumus neviens nav redzējis, tomēr šis stāsts attīstās pagalam nelāgā virzienā.

Kurš pagūs pirmais

Pēc otrdien pieņemtā valdības lēmuma advokāti iesnieguši Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) viņa sūdzību pret Latvijas valsti. Advokāts Saulvedis Vārpiņš saņēmis zvanu no Strasbūras, prasīti papildu dokumenti. Lieta tātad nonākusi tiesas dokumentu apritē. Taču nav zināms, cik dienu laikā varētu tikt sniegts pagaidu noregulējums, kas apturētu izdošanu. Vakar Deniss Čalovskis vēl atradās Latvijā. Cietumā viņu satika advokāte Ilona Bulgakova. Par valdības lēmumu viņš jau bija informēts. Kopīgi tika uzrakstīti iesniegumi Iekšlietu un Tieslietu ministrijām ar lūgumu atlikt izdošanu līdz ECT lēmumam par pagaidu noregulējumu. Klāt tiks pievienots apliecinājums, ka Čalovska lieta pieņemta skatīšanā. Bet, kāda būs ministriju reakcija, var tikai minēt. Ja amerikāņi aizvedīs Čalovski vēl pirms ECT uzliek veto, viss kļūs daudz sarežģītāk, jo Amerikai Eiropas Cilvēktiesību konvencija nav saistoša. Advokāts Lauris Liepa norāda: «Šī nav tikai Latvijas diskusija, šī nav tikai Denisa Čalovska lieta. Tā ir pastāvīga starptautiska diskusija par to, vai Amerikā – it īpaši noziegumos, kas tiek pielīdzināti terorismam un skar kibernoziegumu jautājumus, tiek piemērotas tās pašas cilvēktiesību garantijas, kas tiktu piemērotas Eiropā.» Satversmes tiesa Čalovska sūdzību nepieņēma, uzskatot, ka cilvēktiesību aspekta izvērtēšana piekritīga Ministru kabinetam. Taču valdība to nedarīja, aizstāvība vispār netika uzklausīta.

Advokāti tomēr noskaņoti kareivīgi. Saulvedis Vārpiņš atsaucas uz nesen ECT skatīto Krievijas naftas magnāta Mihaila Hodorkovska lietu: «Tiesa atzina, ka viņa izsūtīšana izciest sodu tālu prom uz Sibīriju ir pārkāpums, jo tiek traucēts viņa normāls kontakts ar ģimeni. Un tas noticis vienas valsts ietvaros. Čalovskis tiek sūtīts pāri okeānam.