Neraugoties uz pavasarī piedzīvoto skandālu par bērnu dalību Krievijā
organizētā militārā nometnē «Sojuz 2012», nupat septembrī desmit bērnu
grupa atkal piedalījusies mācībās «Sojuz 2013», ko organizē Krievijas
biedrība «Tēvzemes varonība» un militārās izlūkošanas veterāni, ziņo
Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».
Raidījums vēstī, ka desmit bērni divas nedēļas neapmeklēja skolu. Kādas vērtības viņi atved – atbildes nav. Tomēr arī esošā izglītības sistēma ne vienmēr spēj piedāvāt līdzvērtīgas alternatīvas, raksta
Apollo.lv.
Uz šo nometni ielūdz 14 līdz 17 gadus vecus pusaudžus no valstīm, kas kādreiz bija PSRS sastāvā. Un arī šoruden dzirdīgas ausis bijušas arī Latvijā. Starp nometnes mērķiem ir «jauniešu apvienošana pēc padomju cilvēku internacionālās draudzības piemēra», Eirāzijas savienības propaganda un Krievijas pozitīva tēla veidošana starp tās kaimiņvalstīm. Iespējams, tieši šī ir būtiskākā daļa, kas saskan ar Krievijas «maigās varas» īstenošanas principiem.
Pusaudžu grupu no Latvijas vadīja Afganistānas kara veterāns Sergejs Īvāns, kurš uzskata, ka nometni nekāda ideoloģija nepavada: «ja mēs šaujam mērķī ar pneimatisko šauteni, kāda tur ideoloģija?»
Īvāna sameklētie Latvijas komandas dalībnieki nākuši no dažādām skolām, vairāki no viņiem ir no Rīgas 34.vidusskolas, kur mācās Īvāna dēls. Kā saprotams, lielu nozīmi pusaudžu atlasē spēlējusi tieši radinieku vai paziņu piederība Afganistānas kara veterāniem. «Mēs taču kontaktējamies, kopiena ir liela. Es, piemēram, draudzējos ar Pjotru. Viņam ir paziņas. Mēs sazināmies, tāpēc mēs atrodam bērnus, kuri ir tieši tādā līmenī, lai būtu fiziski attīstīti, sagatavoti, kuri ne tikai spēj pumpēties, bet ir arī gudri, un spēj stāstīt par Latvijas vēsturi».
Publikācijās par mācībām kā uzmundrinājums dalībniekiem no Latvijas lasāmas atsauces uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa iepriekš pausto nekritisko attieksmi. Īvāns to tulko kā tiešu atbalstu, lai viņi piedalītos «Sojuz 2013.»
Tagad vaicāts par jau notikušo mācību turpinājumu, prezidents «de facto» atbild, ka Latvijas atbildīgās institūcijas nav ne izdarījušas secinājumus, ne rīkojušās, lai jauno paaudzi piesaistītu nometnēm Latvijā.
Valsts Izglītības satura centra pārstāve Diāna Ļaha norāda uz to, ka «ietekmēt mēs nevaram, bet tas protams, ka ir darbs audzināšanas stundās.»
Šogad piešķirti papildu līdzekļi jaunsardzes kustības attīstīšanai. Tomēr pēc aizsardzības ministra Arta Pabrika (V) domām, Krievijā dzimušajai iniciatīvai nebūt nav tik vienkārši pretoties un problēmu nevar atrisināt pāris mēnešu laikā.
«Mums šeit ir jānodala pasīvais un aktīvais atbalsts, un jāsaprot, ka no Krievijas puses šeit strādā vesela sistēma uz šo tēmu. Savukārt Latvijā, es pieļauju, ka ir atsevišķi cilvēki, kuri ir tiešā kontaktā ar nometņu vadību un organizētājiem, kas nodarbojas ar vervēšanu, bet tas pasīvais atbalsts, tas ir starp tiem vecākiem un skolotājiem, starp pašvaldību vadītājiem, starp sabiedrības locekļiem, kuriem šķiet, ka labāk ir iet uz nometni Sojuz, nevis kaut kur citur,» saka Pabriks.
34.vidusskolas direktore Natālija Rogaļeva par skolēnu dalību «Sojuz» uzzina no «de facto». Viņa uzsver, ka šos lēmumus pieņem vecāki, bet skolas pārstāvji ar bērniem var vien pietiekami uzmanīgi pārrunāt redzēto. Ja iespējams, arī ar vecākiem. «Kā tas saskan ar tām vērtībām, par ko mēs runājam, ko mēs redzam, ko mēs gribam ieaudzināt mūsu skolā, mūsu klasē, jūsu ģimenē. Kā tas viss notiek. Kā jūs jūtaties tur un mūsu skolā,» norāda direktore. Viņa uzsver, bērniem nedrīkst atstāt neatbildētus jautājumus, tostarp – par vērtībām.
Jāpiebilst, ka šajā reizē nav izdevies gūt pierādījumus par politiķu un pašvaldības atbalstu nometnei «Sojuz». Savukārt Īvāns, kā Afganistānas kara veterāns saņem atbalstu no Krievijas vēstniecības.
Rādīt reklāmu
