Līdz šim aizsardzībai atvēlētie izdevumi ir tikai auguši, kā daļa no Krievijas prezidenta Vladimira Putina ieceres atjaunot Krievijas militāro varenību. Lēmums samazināt tam atvēlēto budžetu gan rāda, ka pat bruņotie spēki tomēr nav imūni pret Krievijas ekonomiskajām grūtībām, kuras radušās naftas cenu krituma un Rietumu sankciju ietekmē.

5 procentu aizsardzības budžeta sarukums, ja to apstiprinās Putins, būs lielākais aizsardzības izdevumu samazinājums kopš 2000. gada, kad viņš stājās amatā.

2011. gadā, kamēr būdams premjerministrs, viņš paziņoja par plāniem atjaunot krievu armiju un tās novecojušo aprīkojumu līdz 2020. gadam, tam tērējot 23 triljonus rubļu. Krievijas militārās darbības Ukrainā un Sīrijā ir spiedušas Kremli stiprināt militāro pusi kā vēl lielāku prioritāti.

Šāds budžeta samazinājums aizsardzībai būtu uzvara Krievijas finanšu ministrijai, kura apgalvo, ka Krievija vairs nevar atļauties multi-miljardu dolāru budžetu atvēlēt bruņoto spēku atjaunošanā.

Krievijas ekonomika pagājušajā gadā saruka par 3,7 procentiem, un ir paredzams, ka samazināsies par vēl vienu procentu arī šogad.