«Sandis Ozoliņš ir latviešu hokejists, spēlē aizsarga pozīcijā,» – tā
savu aprakstu iesāk Mareks, viens no latviešu jauniešiem Īrijā, kurš
mācās latviešu valodu Droghedas skolā. Apraksts – tā ir tēma, kuru tajā
dienā apguva mācīties kārie latvieši, kad Droghedas skolā viesojās
NRA.
Trūkst informācijas par Latvijas augstskolām
Katram skolēnam ir izpildīts darbs – apraksts par interesējošo tematu. Nākamais temats – vārda tiešā un pārnestā nozīme. Rodas jautājums – vai sirdsapziņa ir tīra vārda tiešā vai pārnestā nozīmē? Un skolēni sāk diskutēt. Mācību stundas nobeigumā jaunieši saņem uzdevumu, kas bijis iepriekšējos gados latviešu valodas eksāmenā, kuru nokārtojuši jau ap 100 Īrijas latviešu – tas ir kā apliecinājums tam, ka, atgriežoties Latvijā, viņu valodas prasmes ir pietiekamas, lai, piemēram, atrastu darbu valsts sektorā. Eksāmens nemaz nav viegls, vismaz tiem cilvēkiem, kuru pamata valoda ir angļu. No uzdevuma teksta rodas jautājums – kas ir zaļumballe? Latvijā uz šo jautājumu pareizu atbildi atrastu teju vai ikviens vidusskolēns, taču daudziem Īrijas latviešiem šādu pasākumu savām acīm nav izdevies redzēt, tāpēc atbilde tiek rasta minot – Lieldienas, Dziesmu svētki, vasaras sākums, kad viss kļūst zaļš…
Sarunā ar
NRA.lv latviešu jaunieši atzīst – ikdienā viņi lieto angļu valodu un pat domā pārsvarā angliski. Latviešu valoda nu jau kļuvusi par otro vai pat trešo valodu. Un bieži vien tieši šīs latviešu valodas stundas skolā ir vienīgais veids, kur praktizēt vecāku dzimto valodu. Tādēļ jau viņi nāk, lai nepazaudētu šīs saknes, jo, kā jaunieši paši atzīst, tā nopietni viņi nemaz nav domājuši par atgriešanos Latvijā un arī mācību turpināšana kādā no Latvijas augstskolām tā īsti pat nav apsvērta. «Mums nav informācijas par to, ko piedāvā Latvijas augstskolas. Šeit, Īrijā, augstskolās ir labi noteikumi studijām,» teic kāds no skolēniem, kuram visai drīz būs jāizdara izvēle – kur mācīties tālāk. Bet meitene, kura Īrijā ir tikai dažus gadus un pamatskolu pabeigusi Latvijā, atzīst, ka Īrijas izglītības programma ir krietni zemākā līmenī nekā Latvijā. Viņa apsver iespēju pēc vidusskolas beigšanas studēt klātienē Īrijā, bet paralēli meklē iespējas tālmācībām Latvijā.
Viena no aktīvākajām latviešu valodas apguvējām ir Alīna – viņa jau šogad pabeigs vidusskolu, jau ir iesniegusi Īrijas augstskolā dokumentus, lai studētu ķīmiju. Praktiski visa apzinātā skolas dzīve ir pavadīta Īrijā – Latvijā pabeigtas vien divas klases. Tāpēc salīdzināt izglītības sistēmu Īrijā un Latvijā meitenei ir grūti. «Ja šeit būtu pieejama pietiekama informācija par Latvijas augstskolām, iespējams, es apsvērtu ideju studēt Latvijā,» NRA atzīst Alīna.
Valodu bagātina grāmatu lasīšana
Šobrīd nu jau trijās Īrijas vidusskolās tiek mācīta latviešu valoda – pateicoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam, jaunieši var apgūt latviešu valodu Beauford College Navanā un St. Olives Community College Droghedā. Savukārt Ārlietu ministrija ir atradusi līdzekļus, lai latviešu valodu varētu apgūt arī vidusskolā Tulavā.
Latviešu valodas mācības jau noris vairākus mēnešus, un, kā atzīst Droghedas latviešu valodas skolotāja Inga Tairova – progress ir jūtams. Skolotāja nenoliedz, ka latviešu valodas apguvei ļoti palīdz grāmatu lasīšana un domrakstu rakstīšana – izrādās, Īrijas skolās skolēnus ar rakstu darbiem īpaši neviens neapgrūtina un viņiem šīs nodarbes ir kaut kas jauns un maz pieredzēts. «Skolēni sāk domāt latviski, viņi meklē kontaktus šeit savā starpā. Skolā satiekoties, jau sāk runāt latviski. Tas jau ir sasniegums!» uzskata I. Tairova.
Skolotāja pati Īrijā jau ir astoņus gadus, pirms tam strādājusi Liepājas 11. vidusskolā, mācījusi latviešu valodu krievvalodīgajiem bērniem, tāpēc strādāt Īrijā viņai nav tik grūti – ir jau pieredze, kā strādāt ar bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu. Pati Inga nenoliedz – viņa ļoti vēlas atgriezties mājās Latvijā. «Katru nedēļu par to domājam, ļoti gribam. Bet mums ir dēliņš un maza meitiņa… Galvenā problēma, kas kavē atgriešanos, ir darba iespējas un drošības izjūta,» atklāj Inga. Saviem skolēniem viņa daudz stāsta par Latviju un uzsver, ka izglītība, it īpaši jau augstākā, nenoliedzami ir labāka Latvijā.
Latviešu valodu – Īrijas izglītības sistēmā
Latvijas vēstniecības Īrijā trešā sekretāre un atbildīgā par izglītības jomu Rita Zālīte sarunā ar NRA stāsta, ka latviešu valodas mācības jau trijās Īrijas vidusskolās – tas ir patiesi vērā ņemams solis. «Šis ir pilotprojekts, un ir svarīgi parādīt īriem, ka šeit ir latviešu bērni, kuri novērtē latviešu valodas nozīmi un vēlas to mācīties. Viena lieta – darīt to eksāmenu dēļ, cita – sev un ģimenei,» norāda R. Zālīte. Vēstniecības darbiniece priecājas, ka iniciatīva apgūt atviešu valodu ļoti bieži nāk no pašiem bērniem. Vai latviešu valodas apguve ir solis reemigrācijas veicināšanai, vēl ir pāragri spriest – pilotprojekts tikko startējis. «Pie mums nesen bija izglītības konference, kurā Tulavas latviešu valodas skolotāja stāstīja par ģimeni, kas plāno atgriezties Latvijā un kuru bērns pastiprināti apgūst latviešu valodu,» pieredzē dalās R. Zālīte.
Vēstniecības darbiniece par vienu no galvenajiem uzdevumiem uzskata latviešu valodas kā oficiāla priekšmeta iekļaušanu Īrijas izglītības sistēmā. Ja tas notiktu, tad latviešu valodas apguves finansēšanai vairs nebūtu jālūdz līdzekļi no Latvijas puses, bet latviešu kā vienas no Eiropas valodām apguvi finansētu Īrija. «Tālākā nākotnē būtu vērtīgi paplašināt sākto ideju, bet jāskatās, kādas ir finansējuma iespējas. Ideālā variantā šo ideju varētu finansēt īru skolas un tas nebūtu jādara par Latvijas līdzekļiem,» piebilst R. Zālīte. Taču jāņem vērā, ka tas būs laika un darba ietilpīgs gads, un diezin vai šo jautājumu izdosies atrisināt tuvākajā nākotnē.
Rādīt reklāmu
