Tautas nobalsošana par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā Īrijas republikā un Ziemeļīrijā ir izraisījusi rekordaugstu aktivitāti. Vēl tad, kad teorētiski vēlēšanu iecirkņu durvīm jau vajadzēja būt slēgtām, Īrijas latvieši no dažādām pilsētām meklēja iespējas tikt uz vēlēšanu iecirkņiem. Un paguva.
Pēc
Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, pēdējie savas balsis Dublinā nodeva ap pusnakti.
«Jautri! Trīs stundas rindā jāstāv, latvieši dzied, krievi tā klusiņām stāv, bet viss draudzīgi un jauki. Labi, ka ar bērniem bez rindas laida, citādi būtu briesmīgi,» Neatkarīgajai teic Latviešu apvienības Īrijā (LALI) priekšsēdētāja un divu bērnu māmiņa Ilze Tropa. Arī citi Īrijas latvieši atzīst – par spīti tam, ka stundām bija jāgaida rindā, atmosfēra bijusi fantastiska un jauka. Šis referendums bija izraisījis pat to cilvēku interesi, kuri nekad Zaļajā salā nebija devušies nedz uz vēlēšanām, nedz uz tautas nobalsošanu.
Jau vakarā bija skaidrs, ka Dublinā pietrūks balsošanas zīmju, un tās nācās pavairot. Un jau stundu pirms slēgšanas radās nojauta, ka visi balsotgribētāji nevarēs to izdarīt līdz vēlēšana darba laika beigām, tāpēc tika pieņemts lēmums, ka iecirknis turpinās darbu, līdz visi, kas sastājušies rindā, varēs atdot savu balsi. «Dublinā iecirknis beidza darbu plkst. 24. Pieņēma visus, kas bija rindā,» Neatkarīgajai teic portāla baltic-ieland.ie redaktore Laima Ozola.
Provizoriskie referenduma rezultāti, kas apskatāmi Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā, liecina, ka Dublinā par grozījumiem nobalsojuši 1297 vēlētāji, pret – 2210, Korkā par 142, pret – 340, Limerikā par 273, pret – 582. Savukārt Eiras salā, bet jau Lielbritānijas un Ziemeļīrijas karalistes teritorijā esošajā pilsētā Ņūrijā par nobalsojuši vien 193 vēlētāji, bet pret – 675. Kopumā Īrijā balsotāju skaits ir sasniedzis gandrīz 6000, kas ir daudzkārt vairāk nekā iepriekšējās tautas nobalsošanās, parakstu vākšanās un Saeimas vēlēšanās. Un latviešu valodas tiesības pastāvēt kā vienīgajai valsts valodai bija apliecinājuši 3807 Latvijas pilsoņi.
Neatkarīgā jau iepriekš rakstīja, ka parakstu vākšanā par krievu valodu kā otro valsts valodu Īrijā bija parakstījušies 282 Latvijas pilsoņi, kas arī bija augsts aktivitātes rādītājs. Jo, piemēram, par apturētajiem sociālo pabalstu likumiem Īrijā parakstījās 77, savukārt par grozījumiem Satversmē, kas paredz atlaist Saeimu (2008. gada pavasaris,) Īrijā parakstījās 75, liecina CVK apkopotā informācija. Pēc neoficiālas informācijas, kopumā Īrijā varētu būt apmēram 30 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo.
Rādīt reklāmu
