Aizvien lielāka aktivitāte vērojama Īrijā latviešu skoliņās – vecāki aizvien vairāk mudina savas atvases mācīties senču valodu. Vai latvieši apsver iespēju atgriezties dzimtenē? Tas ir tikai viens no izskaidrojumiem.
Aktivitāte paaugstinās ap Dublinu
Šobrīd Īrijā ir vairākas latviešu brīvdienu skoliņas, kurās reizi nedēļā pulcējas bērni, lai kopā rotaļātos un apgūtu latviešu valodu. Pirmā bija Latviešu biedrības Īrijā skola Saulgriezīte, kura darbojas jau vairākus gadus. «Skolā Saulgriezīte skolēnu skaits ir manāmi pieaudzis. 2011. gada novembrī skolu apmeklēja 40 skolēnu. Ir pieaugusi Īrijā dzīvojošo latviešu vēlme saglabāt dzīvu latviešu valodu. Skolā Saulgriezīte bērni turpina apgūt latviešu valodas tradīcijas ar tautasdziesmām un rotaļām, kā arī svinot svētkus,» Neatkarīgajai teic skolotāja Santa Eglīte. Arī Latviešu apvienības latviešiem Īrijā (LALĪ) paspārnē esošā nedēļas nogales skoliņa tieši pēdējos mēnešos piedzīvojusi ievērojamu skolēnu pieaugumu,
Neatkarīgajai norāda LALĪ piekšsēde Ilze TropaAdebaijo.
Pēdējā laikā ievērojami pieaudzis arī mazo dziedātāju skaits. Kopš 2008. gada, kad leģendārais ansamblis Čikāgas piecīši viesojās Īrijā, Zaļajā salā darbību uzsāka Ingunas Grietiņas vadītais bērnu ansamblis Mazais letiņš. Sākumā šķita, ka tas būs tikai tāds vienreizējs pasākums, taču ansamblis turpina attīstīties un augt. «Arvien vairāk bērnu sāk apmeklēt Letiņu. Šogad esam jau 35 divās vecuma grupās – no 4 līdz 11 gadiem un no 12 līdz 15. Ir liela interese vēl par mazāku bērniņu uzņemšanu Letiņā, jau no divu gadu vecuma, vecāki vēlas, lai mazais pēc iespējas vairāk apgūst savu mātes valodu, un dziesma – rotaļa ir pateicīgs mācību veids tās apguvei,» Neatkarīgajai stāsta I. Grietiņa.
Dublinas apkaimē sarosījušies arī privātskolotāji, kas par apmēram 20 eiro par stundu gatavi sniegt privātstundas latviešu valodas apguvē. Un pieprasījums pēc šāda pakalpojuma ir. Cits jautājums, cik izglītoti ir šādi privātskolotāji, jo to neviens izkontrolēt nevar.
Taču citviet situācija nav tik spoža kā Dublinas apkaimē. Piemēram, Limerikā esošās brīvdienu skoliņas apmeklētāju skaits pēdējā laikā esot pat sarucis, apstiprināja skoliņas skolotāja Kristīne Vītola.
Vēlas atgriezties un runāt ar vecvecākiem
Viens no iemesliem, kādēļ radusies šāda aktivitāte, – vismaz dažu latviešu apsvērumi kādreiz atgriezties mājās. Taču pedagogi norāda, ka skoliņās par to tiek runāts reti. «Ļoti reti dzirdam sarunas, ka ģimene apsver iespēju atgriezties Latvijā, kamēr bērns nav pabeidzis mācības īru skolā,» norāda S. Eglīte. Viņa piebilst, ka mācību sistēmas Īrijā un Latvijā būtiski atšķiras.
«Manuprāt, kā faktorus, kas ietekmē aktivitātes pieaugumu, varētu minēt vairākus. Protams, ir cilvēki, kas vēlas atgriezties. Bet vairāk interesi ietekmē dzimstības pieaugums. Vēl viens iemesls: lai bērni, apciemojot vecvecākus un pavadot atvaļinājumu Latvijā, varētu sarunāties latviešu valodā,» uzskata I. Grietiņa.
Īrijā, par spīti krīzei, ir augstākā dzimstība Eiropas Savienībā, un ap 24% jaundzimušo pasaulē nākuši tieši iebraucēju ģimenēs. Diemžēl precīzu skaitu, cik latviešu bērniņu dzimst Zaļajā salā, iegūt nav iespējams, jo daudzi vecāki izvēlas bērnam Īrijas pilsonību. Saskaņā ar Latvijas vēstniecības datiem Īrijā kopš 2005. gada līdz 2011. gada oktobrim Latvijas pilsonībā, saņemot personas kodu, vēstniecībā ir reģistrēti 2477 Īrijā dzimuši bērni, raksta portāls balticireland.ie.
IZM gatavojas ārzemju latviešu bērnu atbraukšanai
Lai nedēļas nogales skoliņas varētu pienācīgi mācīt bērniem latviešu valodu, nepieciešami arī materiāli. Skolotājas saka paldies Latvijas pusei, kas reiz sasūtījusi mācību līdzekļus, taču atzīst, ka daļu materiālu pērk pašas, kad aizbrauc uz Latviju. Bet ir skaidrs, ka šādu resursu ir pārāk maz, lai, ģimenei atgriežoties Latvijā, bērns spētu adaptēties un integrēties izglītības sistēmā, mācoties vispārizglītojošā skolā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nesnauž. Proti, ir sagatavotas atbilstošas latviešu valodas programmas, kuras izmanto apvienība Eiropas skolas, lai, atgriežoties dzīvot Latvijā, bērniem būtu iespējams mācīties skolā un ātrāk adaptēties. IZM paredzējusi sagatavot arī Eiropas skolās izmantojamu latviešu valodas programmu pamatskolām un pirmsskolas izglītības iestādēm. «Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā jaunus Ministru kabineta noteikumus Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi. Noteikumos ir būtiski papildināts pants, kas nosaka izglītības iestādes rīcību gadījumos, kad skolēns ir atgriezies no mācībām citā valstī un vēlas turpināt mācības Latvijas izglītības iestādē. Jaunie noteikumi paredz, ka šādos gadījumos direktors ar rīkojumu nosaka bērnam nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā mācību priekšmetos, kas atšķiras Latvijas un bērna iepriekš apgūtajā programmā,» Neatkarīgajai norāda IZM komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone.
Rādīt reklāmu
