Valsts policija netic, ka būdās, uz kurām norādītas narkotiku cenas un
iekšā sēž narkotiku paciņām apkrāvušās pārdevējas, patiešām tirgo
narkotikas.
Šāda attieksme liek domāt, ka nevis likumdevējam trūkst politiskās gribas iznīdēt legālo narkotiku sērgu, bet tieši policijai kaut kādu iemeslu dēļ pašai nepietiek gribas regulāri tiranizēt narkoūķus. Apmēram pēc mēneša kļūs pavisam skaidrs, kura puse tad patiesībā nevēlas konfliktēt ar narkobaroniem – Saeima vai policija.
Iepriekš policijai trūka pagaidu aizlieguma ierosināšanas tiesību iespējamām psihoaktīvām vielām. Pērnā gada beigās policijai šādas tiesības tika piešķirtas. Taču Rīgā joprojām darbojas vismaz 40 būdas, kurās 24 stundas diennaktī pārdod narkotikas, un vēl vismaz tikpat daudz pārējā Latvijā. Un retajās reizēs, kad policija dodas tās papurināt, narkotirgoņi ļoti vienkārši tiek vaļā no miera traucētājiem. Policists pieklauvē, bet viņam durtiņas neatver. Tikai narkomāniem. Jā, likums Par policiju jau pašlaik dod darbiniekiem tiesības ielauzties jebkurā īpašumā, lietojot spēku, ja ir aizdomas par noziedzīgu nodarījumu vai draudiem citu personu drošībai. Rīgas 49. vidusskolas skolēna nāve šķietami apliecināja, ka būdās tiek tirgotas nāvējošas psihoaktīvas vielas. Tomēr policijas skatījumā tas vēl neko nepierāda. Kā atjautīgi paskaidro Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis, narkotiku cenu lapiņu uz būdas var būt uzlīmējis kāds kaimiņš, bet policijas ielaušanās tirdzniecības vietās būtu pretrunā ar tiesībām uz privātīpašumu un tiesiskā valstī nav pieļaujama. Respektīvi, «policijai nav pierādījumu, ka būdās patiešām tiek tirgotas narkotikas». Trūkst iemesla, lai rastos pamatotas aizdomas par krimināli sodāmu darbību.
Taču šādu aizdomu un arī pārliecības netrūkst vairākumam Latvijas sabiedrības un tostarp arī sabiedriskajai organizācijai Stop, drugs. Tā piedāvā vairākas versijas, lai policija arī bez kādas īpašas noticēšanas sāktu narkoūķu terorizēšanu. Var ieviest licencēšanas sistēmu ķīmijas tirdzniecībai, var piešķirt tiesības pašvaldībām slēgt tirdzniecības vietu.
Saeima gan pašlaik strādā pie citas versijas, proti, «par jaunu psihoaktīvo vielu pārdošanu, ja to aprite ir aizliegta vai ierobežota, likumā tiks paredzēta kriminālatbildība un legālo narkotiku tirgotājiem varēs piemērot gadu ilgu ieslodzījumu». Deputāts Kārlis Seržants mēģināšot palielināt šo termiņu līdz trim gadiem. Taču jebkurā gadījumā aptuveni pēc mēneša policijas rīcībā būs atkal jauns ierocis, ko attiecīgi lietot vai nelietot. Slinkā cīņa ar nelegālā alkohola točkām gan lielas cerības uz dižiem panākumiem narkoūķu tiranizēšanā neraisa.
Turklāt jāņem vērā, ka visām izmaiņām likumos, policijas aktivitātes līmenim un arī sabiedriskajām aktivitātēm narkobaroni uzmanīgi seko. Nu jau pavisam droši zināms, ka Stop, drugs pagājušās pirmdienas akcijā bija iefiltrējušies vismaz divi narkotirgoņu aģenti – tā dēvētie majaki, kuru uzdevums bija laikus brīdināt narkoūķu pārdevējus par protestētāju ierašanos.
NRA.lv viņus sastapa pie vienas no Deglava ielas narkotiku tirdzniecības iestādēm – latviešu meiteni ar rudu matu ērkuli un krievu puisi naģenē un atstarojošā vestē ar uzrakstu Stop, drugs. Pēc brīža gan viņš to novilka. Būtu tikai loģiski, ja savus spiegus vai atbalstītājus narkotiku biznesmeņi būtu iesūtījuši arī valsts pārvaldes un policijas rindās.
Rādīt reklāmu
