17. augusts, Piektdiena
Vārda dienas: Oļegs, Vineta
Sākuma lapa » Dienas tēma » Vēlēšanas: Saskaņa ietur pauzi, potenciālā koalīcija nepārsteidz
Vēlēšanas: Saskaņa ietur pauzi, potenciālā koalīcija nepārsteidz
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 23. maijs 2018, 11:23
Par to, ar kādiem kārtas numuriem vēlēšanu apgabalu sarakstos izkārtoti deputātu kandidāti, politisko partiju biedri var spriest vēl gandrīz trīs mēnešus – līdz 7. augustam, kas ir pēdējā diena, kad var iesniegt sarakstus Centrālajā vēlēšanu komisijā. Iekšējās diskusijas par to būs gana asas, jo kārtas numurs ir vērā ņemams faktors, prognozējot vēlēšanu rezultātus.


Relatīvi vienkāršāks process ir premjerministra amata kandidāta izraudzīšanās, un lielākā daļa Saeimā pārstāvēto partiju to jau paveikušas, pauzi ieturot vien Saskaņa.

Stabilām vērtībām uzticīga palikusi arī Nacionālā apvienība, kura veiksmes gadījumā premjerministra amatam virzīs ilggadējo Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Robertu Zīli.

Visvienkāršāk izraudzīties premjerministru bija jau pašlaik valdības stūri turošajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Tā, būdama uzticīga konservatīvajām vērtībām, ņēmusi vērā tautas gudrību, kas aicina uz pārceltuves zirgu nemainīt un premjerministra amatam virzīs pēc Vienotības fiasko Ministru prezidenta amatu ieguvušo Māri Kučinski. Cits scenārijs patiesībā ir grūti iedomājams, jo, izvirzot citu premjerministra amata kandidātu, ZZS nepārprotami provocētu ne tikai opozīciju, bet arī sabiedrotos koalīcijā rosināt Saeimā uzticības balsojumu esošajam premjeram.

Līdzīgu apsvērumu dēļ ZZS šādi rīkosies arī nākamgad, kad politiskajiem spēkiem būs jāizvirza savi kandidāti Valsts prezidenta amatam, un uz otru amata termiņu virzīs Raimondu Vējoni.

Pārbaudītas vērtības

Stabilām vērtībām uzticīga palikusi arī Nacionālā apvienība, kura veiksmes gadījumā premjerministra amatam virzīs ilggadējo Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Robertu Zīli. Viņam tā nebūs pirmā reize, jo par Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kas līdz ar Visu Latvijai! nu veido Nacionālo apvienību, premjera kandidātu viņš izvirzīts jau kopš 2006. gada. Tiesa, nekad vēlēšanu rezultāti viņam nav bijuši tik labvēlīgi, lai nopietni būtu jāapsver nepieciešamība atstāt ērto eiroparlamentārieša krēslu, kurā viņš atrodas kopš 2004. gada.

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka Nacionālajai apvienībai R. Zīles kandidatūra ir ļoti izdevīga, jo nedaudz neitralizē apvienības pēdējos gados nedaudz radikalizējušos tēlu. «Roberts viņiem dod iespēju būt mērenākiem. Viņš ir tāds racionālais nacionālists,» saka eksperts. R. Zīle gan nav gatavs kandidēt Saeimas vēlēšanām un EP pametīs tikai tad, ja apvienībai uzticēs veidot valdību.

Beidzot nominācija

Citu EP deputātu - Krišjāni Kariņu - par premjera amatam cienīgu atzinusi Vienotība. Viņa Briseles stāžs ir krietni mazāks par konkurentu no Nacionālās apvienības, taču K. Kariņam ir svaigāka pieredze Saeimā.

K. Kariņam šī nominācija varētu būt īpaši patīkama, jo partijas biedri viņa kandidatūru apcerējuši jau vairākkārt, taču līdz šim līdz pilnvērtīgai nominācijai tā arī viņš netika. Arī pēc Valda Dombrovska demisijas pēc Zolitūdes traģēdijas viņš bija tikai viens no trijiem iespējamajiem Vienotības kandidātiem, bet no sākotnēji nosauktajiem tā arī neviens pie šī amata netika. Veidot valdību Valsts prezidents uzaicināja Laimdotu Straujumu. Zīmīgi, ka augstajam amatam viņš nepieteicās vai netika akceptēts partijā 2015. un 2016. gada mijā, kad demisionēja L. Straujuma un Vienotības iekšējo problēmu dēļ varu pārņēma M. Kučinskis un ZZS.

F. Rajevskis uzskata, ka gan R. Zīlem, gan K. Kariņam piekrišana premjera nominācijai lielā mērā ir tikai iesildīšanās uz nākamajām EP vēlēšanām, kurām jānotiek nākamgad, jo ticamība tam, ka abu kandidātu pārstāvētajiem spēkiem izdosies sasniegt pietiekami augstus rezultātus, ir zeme. Savukārt veiksmes gadījumā premjerministra amata gods spēj kompensēt zaudētos EP labumus.

Jauniņais

Pie vērā ņemama eksemplāra tās pašas Vienotības dēļ tikusi Latvijas Reģionālā apvienība (LRA). Tā premjerministra amatam nominējusi Vienotību ar skandālu pametušo un jaunu politisko jumtu reģionos atradušo Edvardu Smiltēnu. Starp minētajiem kandidātiem viņš ir jaunākais, taču paspējis uzkrāt vērā ņemamu pieredzi. Savas politiskās gaitas uzsācis Sabiedrībā citai politikai un turpinājis Vienotībā. Viņš bijis gan parlamentārais sekretārs, gan partijas priekšsēdētāja vietnieks un aktīvi piedalījies koalīcijas padomes sēdēs. Turklāt pēc Mārtiņa Bondara aiziešanas no Saeimas un vēlāk arī no LRA E. Smiltēns kļuvis par redzamāko organizācijas aktīvu.

Pie sava premjerministra kandidāta tikusi arī Saeimā formāli nepārstāvētā pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa dibinātā KPV LV. Organizācija premjera amatam virzījusi A. Kaimiņa draugu - advokātu Aldi Gobzemu. Viņš līdz šim darbojies tikai jurisprudencē, bet plašāku atpazīstamību guva pēc tam, kad uzņēmās Zolitūdes traģēdijā cietušo pārstāvniecību tiesā un sarunās ar Maxima pārstāvjiem.

A. Gobzems sola, ka, ievēlēts Saeimā, drīzāk būs pretstats savam draugam, nevis papildinās A. Kaimiņa nostiprinājušos darba stilu.

No Saeimā pārstāvētajām partijām tikai Saskaņa joprojām nav spējusi vai vēlējusies nosaukt savu premjera kandidātu. F. Rajevskis uzskata, ka minstināšanās saistīta ar kadru trūkumu, bet nominēt partijas līderi Nilu Ušakovu, kurš jau paziņojis, ka nevēlas būt premjers, ļoti negribas. Saskaņas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs šādas aizdomas noraida un sola, ka līdz Jāņiem sabiedrība uzzinās viņu kandidātu. Steigas neesot.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats