Pirmdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume atklāja, ka I. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļošanu organizētā grupā. Detaļas netiek atklātas, taču zināms, ka kukulis bijis vismaz 100 000 eiro vērts. Saskaņā ar Krimināllikumu par šādu nodarījumu personu var sodīt ar brīvības atņemšanu no trim līdz vienpadsmit gadiem.

KNAB principiāli atsakās atklāt jelkādas nianses - ne laiku, kurā veikts nodarījums, ne tajā iesaistītās juridiskās vai fiziskās personas. Vien, ņemot vērā problēmas ar AB.LV banku, kā arī Norvik bankas akcionāru raidītajiem signāliem par kukuļu izspiedējiem starp augstākajām Latvijas centrālās bankas amatpersonām, J. Straume uzsvēra, ka I. Rimšēviča lietā uzsāktais kriminālprocess nav saistīts ne ar vienu Latvijā pašlaik strādājošu kredītiestādi. 

Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins informēja, ka policija sākusi kriminālprocesu pēc Norvik bankas iesnieguma par kukuļa izspiešanu. No bankas lielākā akcionāra kukuli izspiedusi augsta finanšu sektora amatpersona. Taču, līdzīgi kā J. Straume, arī Kriminālpolicijas šefs atsakās atklāt sīkāku informāciju par procesā iesaistītajām personām.

Tas ļāvis izvirzīt versijas, ka I. Rimšēvičs iesaistīts tā dēvētajā Trasta komercbankas lietā, kuras ietvaros aizdomās tiek turēts arī pazīstamais maksātnespējas administrators Māris Sprūds. KNAB šādas interpretācijas kategoriski atsakās komentēt. KNAB priekšnieks masu medijiem informāciju par Trasta komercbanku ne apstiprināja, ne noliedza. Jāpiemin, ka vakar no apcietinājuma par drošības naudu pusmiljona eiro apmērā tika atbrīvots M. Sprūds, pret kuru celta apsūdzība par likvidējamās Trasta komercbankas likvidācijas procesa izmantošanu savtīgās interesēs.

Pirmdienas pēcpusdienā iztecēja likumā noteiktais 48 stundu aizturēšanas termiņš un I. Rimšēvičs no īslaicīgās aizturēšanas izolatora tika atbrīvots, piemērojot viņam aizdomās turamā statusu. Bankas vadītājam piemēroti arī drošības līdzekļi - 100 tūkstoši eiro drošības nauda un aizliegums pildīt amata pienākumus. Amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu I. Rimšēvičam uzkrājumos ir nedaudz vairāk par 90 000 eiro, bet parādā viņš ir 96 000 eiro, drošības nauda - 100 000 eiro - varētu šķist nesamaksājama, taču I. Rimšēvičs to ieguvis ļoti īsā laikā. Viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš saka, ka drošības naudu baņķierim iedevis labākais draugs. KNAB apņēmies izpētīt šīs naudas izcelsmi, un biroja vadītājs J. Straume pauž, ka atbildīgie darbinieki izdarīs arī secinājumus. Pirmdienas vakarā J. Rimšēvičs iznāca no KNAB telpām un kopā ar savu advokātu paziņoja, ka šodien sniegs savu skaidrojumu par notiekošo publiski.

Rimšēviča nonākšana KNAB redzeslokā radījusi arī citu problēmu. Politiķiem ir skaidrs, ka viņš pat nomināli nedrīkst turpināt skaitīties Latvijas Bankas prezidents, pretējā gadījumā jau tā apbružātā Latvijas finanšu tirgus reputācija cietīs vēl vairāk, taču pagaidām nav atrasts likumīgs veids, kā to panākt, ja pats I. Rimšēvičs nevēlēsies uzrakstīt atlūgumu. Pirmdien nedienām banku sektorā veltītu sēdi sasauca arī Saeimas Nacionālās drošības komisija. Tās priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere uzskata, ka I. Rimšēvičam pašam jāuzraksta atlūgums, pretējā gadījumā Saeimai būs jāmeklē citi juridiskie risinājumi. Viņa arī akcentēja, ka ir pētījusi ne tikai likumu par Latvijas Banku, bet arī Eiropas Centrālās bankas statūtus un attiecīgo Ētikas kodeksu, kurā stingri ir uzsvērta reputācijas un morālo kritēriju nozīme personām, kas ieņem šādu amatu. Tādēļ tā būtu «ļoti šaura» pieeja, vērtēt tikai to Latvijas likumā esošo regulējuma daļu, kas paredz atbrīvošanu no amata pēc notiesājoša sprieduma.

Pagaidām nav arī skaidrs, kuram uzticēt Latvijas pārstāvniecību Eiropas Centrālās bankas padomē, kur līdz šim darbojās I. Rimšēvičs. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Finanšu un kapitāla tirgus komisija pašlaik spriež, kā būtu pareizi rīkoties šajā situācijā. Tomēr ne valdības vadītājs Māris Kučinskis, ne finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pagaidām neredz pamatu lielākai tīrīšanai šajās struktūrās. Vispirms jātiek vaļā no I. Rimšēviča.

Vienotība rosina grozījumus Latvijas Bankas likumā, lai ierobežotu Latvijas Bankas amatpersonu pilnvaru termiņus, un rosina likumu papildināt ar normām, kas dod tiesības Saeimai atcelt no amata Latvijas Bankas amatpersonas un Latvijas Bankas padomei apturēt amatpersonu pilnvaras uz kriminālprocesa laiku. Ar grozījumiem partija iepazīstinājusi valdības koalīcijas partnerus, kuri devuši tiem akceptu.

Tāpat tiek rosināts amatpersonu pilnvaru termiņu ierobežojumus - amatpersonu iecelšanu amatā ne vairāk kā uz diviem termiņiem - noteikt arī citām amatpersonām, kam šāda ierobežojuma pašlaik nav, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājiem.