Šonedēļ Kairā un citviet Ēģiptē notiekošais visai atgādina situāciju 2011. gada februārī. Toreiz pēc 18 dienas ilgiem ielu protestiem no amata atkāpās 30 gadus valdījušais prezidents Hosnī Mubāraks. Līdz pērnajam gadam vara valstī bija armijas rokās, bet prezidenta vēlēšanās ar 51,7 procentu pārsvaru uzvarēja M. Mursī. Savukārt tagad bija vajadzīgas tikai četras dienas ar masu demonstrācijām un dažviet arī asiņainām sadursmēm, lai armija pret M. Mursī nostātos tāpat, kā tā nostājās pret viņa priekšteci.

M. Mursī prezidentūras finiša taisne sākās pagājušajā sestdienā, kad Kairas un citu pilsētu ielās izgāja vairāki miljoni iedzīvotāju, kuri pieprasīja prezidenta atkāpšanos. Visai bieži dzirdams sauklis, ka islāmiskā Musulmaņu brālība ir pārtvērusi revolūcijas kustību, lai pati nonāktu pie varas un nostiprinātu savas pozīcijas.

Tas bruņoto spēku ģenerālim Abdelam Fatāham el Sisī, kuru M. Mursī pats iecēla armijas virspavēlnieka amatā, deva ieganstu izteikt ultimātu prezidentam. M. Mursī līdz pēdējam centās turēties pretim, uzsverot, ka amatā ievēlēts likumīgi un ka viņa oponenti «nemāk zaudēt» vai slēptā veidā joprojām atbalsta Hosnī Mubāraku. M. Mursī sacīja, ka no savas vietas neatkāpsies un labāk «mirs stāvot kā koks». Liberālo spēku līderi savukārt tikās ar ģenerāli A. F. el Sisī, lai apsvērtu iespējamo tālāko rīcību.

Kairā, Tahrīra laukumā vakar līksmoja lieli cilvēku pūļi, kuri notikušo uzskata par otro revolūciju un cer, ka nākamais prezidents vairs nešķels sabiedrību. Taču daži islāmisti savu neapmierinātību ir izteikuši sadursmēs ar varasiestādēm – piemēram, ir notikušas vairākas nāvējošas M. Mursī atbalstītāju apšaudes ar policiju. Ēģiptē slēgtas prezidentam simpatizējošās raidsabiedrības. M. Mursī un vairāki viņa palīgi arestēti, ielās ir redzami tanki, vēsta AP. M. Mursī paziņoja, ka valstī noticis militārs apvērsums. Turpretim armijas komandieris uzsver, ka militārie spēki tikai pilda «tautas gribu».

Kopš Arābu pavasara pirmā demokrātiski ievēlētā prezidenta krišana ir raisījusi daudz jautājumu par to, kādiem spēkiem šajās protesta kustībās ir izdevies nākt pie varas un kādas ir to iespējas realizēt Arābu pavasara ideālus. Ēģiptes piemērs vēlreiz ir parādījis, kā šādas tautas kustības ir ļāvušas stiprināt politiskā islāma, nevis sekulāro spēku pozīcijas. Arī Tunisijā par visietekmīgāko politisko spēku ir kļuvusi mēreni islāmiskā Ennahdas kustība, par kuras mērenumu gan ir dažādi viedokļi.

Sola vienotību:

Trešdien A. F. el Sisī, tērpies pilnā uniformā un politiķu, kristiešu un musulmaņu garīdznieku un virsnieku bariņa ieskauts, paziņoja turpmāko rīcības plānu kārtības atjaunošanai valstī. Šis paziņojums kopā ar dažādo spēku pārstāvjiem bija veidots, lai simboliski uzsvērtu plašo atbalstu rīcības plānam. Ģenerālis paziņoja, ka daudzas kopš H. Mubāraka gāšanas ieviestās politiskās reformas tiek atceltas, jaunās islāmiski orientētās konstitūcijas darbība apturēta. Taču, kā norāda BBC, A. F. el Sisī ir pietiekami uzmanīgs, lai neatkārtotu sava priekšgājēja, pēc H. Mubāraka krišanas varu pārņēmušā feldmaršala Huseina Tantāvī kļūdas.

Ģenerālis paziņoja, pārejas laikā valsts galva būs Adlī Mansūrs, kurš tikai maijā tika iecelts par Konstitucionālās tiesas galveno tiesnesi. Civilās pārvaldes amatpersonas izvirzīšana mazina aizdomas par armijas mēģinājumu sagrābt varu ilgtermiņā. Tiks izveidota tehnokrātu pagaidu valdība, kā arī nacionālā izlūguma padome. Tiks pārskatīta konstitūcija, kā arī rīkotas prezidenta un parlamenta vēlēšanas. Liberālo spēku pārstāvis, bijušais ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadītājs Mohameds el Baradejs paziņoja, ka «2011. gada revolūcija tiks turpināta». Termiņi, kuros pagaidu varai būtu jāiekļaujas, vēl netiek minēti.

Liberālie spēki cer, ka vēlēšanās tiem veiksies labāk nekā pērn, kad dominējošās pozīcijas parlamentā ieguva islāmiskā organizācija Musulmaņu brālība. Šai kustībai, kura arī H. 

Mubāraka laikā tika ierobežota, bija izdevies izmantot izdevību pašiem kļūt par situācijas noteicējiem. Pašreizējo notikumu dēļ Musulmaņu brālības iespējas ar demokrātiskiem līdzekļiem saglabāt savas pozīcijas ir vājinātas. Ir izdoti 300 šīs kustības pārstāvju aresta orderi, un arestēti vairāki no kustības līderiem, kuriem draud apsūdzības vardarbības veicināšanā. Arī pats gāztais prezidents M. Mursī varētu nonākt uz apsūdzēto sola. Taču Musulmaņu brālība ir vecākā un ietekmīgā no pašlaik aktīvajām Ēģiptes politiskajām organizācijām. Tai joprojām netrūkst arī daudz atbalstītāju Ēģiptes sabiedrībā. Par spīti citu spēku neuzticībai pret Musulmaņu brālību, būtu kļūda šo spēku izslēgt no politikas, norāda BBC.

Ēģiptes ekonomika divarpus gadu ilgajā nemieru periodā daudz cietusi. Situācija strauji pasliktinājusies tūrisma nozarē, kas tradicionāli ir bijusi viens no Ēģiptes ienākumu avotiem. Nemieri un slikta pārvaldība ir aizbaidījuši arī investorus. Inflācija ir strauji pieaugusi, savukārt pierasta parādība ir strāvas pārrāvumi un degvielas deficīts. M. Mursī savas varas laikā bija izlīdzējies ar Kataras izsniegtajām finanšu dāvanām un aizdevumiem. Sarunas ar Starptautisko valūtas fondu par aizdevumu jau ilgāku laiku ir strupceļā.

Rietumi piesardzīgi:

Vēl jo lielāku uzmanību notikumi Ēģiptē piesaista šīs valsts lielās reģionālās nozīmes dēļ. Ēģipte kontrolē Suecas kanālu, un tai daudzkārt ir arī nozīmīga ietekme Izraēlas un palestīniešu attiecībās. Tāpēc daudzas lielvaras ir ieinteresētas Ēģiptes stabilitātē.

Rietumvalstis ir izvairījušās nosodīt notiekošo Ēģiptē. Piemēram, ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns ir aicinājis visdrīzākajā laikā valstī atjaunot civilo pārvaldi. «Daudzi ēģiptieši protestos ir izteikuši dziļu neapmierinātību un pamatotas iebildes par notiekošo,» sacīja ANO ģenerālsekretārs. «Tanī pašā laikā armijas iejaukšanās jebkuras valsts pārvaldē raisa bažas.»

Eiropas Savienība, kas ir lielākā civilās palīdzības sniedzēja Ēģiptei, ir aicinājusi atjaunot civilo pārvaldi Ēģiptē. Savienības ārlietu koordinatore Katrīna Eštone izplatītajā paziņojumā uzsver, ka ar civilo pārvaldi saprot «brīvas un godīgas prezidenta un parlamenta vēlēšanas un konstitūcijas pieņemšanu».

ASV prezidents Baraks Obama, kura vadītā valsts ik gadus Ēģiptes armijai piešķir palīdzību 3,1 miljarda dolāru apmērā, ir izteicis bažas par prezidenta atstādināšanu un aicinājis nekavējoties nodrošināt, lai valsts vara pārietu demokrātiski ievēlētas valdības rokās. «Šī neskaidrā perioda laikā mēs sagaidām, ka armija sargās gan ēģiptiešu vīriešu, gan sieviešu tiesības,» vakar sacīja B. Obama. Taču Vašingtona jau iepriekš ir bijusi skeptiska par M. Mursī valdību, un šā gada aprīlī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs brīdināja, ka Ēģiptē notiekošie politiskie aresti, ielu vardarbība un valdības nespēja veidot kontaktus ar opozīciju nerada pārliecību par valsts attīstību demokrātiskā virzienā. Savā vakardienas paziņojumā B. Obama notiekošo Ēģiptē nenosodīja. Tanī pašā laikā prezidents brīdināja, ka ASV iestādes izvērtēs, vai ir pamats esošo palīdzības programmu pārskatīšanai. Ja ASV notiekošais tiek atzīts par militāru apvērsumu, saskaņā ar spēkā esošo likumu maksājumi Ēģiptei būtu jāpārtrauc. Vašingtonai arī iepriekšējos posmos nepaslīdēja garām Ēģiptes situācija cilvēktiesību jomā, taču tas ASV netraucēja veidot partnerattiecības nedz ar H. Mubāraku, nedz M. Mursī.