Izrādās, Latvijas iedzīvotāji nodokļos samaksāto naudu vēlas atvēlēt tieši šiem mērķiem. Šādus nedaudz pārsteidzošus rezultātus uzrādījusi Finanšu ministrijas veiktā aptauja.

Rīt valdība sāks nākamā gada valsts budžeta gatavošanu. Tiesa, jau pirms mēneša skaidri iezīmējās atziņa, ka naudas visām problēmām nepietiks, un ministriju starpā ir gaidāma sīva cīņa katrai par savu izdzīvošanu.

Jāatbalsta armija

Lai iegūtu papildu argumentus, vieniem atsakot, bet citus atbalstot, kā arī lai izprastu sabiedrības noskaņojumu, par budžeta sagatavošanu atbildīgā Finanšu ministrija (FM) šogad bija aicinājusi iedzīvotājus elektroniski piedalīties aptaujā, norādot jomas, kuras nodokļu maksātāji uzskata par īpaši atbalstāmām. Aptaujas rezultāti gan ir nedaudz mulsinoši. Proti, ja var ticēt pētījuma rezultātiem, tad armijas tehnika un policistu algas sabiedrību uztrauc daudz vairāk nekā atbalsts jaunajām ģimenēm, skolotājiem vai pensionāriem. Arī ceļu remonts, papildu nauda slimnīcām un izglītības sistēmas sakārtošana ir izrādījušies otršķirīgi. 

Aizvadītās darba nedēļas izskaņā, kad aptaujā jau bija piedalījušies vairāk nekā 5000 interesentu, prioritāro jomu līderos izvirzījās jaunas tehnikas iegāde armijai un papildu finansējums NATO (18,09%), ugunsdzēsēju un policistu atalgojums, jaunas glābšanas tehnikas iegāde (16,95%), kā arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes mazināšana (13,54%).

Līderos visdisciplinētākās grupas

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka FM aptaujas rezultāti ir nedaudz mulsinoši. Katru gadu piedaloties valsts budžeta veidošanā, viņš ir saskāries ar visdažādākajām vēstulēm un iesniegumiem, kuros gan iedzīvotāji, gan nevalstiskās organizācijas komentē vēlamo naudas sadalījumu. Iedzīvotāji parasti izsaka ļoti konkrētu sāpi par nepieciešamību, piemēram, samazināt nekustamā īpašuma nodokli vai atbalstīt kādu skolu. «Tam, ka iedzīvotāji šobrīd prioritāri vēlētos jaunas tehnikas iegādi armijai, ir grūti noticēt. Jo īpaši situācijā, kad ir tik daudz problēmu veselības aprūpes, izglītības un citās jomās. Taču aptaujas rezultātu izskaidrojums, iespējams, meklējams tajā apstāklī, ka armija un policija ir divas visdisciplinētākās grupas, kas būtu varējušas īpaši organizēties dalībai aptaujā. Es gan šādā rīcībā nesaskatītu neko nosodāmu, jo tas ir labs veids, kā kāda sabiedrības grupa var valstij atgādināt par savām problēmām,» uzsvēra J. Reirs.

To, ka labi organizētās armijas un policijas pārstāvji ir varējuši būtiski ietekmēt FM aptaujas rezultātus, netieši apliecina arī portāla nra.lv pētījums. Uzdodot saviem lasītājiem analogus jautājumus par budžeta naudas izlietojumu, ieguvām radikāli pretējus rezultātus. Proti, lielākā daļa portāla lasītāju vēlētos, lai nākamgad valsts maksimāli atbalstītu sociālās nevienlīdzības mazināšanu (26%), kā arī ienākumu nevienlīdzības mazināšanu (21%). Tāpat jāpiebilst, ka sociālajā tīklā twitter.com ir manīts jaunsargu aicinājums būt aktīviem un piedalīties FM aptaujā, iesakot piešķirt lielāku finansējumu aizsardzības nozarei.

Aptaujai konsultatīvs raksturs

FM pārstāve Lelde Kaunese sarunā ar Neatkarīgo komentē – iedzīvotāju aptauja šogad notika pirmo reizi, un tas ir bijis labs veids, kā iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanā. Tiesa, arī ministrijai ir radušās aizdomas, ka armija un policija bijušas labi organizētas un kolektīvi aizpildījušas anketas. «Šo apstākli noteikti ņemsim vērā, apkopojot datus,» pauda L. Kaunese.

Jāatgādina, ka ministriju apetīte nākamajam gadam ir par 550 miljoniem latu lielāka nekā finansējums, ar kuru tās iztikušas šogad. Tikmēr aptuvenās iespējas, ko valsts būtu gatava papildus piešķirt ministriju tēriņiem, ir tikai 50 miljoni latu. Tāpat jāatgādina, ka, ņemot vērā Latvijas bēdīgo pieredzi, kad krīze mūsu valsti piemeklēja nesagatavotu, šogad Saeima pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu, kas budžetā ar uzviju iekasēto naudu paredz taupīt nebaltām dienām, nevis uzreiz iztērēt. Valsts budžeta sagatavošanas kontekstā FM norāda, ka pašlaik Latvijas iedzīvotāju vidū ir vērojama ienākumu nevienlīdzība, tāpēc valdības prioritāte nākamajam gadam būs ienākumu nevienlīdzību mazinoši pasākumi, t.i., minimālās algas palielināšana, neapliekamā minimuma diferencēšana un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšana.

***

Kādām, jūsuprāt, jābūt 2014. gada budžeta prioritātēm, kam jāatvēl papildu finansējums?

Finanšu ministrijas aptaujas rezultāti

Sociālās nevienlīdzības mazināšana – atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem un pensionāriem 7,17

Ienākumu nevienlīdzības mazināšana – neapliekamā minimuma palielināšana, atvieglojuma par apgādājamajiem palielināšana 13,24

Veselības aprūpe – papildu finansējums slimnīcām, pacientu rindu samazināšana u.c. 11,56

Infrastruktūras uzlabošana – finansējums esošo ceļu remontdarbiem un jaunu izbūvei u.c. 3,96

Kultūra – finansējums kultūras iestādēm, atalgojums kultūras darbiniekiem u.c. 4,25

Izglītība – pedagogu motivācijas programmas īstenošana, finansējuma palielinājums augstskolām u.c. 5,18

Darbaspēka nodokļu samazināšana – iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes mazināšana 13,54

Drošība – ugunsdzēsēju un policistu atalgojums, jaunas glābšanas un policijas tehnikas iegāde 16,95

Aizsardzība – jaunas tehnikas iegāde, papildu finansējums NATO 18,09

Valsts pārvalde – atalgojums publiskajā sektorā strādājošajiem 2,91

Cita joma 3,16

nra.lv aptaujas rezultāti

Sociālās nevienlīdzības mazināšana – atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem un pensionāriem 26

Ienākumu nevienlīdzības mazināšana – neapliekamā minimuma palielināšana, atvieglojuma par apgādājamajiem palielināšana 21

Veselības aprūpe – papildu finansējums slimnīcām, pacientu rindu samazināšana u.c. 8

Infrastruktūras uzlabošana – finansējums esošo ceļu remontdarbiem un jaunu izbūvei u.c. 5

Kultūra – finansējums kultūras iestādēm, atalgojums kultūras darbiniekiem u.c. 0

Izglītība – pedagogu motivācijas programmas īstenošana, finansējuma palielinājums augstskolām u.c. 6

Darbaspēka nodokļu samazināšana – iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes mazināšana 19

Drošība – ugunsdzēsēju un policistu atalgojums, jaunas glābšanas un policijas tehnikas iegāde 6

Aizsardzība – jaunas tehnikas iegāde, papildu finansējums NATO 6

Valsts pārvalde – atalgojums publiskajā sektorā strādājošajiem 2

Cita joma 1