01. novembris,
Vārda dienas: Ikars
Sākuma lapa » Sabiedrība » Saeima iztīra iedzīvotāju makus
Saeima iztīra iedzīvotāju makus
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 1. decembris 2015, 9:29
Valsts 2016. gada budžets ir jaudīgs mehānisms, kā savākt naudu no trūcīgajiem un izmaksāt to Saeimas deputātiem, ministriem un visiem pārējiem, kuri pēc amata, radniecības un draudzības nonākuši sakaros ar Latvijas valsts pārvaldi.


Viens no pirmajiem Saeimas darbiem vakar bija pieņemt galīgajā lasījumā likuma izmaiņas, pēc kurām tiek ieviests diferencētais neapliekamais minimums un atcelta iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide par pilngadīgu un darbspējīgu personu uzturēšanu. Abi šie likuma grozījumi ir ievērības cienīgi.

Diferencētā neapliekamā minimuma pasludināšana praktiski nozīmē neapliekamā minimuma atcelšanu uz gadu, kura laikā valsts izmaksās no iedzīvotājiem iekasētos papildu ieņēmumus Saeimas deputātiem un ministriem ar visiem viņu radiem un draugiem valsts pārvaldes iestādēs. Pēc tam iedzīvotāji gan drīkstēs lūgt valsts ieturēto naudu atpakaļ, ja kaut ko sapratīs no likuma skaidrojuma, kas pievienots vakar pieņemtajiem likuma grozījumiem: «Likums papildināts ar normu, kas noteic, ka maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina pēc formulas, ko nosaka Ministru kabinets (MK). Formulā ņem vērā maksātāja gada apliekamos ienākumus, kā arī MK noteikto minimālo mēneša un maksimālo gada neapliekamo minimumu, gada apliekamā ienākuma apmērus, līdz kuram piemēro maksimālo un virs kura tikai minimālo gada neapliekamo minimumu. Valdība noteiks arī kārtību, kādā aprēķina un piemēro maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu taksācijas gadu.» Ja kāds pats nesaprot, kas viņam pēc šāda paskaidrojuma jādara, un ja viņš nevar cerēt uz tik apjomīgu nodokļa atmaksu, lai viņam atmaksātos algot sev grāmatvedi, tad līdz tādiem cilvēkiem nekāda nodokļu atmaksa nenonāks. Tā paliks Saeimas deputātu tīrajos ienākumos, kāds arī bija Saeimas deputātu vakardienas balsojuma mērķis.

NRA.lv jau 4. septembrī norādīja uz to, ka «Laimdotas Straujumas valdība glābj valsts 2016. gada budžetu, atņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi ģimenēm, ja sieviete pārtrauc darbu uz bērna dzemdēšanas un kopšanas laiku». Turpat dots Finanšu ministrijas skaidrojums, ka «personas, kuru mājsaimniecības finansiālā situācija ir tik laba, ka tās var atļauties nestrādāt, šajā ekonomiskajā situācijā nebūtu papildu nodokļu atvieglojumu veidā jāatbalsta». Ne šai ministrijai un ne Labklājības ministrijai, ne valdībai un ne Saeimai visu tās deputātu, frakciju un par budžeta projektu atbildīgo komisiju personā nebija nekas pretī šīs domu gaitas konsekvencei attiecībā uz bērnu dzemdēšanas un zīdaiņu aprūpes laiku, ka personas, kuru mājsaimniecības finansiālā situācija ir tik laba, ka tās var atļauties dzemdēt, šajā ekonomiskajā situācijā nebūtu papildu nodokļu atvieglojumu veidā jāatbalsta.

Nākamā gada budžeta projekta piedāvāšanas, apspriešanas un pieņemšanas gaita vispār atšķiras no šīm pašām procedūrām vairākos iepriekšējos gados ar gandrīz pilnīgu demogrāfiskās retorikas pazušanu no politiķu runām. Šis budžets ir ārkārtīgi uzskatāmi vērsts uz dzimstības ierobežošanu, jo mazāk piedzimušu bērnu mazinās valsts izdevumus un ļaus valdībai atskaitīties saviem kreditoriem par budžeta deficīta noturēšanu atļautajās robežās, par spīti tam, cik strauji pieaugs valsts izdevumi deputātu algām un valsts pārvaldes aparāta uzturēšanai kopumā.

Vēl vienu triecienu iedzīvotājiem Saeima deva, kopā ar valdību izgāžot sākotnēji pašas valdības priekšlikumu kaut jel kā iegrožot mikrouzņēmumu nodokļa lietošanas izplešanos. Saeimas vakardienas balsojums ir pamudinājums visiem uzņēmējiem likt saviem darbiniekiem izvēlēties starp darba zaudēšanu un sociālās apdrošināšanas zaudēšanu. Tas nozīmē tagadējo darba līgumu laušanu un jaunu līgumu slēgšanu par to, ka atlaistie darbinieki kā brīvi mikrouzņēmēji ierodas savās vecajās darba vietās pastāvēt pie virpas, pasēdēt veikala kasē utt. Līdz ar to uzņēmējiem vairs nav nekādas daļas gar bijušo darbinieku iemaksām sociālajā budžetā, jo vieniem uzņēmējiem nav jārūpējas par citiem uzņēmējiem pat tad, ja tie ir mikrouzņēmēji un fiktīvi uzņēmēji.

Arī mikrouzņēmumu afēru ir pētīta un apraksta 24. novembrī Jura Paidera personā, tomēr Saeimas vakardienas balsojums liek atkārtot: «Darbaspēka nodokļus pārceļot uz mikrouzņēmumu nodokļiem, tika būtiski samazinātas izmaksas. Īslaicīgs atbalsts krīzes laikā un jaunu uzņēmumu atbalsta pasākums jau ir pārņēmis 13% no visas valsts ekonomikas un rada ievērojamus fiskālos riskus – nopietnus un vērā ņemamus draudus valsts budžeta ieņēmumu stabilitātei. Mikrouzņēmumu nodokļu shēmas jau ir iestrādātas bilancēs, kļuvušas par daļu no peļņas un zaudējuma aprēķina, uz to jau piecus gadus balstās biznesa plānu aprēķini, un bez tā tiks apdraudēti kredītu atmaksas grafiki. Īslaicīgs pasākums ir kļuvis par ilglaicīgu, un tā aizskaršana rada riskus nonākt konfliktā ar ietekmīgām uzņēmēju organizācijām. Līdz ar to valdības uzvedība atgādina 20. gadsimta sākuma lauku meičas gribēšanu. Kaut ko ļoti gribas, bet bail no pirmā uzbrēciena vai aizrādījuma.».



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: budžets

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats