Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ir pēdējā, kas radījusi ārkārtīgi piemērotu augsni savai atstādināšanai, taču bailes no budžeta nepieņemšanas un koalīcijas nekontrolējamas izjukšanas politiķiem liedz rīkoties izlēmīgi.

Trešā valsts augstākā amatpersona, premjerministre Laimdota Straujuma, savas jau tā nestabilās pozīcijas sašūpoja vēl vairāk, kad bez saskaņošanas ar Vienotības frakciju un valdi atlaida pašas pārstāvētā politiskā spēka satiksmes ministru Anriju Matīsu.

Kaut arī premjerministres atbilstību ieņemamajam amatam pēc šiem notikumiem neslēpti apšauba arī Vienotības līderi, skaļi runāt par premjeres atsaukšanu līdz valsts budžeta apstiprināšanai neviens nevēlas. Arī Vienotības partneri koalīcijā – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA) – sakās esot apmierināti ar L. Straujumas darbu un viņas gāšanu vismaz vārdos neatbalsta. Politikas eksperti lēš, ka Vienotības partneriem ir izdevīgs šis grīļīgais L. Straujumas statuss, jo uz vājāka politiskā konkurenta fona var sev veidot lielāku politisko kapitālu.

Arī otras valsts augstākās amatpersonas, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, darba stils radīja kritiku gan no koalīcijas partneru, gan opozīcijas puses. Taču iebildumi līdz ar vienmēr uzmanības kārās Latvijas Reģionu apvienības (LRA) paziņojumu, ka tā centīsies panākt viņas atstādināšanu, skaļāki par pusčukstiem Saeimas kuluāros tā arī nekļuva.

Arī pēc šī LRA paziņojuma, kuram reāla darbība tā arī nesekoja, I. Mūrnieces pozīcijas tika iedragātas tikai negatīvas publicitātes ziņā. Līdz viņas runai svinīgajā Saeimas sēdē 18. novembrī.

Un šāda Saeimas tribīnes merkantila izmantošana koalīcijā jau radījusi skaļākus protestus. Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atklāja, ka Saeimā pārstāvētās partijas tikušās ar I. Mūrnieci, lai dalītos ar saviem apsvērumiem par viņas darba stilu, kas reizēm mudina domāt – I. Mūrniece, pildot Saeimas priekšsēdētājas amatu, to uzurpējusi NA interesēs. Tomēr tikšanās nav nesusi vēlamo rezultātu, un parlaments no savas priekšsēdētājas «saņēmis sejā spļāvienu».

S. Āboltiņa norādīja, ka ne velti ir valstis, kur parlamenta priekšsēdētāji ir bezpartejiski. Saeimas spīkeram ir jāņem vērā, ka viņš pārstāv visu šo institūciju, savukārt no deputātu reakcijas bija redzams, ka Mūrniece savā runā ļoti klaji pauda sava politiskā spēka idejas, skaidroja Vienotības līdere.

Vaicāta, vai šī situācija nedod lielākas iespējas LRA ierosinājumam par neuzticības izteikšanu I. Mūrniecei gūt vairākuma atbalstu, S. Āboltiņa norādīja, ka pašlaik prioritāra ir valsts budžeta pieņemšana 30. novembrī.

Uz to, ka koalīcija līdz budžeta pieņemšanai nevēlas vai pat bīstas veikt straujus manevrus, norāda arī LRA līderis Mārtiņš Bondars. «Mēs dažādās frakcijās esam veikuši konsultācijas, lai saprastu, vai tajās ir atbalsts mūsu viedoklim. Mans secinājums ir tāds – de facto Mūrniecei kā Saeimas priekšsēdētājai vairākuma atbalsta nav. Savukārt jautājumi, kuri ir valsts darba kārtībā, liedz šo de facto realizēt kā de iure,» saka M. Bondars. «Pārsvarā tā ir budžeta pieņemšana un zināmu grupu vēlme saglabāt esošo koalīciju.»

Piemēram, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norobežojas no I. Mūrnieces svinīgās runas analīzes. Viņš šo strīdu atstājot Vienotībai un Nacionālajai apvienībai.

Savukārt pie Saeimas lielākās frakcijas Saskaņas LRA vērsusies neesot. Tās vadītājs Jānis Urbanovičs gan uzskata, ka LRA būtu pieļāvusi kļūdu, ja atbalstu savai iecerei meklētu pie viņiem.

«Ko tas dotu? Tas varētu tikai izraisīt kādu greizsirdību koalīcijas deputātos, kuri, maigi izsakoties, nav sajūsmā par Mūrnieces politisko repertuāru,» saka J. Urbanovičs, kuru I. Mūrnieces uzstāšanās nav pārsteigusi, jo neko citu no NA Saskaņa negaidot. «Taču tā ir koalīcijas problēma, ja viņi nekā nereaģēs, tad viņi ir tādi paši kā Mūrniece,» nogaidošu pozīciju ieņem Saskaņas līderis.