Nolēmis aizstāvēties līdz pēdējam, šo vēlmi, visticamāk, stiprinot
apziņā, ka šajā Saeimas sasaukumā viņu atlaist ir gandrīz neiespējami,
bet nākamā Saeima var būt krietni atšķirīga no šīs, Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs
Streļčenoks pārgājis pretuzbrukumā Vienotībai.
Uz brīdi, kad premjerministrei Laimdotai Straujumai apniks J. Streļčenoka un viņa vietnieces Jutas Strīķes konflikts, bija ilgi jāgaida. Tikai nedēļas sākumā viņa paziņoja, ka aicinās valdību atbalstīt viņas iniciatīvu, lai tiktu izveidota komisija, kas izvērtēs J. Streļčenoka atbilstību ieņemamam amatam, raksta
NRA.lv.
Savukārt uz J. Streļčenoka atbildes gājienu nenācās gaidīt. Otrdienas rītā viņš publiski paziņoja, ka komisija tiek veidota, lai ietekmētu biroja darbu un atbrīvotos no viņa kā biroja vadītāja. Šāds skaidrojums J. Streļčenokam šķietot pat ļoti ticams, jo tikai pagājušajā nedēļā birojs uzsācis pārbaudes lietu pret bijušo premjerministru Valdi Dombrovski un L. Straujumu. Bet vēl nesen premjerministres biroja vadītājs Ringolds Arnītis centies ietekmēt viņa darbu. Šo apgalvojumu premjeres birojs gan atspēko, sakot, ka, pildot premjeres rīkojumu, R. Arnītis centies atrunāt J. Streļčenoku no kārtējā tālā komandējuma.
Netiek aizmirsts arī fakts, ka vēl nesen ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pauda, ka neredz pamata komisijas izveidošanai. Tas Vienotības politiskajos konkurentos un arī pašā J. Streļčenokā tikai stiprinājis pārliecību, ka partija nostiprina pozīcijas represīvajās valsts struktūrās.
Šādu vēl aktīva drošības iestādes vadītāja publisku vēršanos pret premjerministru politisko norišu vērotāji skaidro ar to, ka J. Streļčenoks ir iedzīts stūrī un nevēlas atstāt karalauku bez cīņas. «Redzot, kā tika nokārtota pielaide atlaistajai un pēc tam darbā atjaunotajai Strīķei, nav ne mazāko šaubu, ka visi šie procesi ir politizēti. Kaut arī J. Streļčenoks par uzsāktajām pārbaudēm varēja paklusēt, cilvēcīgi viņa vēlmi aizstāvēties var saprast,» saka politologs Filips Rajevskis.
Savukārt uz faktu, ka šīs Saeimas sasaukuma laikā paspēt izveidot komisiju, sagatavot lēmumu un nodot jautājumu balsošanai Saeimā praktiski nav iespējams un tas J. Streļčenokā var iedvest papildu drosmes devu, norāda politologs Ivars Ījabs. Viņaprāt, to, ka īsi pirms vēlēšanām bez direktora atstāt KNAB, kas kontrolē partiju tēriņus un priekšvēlēšanu kampaņu, nebūtu prātīgi, vajadzētu saprast arī koalīcijai.
Politologi arī norāda, ka, atskaitot Vienotību, kurai pēdējā gada laikā jo īpaši aktīvi jāatkaujas no pārmetumiem par pārāk ciešo saikni ar J. Strīķi, Saeimā nav neviena politiskā spēka, kurš būtu ieinteresēts KNAB priekšnieka atlaišanā. Priekšvēlēšanu cīņā piesauktie argumenti par J. Strīķes un Vienotības simbiotiskajām attiecībām taču var rast ne viena vien atsaucīga vēlētāja ausis.
To, ka koalīcijas partneri var nepiekrist vēlmei atlaist J. Streļčenoku, apliecina arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš uzskata, ka prātīgākais būtu šo jautājumu uzticēt jaunajai Saeimai. Arī neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa saka, ka Saeimā J. Streļčenokam ir lielāks atbalsts, nekā varētu sākotnēji likties, jo daudzi KNAB problēmās saskata arī J. Strīķes lomu.
Uzmanīgāks ir Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kas vēl pirmdien vainoja Vienotību tieslietu ministres Baibas Brokas politiskās karjeras sabotāžā. Viņš saka, ka apvienības frakcija vispirms vēlas sagaidīt komisijas lēmumu un tad lemt par to – atbalstīt vai neatbalstīt J. Streļčenoka atlaišanu.
Nesatricināms savā pragmatismā ir Saskaņas centra frakcijas līderis Jānis Urbanovičs, jo uzskata, ka pašlaik J. Streļčenoka atlaišana ir atkarīga tikai no Vienotības spējas atrisināt savas iekšējās nesaskaņas KNAB jautājumā. «Tiklīdz viņi tās atrisinās, tā viņi ierindā izkārtos arī koalīcijas partnerus.» J. Urbanoviču šaubas par Vienotības interesēm KNAB nemāc.
Rādīt reklāmu
