Notikumi Ukrainā parāda, ka Krievija aktīvi izmanto masu medijus, lai
maldinātu, starptautisko sabiedrību par iebrukumu Krimā. Kā vēsta TV3
raidījums «Nekā personīga», Latvijā ievērojama daļa krievvalodīgu
iedzīvotāju ik dienu skatās kaimiņvalsts telekanālu pārraidītās ziņas un
lasa interneta portālus. Pašmāju politiķi par to ir manāmi
noraizējušies un publiski spriež kā mazināt Krievijas informatīvo
klātbūtni mūsu valstī. Tikmēr Latvijas un Lietuvas mediju uzraugi ir
bezspēcīgi un nespēj ietekmēt retranslēto kanālu saturu.
Krievijas agresija Ukrainā ir beidzot devusi impulsu Latvijai nopietnāk ķerties klāt jautājumam par Kremļa propagandu. Politiķi jau ilgāku laiku ir solījuši meklēt risinājumus. Tomēr Krievijas telekanāli turpina barot mūsu iedzīvotājus ar Latvijai naidīgu propagandu un tendenciozām ziņām, raksta
Apollo.lv.
Latvijā jau gadiem ikviens var skatīties desmitiem Krievijas kanālu. Un par piedāvājumu nevar sūdzēties – ir iespaidīgi televīzijas šovi, dažādi seriāli un filmas. Tomēr šo kanālu ziņas izplata arī Krievijas ideoloģiju. Drošības policija brīdina, ka Putina režīma propaganda un smadzeņu skalošana šo mediju informatīvajos raidījumos paliek tikai intensīvāka. Turklāt, notikumi Ukrainā rāda, ka Krievijas agresija iet roku rokā ar Kremļa informatīvo karu. Piemēram, kāds televīzijas kanāls ziņoja par garu auto rindu ar ukraiņu bēgļiem pie Krievijas robežas. Patiesībā tā bija Polijas robeža.
«Jā, mēs arī esam ļoti noraizējušies par informāciju, kas tiek pārraidīta uz Lietuvu. Tā ir maldinoša un ietver aicinājumu uz karu,» saka Lietuvas radio un televīzijas komisijas loceklis Mantas Martišius.
Lietuvieši ir secinājuši, ka Krievijas pēdējā laika retranslēto kanālu ziņu pārraides ir sistemātiski attaisnojušas Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Tādēļ viņi lūdz savu ģenerālprokuroru izvērtēt, vai tajā nav Lietuvas likumu pārkāpumu. Ja tādus konstatēs, tad atbildīgs būs kabeļoperators, kurš retranslēja kanālu. Tikmēr pašai komisijai nav tiesību sodīt.
«Propaganda ir plašs jēdziens. Propagandēt var veselīgu dzīvesveidu un daudz ko citu. Bet tas nav svarīgi. Lietuvā ir aizliegts darīt noteiktas lietas. Un mēs uzskatām, ka Krievijas televīzijas kanāli izplata dezinformāciju, kas pie mums nav atļauts un mēs varam tos apturēt. Tāpat Lietuvā arī nedrīkst izplatīt aicinājumus uz karu,» norāda Martišius.
Lielākās problēmas gan sagādā tie Krievijas kanāli, kuri ir reģistrēti citās Eiropas Savienības valstīs. Baltijas mediju uzraugi tos nespēj aizsniegt. Un tas ir viens no jautājumiem, kur lietuvieši vēlas cieši sadarboties ar Latvijas mediju uzraugiem. Arī viņiem ir aizdomas par pārkāpumiem Ukrainas notikumu atspoguļošanā Krievijas kanālos «Rossija RTR» un «NTV-Mir», kas ir starp skatītākajiem kanāliem. Tie ir attiecīgi reģistrēti Zviedrijā un Anglijā un tos retranslē Latvijā.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants atzīst: „ Tātad ir situācija, ka Krievijas programmas, kas ir vērstas uz Latviju gan saturiski, gan arī uz Latvijas reklāmas tirgu, atrodas Lielbritānijas un Zviedrijas jurisdikcijā. Tas praktiski nozīmē to, ka uzraudzība nav iespējama un uzraudzība nenotiek.»
Viss, ko Plašsaziņas līdzekļu padome šajā gadījumā var darīt, ir lūgt zviedrus un britus izvērtēt abu kanālu ziņas. To padome arī izdarīja. Tomēr uz rezultātiem Dimants necer, jo pārbaudi viņi veic tikai formāli. Tādēļ Latvija uzskata, ka jāgroza Eiropas Audio vizuālo mediju pakalpojumu direktīva. Jānosaka, ka tiem Krievijas telekanāliem, kurus retranslē mūsu valstī, jābūt arī reģistrētiem Latvijā. Tas ļaus arī šos kanālus uzraudzīt un, ja vajag, sodīt. Eiropas Komisija šobrīd strādā pie direktīvas. Bet, lai to grozītu, jārēķinās ar gadiem.
«Izstrādes gaitā dalībvalstis var ierosināt jebkādas papildu izmaiņas. Arī tajā skaitā tās, par kurām jūs runājat, vai ne. Vai visas dalībvalstis atbalstīs to papildu iniciatīvu, man grūti teikt. To var tikai noskaidrot sarunu gaitā,» saka Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
«Nekā personīga» šās nedēļas laikā vairakkārt sazinājās gan ar Zviedrijas raidorganizāciju padomi, gan arī Lielbritānijas komunikāciju biroju jeb «Ofcom». Zviedri atbildēja, ka turpina pētīt Latvijas pieprasījumu un nevēlējās dot interviju. Bet britu «Ofcom» tā arī neko nepateica.
Ārvalstīs reģistrētie mediji, kuri retranslē Krievijas kanālus Latvijā, ir tikai viena monētas puse. Otra ir vietējie uzņēmumi, kuri arī skatītājiem piedāvā Krievijā veidotu saturu.
«Tātad vispirms jāsāk ar «Lattelecom». Te kontrolpakete pieder valstij. Ir vajadzīga valsts griba. «Lattelecom» var lauzt līgumus ar šiem konkrētajiem televīzijas kanāliem,» uzsver Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA).
Viņasprāt, «Lattelecom» pamata piedāvājumā vajadzētu būt Latvijas un Eiropas Savienības valstu televīzijas kanāliem. Tikmēr ļoti nopietni jāseko līdzi Latvijā reģistrētajam Pirmajam Baltijas kanālam. NEPLP arī no PBK ir pieprasījis pēdējo nepilnu divu mēnešu ziņu ierakstus.
«Acīmredzot tiem, kas šīs idejas virza, vajadzētu arī skaidri pateikt, ka Latvijā tiek atjaunota politiskā cenzūra un, ka Satversmes 100.pants par vārda brīvību un cilvēkiem iespēja gūt tiešām ļoti daudzveidīgus viedokļus par notikumiem, vienkārši izbeidz pastāvēt,»norāda «Baltic Media Alliance» preses sekretārs Edžus Vējiņš.
Pirmajam Baltijas kanālam jau pērn novembrī padome piesprieda tūkstoš piecsimt latu naudas sodu. Tas ir maksimālais administratīvais sods, ko var piemērot Latvijā. Pirmais Baltijas kanāls Lietuvā pārraidīja raidījumu «Cilvēks un likums», kas apmeloja lietuviešu brīvības cīnītājus. Tikmēr kanāla pārstāvjiem ir tālejoši plāni. Tagad viņi strādā, lai izveidotu ziņu portālu, lai sasniegtu arī latviešu auditoriju.
«Jā, ņemot vērā, ka, protams, mediji visi ir pārstāvēti interneta platformās, arī mēs šobrīd esam ceļā uz to, ka šāda platforma atjaunota taps. Jo arī šobrīd, protams, mums ir interneta platformas, bet tās visu laiku jāmodernizē un notiek šis modernizācijas process,» saka Vējiņš.
Kamēr politiķi un mediju uzraugi aktīvi spriež par veidiem, kā ierobežot Krievijas informatīvās telpas klātbūtni, Latvijai ir iespējas pašai aizpildīt šo telpu. Iedzīvotāju pieprasījums pēc Krievijas kanāliem liecina, ka pašmāju televīzijas kompānijām jādomā par kvalitatīvu piedāvājumu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau rīt spriedīs par ieceri noteikt administratīvo atbildību par televīzijas raidījumu retranslācijas pārkāpumiem. Tāpat komisija uzskata, ka Latvijā reģistrētajiem televīzijas kanāliem ievērojami jāpalielina administratīvā soda apmērs.
Rādīt reklāmu
