Kārtējo reizi atsākot līdz šim neauglīgo diskusiju par tā dēvēto čekas
maisu atvēršanu, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas
vēl par 30 gadiem paildzinās tiesību ierobežojumus personām, kuras
bijušas Valsts drošības komitejas darbinieki vai informatori.
Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likuma par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu redakciju to, vai persona patiešām sadarbojusies vai strādājusi čekā, varēs likumīgi konstatēt tikai līdz 3. jūnijam. Ja likums netiek grozīts, tad pēc šī datuma uz personām, kuru sadarbība vai nodarbinātība čekā līdz šim nav pierādīta, vairs nevarēs attiecināt dažādos likumos atrunātos tiesību ierobežojumus. Proti, šīs personas varēs kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, kļūt par tiesnešiem un ieņemt citus augstus amatus valsts pārvaldē, raksta
NRA.lv.
«Godātie kolēģi [..] Lūdzu, pievērsiet uzmanību, ka šie likumprojekta grozījumi skar valsts drošības interesi, jo, nepastāvot [..] noteiktai sadarbības fakta konstatēšanas procedūrai, visas šajā kartotēkā esošās personas varēs noliegt savu sadarbības faktu un ieņemt amatus valsts pārvaldē, ieņemt amatus arī kā tiesneši un tostarp arī varēs balotēties kā deputāti,» pirms balsojuma teica Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Viņa arī skaidroja, ka likuma nelabošana varētu kaitēt nepatiesi sadarbībā ar VDK apsūdzētiem cilvēkiem, jo nebūs likumīga pamata tiesas ceļā pierādīt to, ka persona šādā sadarbībā nav vainojama.
Arī ar šo likumu pierādīt sadarbību ar čeku esot ļoti sarežģīti. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Zinta Ābola informē, šāds fakts pierādīts tikai 11 lietās no 400.
Pret tiesību ierobežojumiem bijušajiem VDK darbiniekiem iestājās Saskaņas centra deputāts Andrejs Elksniņš, kurš uzskata, ka jau aizvadītie 20 gadi, kuros attiecīgās personas nevarēja ieņemt noteiktus amatus, bijis pietiekami garš termiņš un sods. Deputāts uzskata, ka termiņa pagarināšana nav samērīga, it īpaši ņemot vērā faktu, ka valsts pārvaldē pašlaik strādā cilvēki, kuri savulaik notiesāti par noziedzīgiem nodarījumiem, bet viņu sodāmība ir dzēsta.
«Uz doto brīdi Tieslietu ministrijā, piemēram, ir viena otra amatpersona, kura ir tiesāta par noziedzīgu nodarījumu ar spēkā stājušos spriedumu, kuras sodāmība ir dzēsta, bet viņa turpina strādāt valsts pārvaldē,» teica A. Elksniņš, atgādinot, ka čekas maisos minēto cilvēku darbībā saskaņā ar ģenerālprokurora sniegto informāciju nav saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs.
Arī Nacionālā apvienība čekas maisu saturu neuzskata par nopietnu informāciju, kurai vajadzētu liegt personām to tiesības. Paužot apvienības nostāju, Jānis Dombrava aicināja lielāku uzmanību pievērst bijušajai komunistiskajai partijai.
«Jāskatās uz komjaunatnes politiskiem vadītājiem un citām personām, kas tiešā veidā īstenoja komunistiskās partijas ideoloģiju Latvijā [..] Šīs personas ir ar ļoti lielu ietekmi sabiedrībā, bet to nebūs šajos maisos, kaut arī tieši šīs personas deva komandas daudziem zemākā līmeņa aģentiem,» teica J. Dombrava.
Rādīt reklāmu
