Rīt būtu jāatkārto tas, kas jau piedzīvots saistībā ar sabiedrībā plašāk apspriesto «nolikto atslēgu» principa pasludināšanu un pēc tam padarīšanu par neobligātu. Pagājušā gada 25. septembrī aizejošās Saeimas vairākums laida klajā divus likumu grozījumus, kam vajadzēja mobilizēt nākamās Saeimas vēlētājus balsot par valdošajām partijām. Lielāku rezonansi izraisīja solījums atbrīvot banku parādniekus no saistībām pret bankām, bet arī solījums ieriebt vismaz vienai juristu grupai nebija zemē metams.

Valsts amatpersonu statusa piešķiršana maksātnespējas administratoriem tika apsolīta tā, lai acumirklīgas sekas neradītu. Par Maksātnespējas likumā izdarīto grozījumu spēkā stāšanās brīdi tika pasludināts 1. marts, bet ar atrunu, ka valsts amatpersonas pienākumi maksātnespējas administratoriem tiks uzkrauti tikai šā gada 1. jūlijā. Nu jau gan šis termiņš ir tuvu, tāpēc Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sagatavoja likuma grozījumus par 1. jūlija termiņa atlikšanu līdz nākamā gada 1. janvārim, kas varētu radīt precedentu termiņa tālākai atlikšanai. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un viņu pilnvarojušais politiskais grupējums VL!TB/LNNK aicina, lai visas Saeimas vairākums noraida Saeimas komisijas priekšlikumu. Aizvakar notikušajā valdošās koalīcijas sanāksmē VL!TB/LNNK bloķējās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu izvirzījušo partiju Vienotība, bet Zaļo un zemnieku savienība piekrīt Saeimas komisijas viedoklim. Daļu no tagadējiem partiju manevriem var izskaidrot arī ar partiju un to deputātu lojalitātes pārbaudēm un vingrinājumiem pirms Valsts prezidenta vēlēšanām, nevis ar apspriežamo likumu saturu.

Formālais iegansts termiņa atlikšanai ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nespēja laikā sagatavot savu elektronisko datu uzskaites sistēmu tā, lai maksātnespējas administratori uzreiz pēc 1. jūlija varētu iesniegt deklarācijas par savu mantu, kā tas tiek prasīts no cilvēkiem, stājoties valsts amatos. L. Straujuma skaidro, ka pirmajā piegājienā VID būs ar mieru pieņemt arī ar roku aizpildītas deklarācijas, bet administratoru asie iebildumi pret šo jaunievedumu nebūt netiek izteikti tāpēc, ka tagad valsts iestādes varēs pārbaudīt viņu prasmes glītrakstīšanā. Būtiskos iebildumus pret jaunievedumu formulējusi ne vien Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija, bet arī Zvērinātu advokātu padome, jo daudzi biedri abās organizācijās ir vieni un tie paši cilvēki.

Juristu pierādījumus daudzām neatbilstībām starp jauno normu un citiem spēkā esošiem likumiem var rezumēt pavisam vienkārši – apelējot tikai pie veselā saprāta: nevar būt tā, ka valsts iegūst jaunas amatpersonas bez pienākuma šīs amatpersonas algot. Vēl citiem vārdiem sakot, valsts amatpersonas pienākumi nav savienojami ar privātu uzņēmējdarbību, ko administratori veic divās nozīmēs. Pirmkārt, viņi paši pelna kā uzņēmēji, un, otrkārt, viņu darba pienākumos ietilpst maksātnespējīgo uzņēmumu vadīšana tā, lai šie uzņēmumi gūtu maksimāli iespējamo peļņu. Tikai tādā gadījumā ir iespējams kaut cik apmierinoši izpildīt kreditoru, tajā skaitā arī VID, prasības. Valsts ekonomiskā situācija nu jau ir pārāk slikta, lai valdība varētu atļauties eksperimentus ar tūkstošiem maksātnespējīgu uzņēmumu mantu, jo 25. septembra likuma grozījumi nedod nekādu skaidrību, ko administratori turpmāk drīkstēs vai nedrīkstēs ar to iesākt.

UZZIŅAI

Šā gada 19. maijā Latvijā bija 333 sertificēti maksātnespējas procesa administratori.

Maksātnespējas procesā atrodas apmēram 6000 Latvijas uzņēmumu un privātpersonu.

Uzņemties nākamo maksātnespējā nokļuvušo uzņēmumu administrēšanu pieteikušies 304 no 333 administratoriem.

Šā gada 1. ceturksnī Maksātnespējas administrācija ir iesniegusi tiesā 138 pieteikumus par administratora atcelšanu no pienākumu pildīšanas konkrētā maksātnespējas procesā.

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija šā gada pirmajos mēnešos par administratora pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu izbeigusi sertifikātu darbību trim administratoriem.

VIEDOKLIS

Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs:

– Saeima jau ir pieņēmusi lēmumu par valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas procesa administratoriem no 2015. gada 1. jūlija. Ir pienācis laiks uz administratoriem attiecināt valsts amatpersonām noteiktos labumu gūšanas ierobežojumus, tajā skaitā ienākumu gūšanu no ārzonas uzņēmumiem, kā arī paredzēt pienākumu iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju. Tas darīts nolūkā veicināt maksātnespējas administratoru darbības atklātumu, neitralitāti, sabiedrības uzticēšanos viņu darbībai, kā arī novērst personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz maksātnespējas administratoru darbību.