Satraucošu tendenci šogad parādījuši prokurora amata pretendentu pārbaudījumu rezultāti, vēstī TV3 raidījums «Nekā personīga».
Raidījums vēstī, ka absolūti lielākā daļa maģistra grādu saņēmušo juristu nav varējuši nokārtot vispārējo testu, atbildot uz vispārējiem erudīcijas jautājumiem. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir nepatīkami pārsteigts - juristus māca daudz, bet viņš nevar sev atrast darbiniekus. Šis ir pirmais gads, kad prokuratūrā vairākas vietas paliek vakantas, raksta
Apollo.lv.
27 gadus vecajai Katažinai Carevai šī ir ceturtā diena kā prokurora stažierei. Pusgadu viņa būs savas skolotājas ēna. Tad tikai būs skaidrs, vai viņai ļaus strādāt par prokurori. Šo darbu Katažina bija nolūkojusi sen. Tas ir arī labi atalgots. Rajona līmeņa prokurors saņem 1 333 latus. Pašam pirmajam atlases sietam Katažina izgāja cauri vasarā. Vispirms bija rakstiskais tests vispārējos un juridiskos jautājumos. Policijas akadēmijas absolvente nesen bija ieguvusi maģistra grādu Latvijas universitātē. Prokuroru pārbaudījumam Katžina pamatīgi un daudz gatavojās. Viņai paveicās, tikai septiņi no 80 pretendentiem varēja vispārējo testu nokārtot.
Prokurora amata kandidāte norāda: «Nākamajam prokuroram jābūt erudītam un jautājumi bija grūti, bet tie bija pieņemami. Jo cilvēks, kas ir prokurors – viņa funkcijā ietilpst valsts apsūdzības uzturēšana, var teikt, ka viņš lemj likteni pār cilvēkiem.»
Lai arī priekšā bija doti atbilžu varianti - liela daļa augstskolu absolventu prokuroru pārbaudes testā kļūdaini atbildēja, cik iedzīvotāju Latvijā saskaitīti pēdējā tautas skaitīšanā, daži nezina, ka augstākais civilais apbalvojums ir Triju zvaigžņu ordenis, neatceras, kad Andri Bērziņu ievēlēja par Valsts prezidentu un, absolūts vairākums nezina, cik Latvijā ir novadu.
Tāpat juristi ar maģistra grādu nav zinājuši, ka Eiropas savienība (ES) pērn saņēma Nobela miera prēmiju, un kas attēlots Latvijas ģerbonī. Nepatīkami pārsteigts par prokuroru pretendentu sliktajām mūsu valsts vēstures zināšanām un absolūtu erudīcijas un loģiskās domāšanas trūkumu ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
«Ja mēs paskatāmies – jautājums - tagadējais tieslietu ministrs ir un atbilžu varianti – Gaidis Bērziņš, Jānis Bordāns, Guntars Grīnvalds - tad man jāsaka, ka arī uz šādu atbildēts nepareizi, viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir, ka nezina, kas ir jaunlatvieši – tā tomēr ir mūsu vēsture,» sacīja Kalnmeiers.
Prokuratūra organizēja atkārtotu iesaukumu un vienkāršoja testu, taču arī tas nedeva cerēto un uz vakantajām 26 rajona līmeņa prokurora vietām šogad varēja nokomplektēt kopumā tikai 18.
«Pašreiz šīs 11 augstskolas, kas gatavo juristus, faktiski ir konveijers, kas tikai štancē. Un konkurence juristu darbam ir milzīga, tātad tie, kuri neatrod sev vietu citur – viņi mēģina tikt šeit, bet es neesmu gatavs šo latiņu nolaist zemāk par to līmeni, kāds pašreiz ir,» sacīja Kalnmeiers.
Prokuroru Pārbaudījumus izturēja desmit Latvijas Universitātes un pieci kādreizējās Policijas akadēmijas absolventi, divi no «Turības» un pa vienam no Rēzeknes un Rīgas Juridiskās augstskolas.
Izglītības un zinātnes ministrija nekādus secinājumus par sliktajiem rezultātiem prokuroru iestājeksāmenos neizdara. Tam varot būt arī gadījuma raksturs.
«Tirgus pats regulēs šo studiju kvalitāti, cilvēki dosies studēt tur, kur redzēs, ka studiju kvalitāte ir augstāka, un dabiskā kārtā atmirs tās programmas, kuras nespēs izpildīt normālas attīstības prasības,» norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inese Stūre.
Rādīt reklāmu
