28. maijs, Ceturtdiena
Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Ģenerālprokurors iesaka prokuroram darboties uzmanīgāk
Ģenerālprokurors iesaka prokuroram darboties uzmanīgāk
Autors: Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs / NRA.LV / 30. septembris 2013, 9:57
Dažas dienas vēlāk nekā Neatkarīgajai arī ziņu aģentūrai LETA ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paudis viedokli par prokurora Anda Mežsarga iesaistīšanos biznesa strīdu kārtošanā.


Ziņu aģentūrai LETA paustais ģenerālprokurora viedoklis atšķiras tikai ar vienu, bet ļoti būtisku detaļu.

«Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūrai LETA pastāstīja, ka, iepazīstoties ar paskaidrojumiem, ģenerālprokurors Mežsargam norādījis, ka viņam turpmāk rūpīgāk jāanalizē ārpusdarba kontakti un tikšanās, lai neradītu šķietamas šaubas par prokuroru rīcības ētiskumu.»

Pārējā sadaļā Ē. Kalnmeiera viedoklis, kas tika pausts NRA.lv un LETA, neatšķiras. Proti, «konkrētajā situācijā prokurora Mežsarga rīcību nevar uzskatīt par saistītu ar prokurora tiešo funkcionālo pienākumu pildīšanu», uzskata ģenerālprokurors. Savukārt attiecībā uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Iekšējās drošības daļas vadītāja Aigara Sparāna iesaistīšanos biznesa strīdu kārtošanā Ē. Kalnmeiers uzskata, ka «konkrētajā situācijā operatīvā darbinieka rīcību nevar uzskatīt par tādu, kura būtu pakļauta prokurora uzraudzībai Operatīvās darbības likuma izpratnē».

Tātad dažas dienas vēlāk ģenerālprokurora viedoklis papildināts ar niansi, kurā uzsvērts, ka prokurors A. Mežsargs Ventspils uzņēmēju biznesa strīdus kārtojis «ārpus darba» un ka neko nosodāmu viņš tādējādi nav darījis. Tikai turpmāk viņam jārīkojas uzmanīgāk, «lai neradītu šķietamas šaubas par prokuroru rīcības ētiskumu».

Ārpus darba?

Tikmēr portāla pietiek.com rīcībā nonākušas konkrētās tiesai iesniegtās Šveices advokāta Rudolfa Meroni detalizētās liecības par to, kā Ģenerālprokuratūras prokurors A. Mežsargs un SAB īpaši pilnvarotais darbinieks A. Sparāns iesaistījušies Ventbunkers akcionāru strīdu kārtošanā. Pretēji ģenerālprokurora viedoklī paustajam, ka A. Mežsarga un A. Sparāna iesaistīšanās Ventbunkera akcionāru strīdos ir bijuši «ārpus darba kontakti un tikšanās», no R. Meroni liecībām nepārprotami izriet, ka abi kungi runājuši savu visvareno iestāžu vārdā. «Tikšanās laikā Mežsargs skaidroja, ka gan Ģenerālprokuratūra, gan SAB ir norūpējušies, ka cīņa par Ventbunkeru un nemitīgie apvainojumi un raksti, kas presē par to parādās, kaitē Latvijas valsts interesēm. Viņi ierosināja, ka man jātiekas vai nu ar Stepanova kungu, vai Berķa kungu, kurš tobrīd vēl tika uzskatīts par Stepanova sabiedroto, lai apspriestu iespējas atrisināt šīs nesaskaņas,» pietiek.com citē R. Meroni liecības. No šīm liecībām izriet, ka vai nu A. Mežsargs savos paskaidrojumos ģenerālprokuroram noslēpis, ka ir rīkojies tieši Ģenerālprokuratūras vārdā, vai arī R. Meroni pieminētās tikšanās laikā nebūs sapratis, ka abi ietekmīgie kungi ieradušies kā privātpersonas.

Naids kvēlo

Jāatgādina vēl dažas nianses no R. Meroni liecībām par A. Mežsarga un A. Sparāna iniciatīvu atrisināt Ventbunkera akcionāru strīdus, kas negaidīti kļuvušas aktuālas tieši pēdējā laikā.

Tātad A. Mežsargs un A. Sparāns aicinājuši R. Meroni vienoties vai nu ar Oļegu Stepanovu, vai Olafu Berķi. Šāds aicinājums ir saprotams, jo, vienojoties ar vienu vai otru, varētu izveidot jaunu vairākumu Venbunkera kapitālā un R. Meroni atkal varētu iegūt kontroli pār šo uzņēmējsabiedrību, ko viņš aprakstīto notikumu laikā bija zaudējis.

Tolaik R. Meroni esot izvēlējies vienoties ar O. Stepanovu, jo ar viņu esot «sirsnīgākas» attiecības – O. Stepanovs regulāri sūtot R. Meroni bērniem dāvaniņas. Jāatgādina, ka šī vienošanās tomēr nenotika, par ko A. Sparāns bijis ļoti nikns.

Tomēr var izteikt ticamu pieņēmumu, ka ne jau dāvaniņas bērniem bija noteicošais faktors, kāpēc R. Meroni tolaik izvēlējās vienoties nevis ar O. Berķi, bet tieši ar O. Stepanovu. Tolaik tieši O. Berķis bija organizējis R. Meroni gāšanu no Ventbunkera vadības, un abi tolaik apmainījās ar ļoti skarbiem publiskiem paziņojumiem, kuros netrūka pat tādu neglaimojošu epitetu kā «zaglis». Turklāt O. Berķis vairākkārt iesniedza lūgumus Rīgas apgabaltiesā, lai R. Meroni tiktu atcelts no arestētās mantas glabāšanas.

O. Berķa sabiedrotais Igors Skoks vēl pavisam nesen Rīgas apgabaltiesā par R. Meroni liecināja: «Uzskatu, ka viņš ir viens no negodīgākajiem cilvēkiem, kuru man nācies sastapt savā mūžā. Ņemot vērā cienījamo telpu /tiesas zāli/, es vienkārši mēģinu atrast vārdus, kā vispār minēt šo cilvēku. Es nekādi nevarētu saukt, ka viņš ir kaut kāds advokāts, vai kas. Un man rodas dziļa neizpratne, ka prokuratūra ir uzticējusi tādam cilvēkam pārvaldīt diezgan daudz īpašumu. Mana personiskā pieredze rāda, ka viņš ir negodīgs cilvēks.»

Draudzība uzvar?

Neskatoties uz šādu nepārprotamu savstarpēju attieksmi, nesen gan R. Meroni, gan O. Berķis Kurzemes apgabaltiesā iesniedza blakussūdzības, lai nenotiktu tas, par ko ilgus gadus cīnījās O. Berķis kopā ar saviem sabiedrotajiem. Proti, ne tikai R. Meroni, bet arī O. Berķis nevēlas, lai par arestēto aktīvu, kas saistīti ar Venbunkera kapitāla daļu pārvaldi, netiktu iecelts cits pārvaldnieks – auditorfirma KPMG.

Pagaidām nav zināms, kāpēc ir notikušas kārtējās pārmaiņas Ventbunkera akcionāru starpā, kas ļāvušas R. Meroni un O. Berķim nonākt pie vienota viedokļa būtiskā jautājumā. Tomēr nebūtu brīnums, ja arī šo attiecību kārtošanā būtu iesaistījušies iepriekšminētie A. Mežsargs un A. Sparāns.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Ēriks Kalnmeiers, LETA, prokurori

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats