Zvērināts advokāts Oskars Rode aicina ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru saukt pie disciplināratbildības valsts apsūdzības uzturētājus t.s. Lemberga prāvā prokurorus Juri Jurisu, Aivi Zalužinski, Ilgu Paegli un Jāni Ilsteri par likumu nezināšanu, maldinošu ziņu izplatīšanu, ētikas normu pārkāpumiem un spiediena izdarīšanu uz advokātu.
Iesniegumā ģenerālprokuroram O. Rode norādījis, ka minētie prokurori, skaidrojot tiesai un sabiedrībai nepieciešamību atņemt viņam advokāta statusu, pieļāvuši rupjas profesionāla un ētiska rakstura kļūdas. Piemēram, prokurori tiesai iesniegtajā «dokumentā bez nosaukuma» ar aicinājumu sodīt advokātu atsaukušies uz «virkni likuma normām, kas neattiecas uz konkrēto jautājumu, kā arī ir sagrozīti faktiskie lietas apstākļi, kas norāda uz minēto prokuroru profesionālo iemaņu nepietiekamību un Latvijas Prokuroru ētikas normu neievērošanu, kā arī tīšu likumpārkāpumu. Turklāt 2012. gada 7. maijā prokurors J. Juriss sniedza interviju mediju pārstāvjiem, konkrēti LTV 1 raidījumam Panorāma, kurā sniedza apzināti nepatiesu (nepilnīgu) informāciju, rupji pārkāpjot Latvijas prokuroru ētikas kodeksa normas, Prokuratūras likuma normas, kā arī publiski aizskarot manu godu un cieņu,» teikts 12 lappušu garajā O. Rodes iesniegumā ģenerālprokuroram.
Jurisa viedoklis
Izklāstot konflikta būtību, O. Rode iesniegumā skaidro, ka prokurori izmantojuši viņa lūgumu atcelt tiesas sēdes sakarā ar bērna piedzimšanu, lai advokātu vainotu tiesas procesa vilcināšanā. Ilustrējot prokuroru kompetenci, iesniegumā iekļauti citāti no J. Jurisa viedokļa, ko viņš pauda tiesas zālē šajā sakarā: «Jā, nu, godātā tiesa, te arī jāsaprot mūsu valsts apsūdzības uzturētāju iepriekš paustie viedokļi, mēs nekad neesam pauduši tādu situāciju, ja ir izslēdzošie apstākļi, jo jebkurš, protams, fiziski var saslimt, var kādas nelaimes notikt, vai šinī gadījumā tieši otrādāk, kaut kas patīkams notikt un vienreizējs, ja, protams, tie ir atsevišķi gadījumi, kad viņi ir jāskata un, un, faktiski, nu par šiem apstākļiem, tad acīmredzami valsts apsūdzības ieskatā būtu savādāk pretēja rīcība nekā, nekā citos gadījumos. Bet tā vai tā faktiski šī te situācija mums arī liek domāt par faktiskajiem apstākļiem, kas nav noslēpums nevienam šeit zālē esošajam, mūsu ieskatā šis ir mēģinājums novilcināt tiesas sēdes un mēs to vēlamies arī skaļi paust un lai tas arī tiek fiksēts tiesas sēdes protokolā (izceltais ir autentisks no advokāta iesnieguma, ar ko A. Rode acīmredzot vēlējies izdalīt no prokurora haotiskā izteikuma galveno domu), protams, ierakstā tas arī ir zināms, jo mēs gribam uzsvērt un vienmēr esam uzsvēruši, ka faktiski mēs jau saprotam, par ko šeit iet runa. Mēs faktiski esam vairākkārtīgi konstatējuši, cik patiesībā, kāda aizstāvamajam ir aizstāvji, kādi ir reālā aizstāvju rīcība, kad viens.»
Likumi jāzina
Iesniegumā ģenerālprokuroram O. Rode uzsvēris, ka tiesai adresētajā aicinājumā sodīt advokātu prokurori «ir pieļāvuši virkni kļūdu likuma piemērošanā, kas norāda uz viņu zemo kvalifikāciju».
Kā atzinis O. Rode, prokurori aicinājuši tiesu vērsties pret advokātu atbilstīgi Kriminālprocesa likuma 48. panta 2. daļas 6. punktam. Tas nosaka, ka tiesa veic pasākumus, lai sauktu pie atbildības amatpersonas, «kuras veic kriminālprocesu un savas pilnvaras īsteno negodprātīgi». A. Rode norāda, ka personas aizstāvis nav un nevar būt amatpersona. Šis apstāklis, pēc advokāta iesniegumā teiktā, liecina par prokuroru «Kriminālprocesa likumu pamatu nezināšanu».
O. Rode uzskaitījis vairākus Kriminālprocesa likuma pantus, uz kuriem atsaukušies prokurori, aicinot tiesu sodīt advokātu. Kā akcentējis O. Rode, atsaukšanās uz tiem bijusi nepamatota kaut vai tāpēc, ka neviena no prokuroru pieminētajām normām nedod prokuroriem tiesības vākt informāciju par zvērināta advokāta iesaistīšanos citos kriminālprocesos.
O. Rode iesniegumā ģenerālprokuroram uzsvēris, ka, iesaistoties t.s. Lemberga prāvas iztiesāšanā, «esmu novērojis, ka valsts apsūdzības uzturētāji šajā kriminālprocesā demonstrē klaju Kriminālprocesa likuma normu nezināšanu vai arī apzinātu ignorēšanu. Kā piemēru var minēt valsts apsūdzības uzturētāju veikto pierādījumu iegūšanu, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām ir procesa virzītāja, tātad tiesas, kompetencē. Šādu pierādījumu vākšanu un ziņu pieprasīšanu valsts apsūdzības uzturētāji praktizē šajā krimināllietā pastāvīgi, kā konkrētu piemēru var minēt gadījumu, kad valsts apsūdzības uzturētāji vairāku nedēļu garumā nebija spējīgi izteikt savu viedokli par tiesai iesniegto lietā neiesaistītās personas iesniegumu sakarā ar to, ka ir pieprasījuši kaut kādas papildu ziņas. Tomēr līdz šim brīdim šāda prokuroru nekompetence nebija savienota ar ētikas normu pārkāpšanu un likumā aizliegto aizstāvja ietekmēšanu. Šāda kombinācija arī pamudināja mani vērsties ar šo iesniegumu, norādot ne tikai zemāk uzskaitītos ētikas un likuma pārkāpumus, bet vēršot Jūsu uzmanību arī uz profesionālo iemaņu trūkumu minēto prokuroru darbībā.»
Izpauž privāto informāciju
Kā galveno ētikas normu pārkāpumu no prokuroru puses advokāts min centienus radīt tiesai un sabiedrībai maldinošu priekšstatu par advokātu kā ļaunprātīgu tiesas procesa kavētāju. O. Rode ir sašutis arī par kriminālprocesā iegūtās privātās informācijas patvarīgu publiskošanu. «Šāda prokuroru rīcība, apzināti maldinot presi un sabiedrību, radot maldīgu priekšstatu par mani un vēršoties pret mani kā pret personas aizstāvi kriminālprocesā, ir ne tikai neētiska no vispārīgās ētikas viedokļa, bet arī pārkāpj Prokuroru ētikas kodeksa normas. Konkrēti, manā ieskatā, prokurori ir pārkāpuši gan pienākumu neizmantot informāciju, kas ir iegūta profesionālo pienākumu pildīšanas laikā savās personiskajās interesēs, – konkrētajā gadījumā sniedzot interviju presei. Manā ieskatā, prokurors J. Juriss izmantoja viņam zināmu informāciju par manu atvaļinājumu un juridiskās palīdzības sniegšanu citā procesā, lai nomelnotu mani kā savu procesuālo oponentu un vienlaikus pievērstu sabiedrības uzmanību savai personai, «reklamētu sevi»,» teikts iesniegumā ģenerālprokuroram.
Brīdina par iespējamu noziegumu
Vislielāko sašutumu advokātā izraisījusi nevis «prokuroru demonstrētā likumu nepietiekamā pārzināšana, pie kuras šī procesa dalībnieki jau ir pieraduši, un arī ne personiskā tēla veidošana plašsaziņas līdzekļos no prokuroru puses, bet gan tas, ka prokurori atklāti izmanto savas dienesta pilnvaras, lai izdarītu spiedienu uz mani kā apsūdzētā Anrija Lemberga aizstāvi šajā kriminālprocesā». O. Rode ģenerālprokuroram norādījis, ka «prokuroru rīcība, bez likumīga pamata vēršoties pret mani kā pret aizstāvi sakarā ar manu profesionālo pienākumu pildīšanu, ir rupjš likuma pārkāpums un var norādīt arī uz dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir Krimināllikuma 318. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums».
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne
Neatkarīgajai apliecināja, ka O. Rodes iesniegums «šobrīd tiek vērtēts».
Jāatgādina, ka J. Juriss ar kolēģiem 7. maijā Rīgas apgabaltiesai izteica lūgumu rosināt Zvērinātu advokātu padomei «uzsākt disciplinārlietu pret zvērinātu advokātu O. Rodi par izslēgšanu no advokātu skaita». Prokurori lūgumu pamatoja ar to, ka O. Rode bez tiesas atļaujas paņēmis atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, taču atvaļinājuma laikā bijis kopā ne tikai ar ģimeni, bet pildījis arī advokāta pienākumus citiem klientiem. Prokurori lūgumā norādījuši, ka «O. Rode ir rupji pārkāpis kriminālprocesā iesaistīto personu tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā». Lai arī sabiedrībai paziņotu par vēlmi atņemt O. Rodem advokāta statusu, J. Juriss sniedza aptuveni pusstundu ilgu interviju LTV. Tiesa gan prokuroru lūgumu noraidīja.
Rādīt reklāmu
