Valdošā Saeimas koalīcija ir pārliecināta, ka izlabojusi Valsts prezidenta identificētās iepriekš pieļautās kļūdas likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.
Nākamos divus ar pusi gadus likuma ierosinātājiem pirms referenduma uzsākšanas būs jāsavāc 50 tūkstoši parakstu, bet pēc pārejas posma beigām, 2015. gadā, visi referendumam nepieciešamie apmēram 150 tūkstoši parakstu būs jāsavāc pašiem likumprojekta iniciatīvas autoriem.
Šādu lēmumu, 50 parlamenta deputātiem balsojot par, bet 39 – pret, ceturtdien pieņēma parlaments. Opozīcija un nevalstisko organizāciju pārstāvji uzskata, ka šie grozījumi būtiski sarežģīs pilsoņu iniciatīvu likumu jaunradē un ierobežos demokrātijas izpausmes. Salīdzinoši – Saeimas atlaišanu ierosināt būs piecas reizes vieglāk.
Esot nemierā ar koalīcijas uzspiesto kārtību, opozīcijā esošās politiskās organizācijas nopietni apsver iespēju organizēt referendumu, kurā apstrīdēs ceturtdien pieņemtās, pēc viņu domām, demokrātiju ierobežojošās likuma normas.
Koalīcija apmierināta
Saskaņā ar nule kā apstiprināto likumu līdz 2915. gadam, lai iniciētu referenduma atbalstam nepieciešamo parakstu savākšanas otro posmu, likumprojekta iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 50 tūkstoši parakstu un tikai tad varēs sākties valsts finansētais otrais parakstu vākšanas posms.
Saeimas akceptētā likumprojekta redakcija precizē, ka vēlētāju parakstus 12 mēnešu laikā pēc likumprojekta iesniegšanas var apliecināt pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksu par paraksta apliecināšanu bāriņtiesā vai pašvaldības institūcijā nosaka, ņemot vērā paraksta apliecināšanai nepieciešamās tiešās administratīvās izmaksas, taču tās nevar pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās.
Vairāk demokrātijas
Neraugoties uz neiedragājamo Juridiskās komisijas vadītājas Ilmas Čepānes pārliecību par likuma grozījumu atbilstību laikam, nepilnības tajos atzina ne tikai opozīcijas deputāti, bet arī koalīcijas pārstāvji.
Saskaņas centru pārstāvošais Andrejs Elksniņš, kas īpaši asi vērsies pret koalīcijas radītajiem grozījumiem, no Saeimas tribīnes koalīcijai pārmeta bailes no vēlētājiem un to spēju mobilizēties sev būtisku jautājumu risināšanā ar referendumu palīdzību. Jauno kārtību nodēvējot par demokrātiju ierobežojošu, viņš uzsvēra, ka vienīgais veids, kā cīnīties ar demokrātiskas iekārtas radītajām problēmām, ir vēl lielākas demokrātijas nodrošināšanu. «Ar visām slimībām, ar kurām slimo demokrātija, jācīnās, dodot vēl lielāku demokrātiju,» teica A. Elksniņš.
Savukārt to pašu politisko spēku pārstāvošais Boriss Cilēvičs koalīcijai pārmeta, ka tieši tai bijis izdevīgs gada sākumā notikušais referendums par otru valsts valodu, jo tikai šā referenduma izraisītās asās viedokļu apmaiņas starp latviešiem un krievvalodīgajiem devušas koalīcijai ieganstu ierobežot tautas varu.
Nepilnības gan nepieciešamo parakstu skaitā, gan citās likumprojekta niansēs saskatījis arī Nacionālas apvienības frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis, taču viņš uzskata, ka šādi ierobežojumi vismaz šobrīd ir nepieciešami, lai tuvākajā laikā nepieļautu atkārtotu etnisko konfliktu.
Pārejas posms
Jau vēstīts, ka Saeima 21. jūnijā trešajā, galīgajā lasījumā grozījumus likumā pieņēma, taču Valsts prezidents Andris Bērziņš šo likuma redakciju neizsludināja. Tagad parlamenta pieņemtie likuma grozījumi paredz no 2015. gada atteikties no divpakāpju sistēmas parakstu vākšanā, nosakot, ka visus likumu ierosināšanai nepieciešamos desmitās daļas vēlētāju parakstus savāc šim nolūkam izveidota iniciatīvas grupa. Parakstu vākšanas procedūru paredzēts atvieglot, nosakot iespēju tos vākt arī bez maksas elektroniski, kā arī apstiprināt pašvaldības institūcijās. Jaunajai kārtībai paredzēts pārejas periods līdz 2015. gadam.
Rādīt reklāmu
