Ja savus īpašumus sāks pieprasīt ebreju organizācijas, tad sarosīties varētu arī citas mazākumtautības, piemēram, - krievi un vācbalti, raksta «Dienas bizness».
Latvijas krievu kopienas prezidents Vjačeslavs Altuhovs apgalvo, ka Latvijā ir arī īpašumi, kas piederējuši krievu sabiedriskajām organizācijām, bet pašreizējās Latvijas valsts laikā nav atgūti, raksta
Apollo.lv.
«Nekādi saraksti mums nav izveidoti, taču īpašumi krievu kopienai ir bijuši,» tā Altuhovs.
Altuhovs laikrakstam paudis, ka šo procesu nedrīkst sasteigt, rūpīgi jāizvērtē visi dokumenti, tāpat ieguldījumi īpašumā – gan valsts, gan starptautiskie un privātie. Nedrīkstētu pieprasīt īpašumus, kuri pilda sabiedriski nozīmīgu funkciju – izglītības, kultūras un veselības aprūpes iestādes. Ja ēku nevar atdot, tās sākotnējā vērtība jākompensē.
Latviešu – vācbaltu centra «Domus Rigensis» valdes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis «Dienas biznesam» norāda, ka arī Baltijas vācieši savulaik zaudēja īpašumus Latvijā.
Ja runā par sabiedriskajām organizācijām, tad būtu jāizskata visu pirmskara sabiedrisko organizāciju īpašumu tiesības, ne tikai ebreju, uzskata Spārītis.
«Kā tad ar Aizsargu organizācijas īpašumiem, ar ugunsdzēsēju un citu organizāciju īpašumiem?» viņš vaicā. Spārītis uzskata, ka ebreju kopienai būtu arī dokumentāri jāpierāda, ka viņi ir Latvijas pirmās brīvvalsts ebreju organizāciju juridiskie mantinieki, jo, viņaprāt, tagadējās organizācijas lielākoties vada to ebreju pēcteči, kuri iebraukuši Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Tāpat būtu jānovērtē īpašumi pēc veiktajiem ieguldījumiem, un, ja īpašumu tomēr nāktos atdot, būtu jāprasa atmaksāt ieguldījumu summu.
Rādīt reklāmu
