Pēc medijos izskanējušā skandāla par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes darījumu ar nekustamā īpašuma pārdošanu, viņas pārstāvētā Nacionālā apvienība neslēpj apjukumu, taču norāda uz diametrāli pretējiem lietas apstākļiem.
Šonedēļ atklātībā nonākusi informācija, ka apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK) pārstāve, kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende aizvadītā gada novembrī diviem ārvalstniekiem pārdevusi savu nekustamo īpašumu Rīgā, Ķīpsalas ielā 21, nopelnot 92 tūkstošus eiro. Tiesa, svarīgākais šā darījuma aspekts ir tas, ka ēka tika pārdota Umidjonam Ismailovam un Zafaram Ismailovam, no katra saņemot pa 143 999 eiro un šī summa tik tikko pārsniegusi minimālo summu, kas ārvalstniekam jāiegulda Latvijā, lai saskaņā ar Imigrācijas likuma grozījumiem tiktu pie uzturēšanās atļaujas Latvijā. Savukārt VL!TB/LNNK līdz šim ir principiāli iebildusi pret šādu kārtību, norādot, ka tā veicina Latvijas īpašumu mērķtiecīgu izpārdošanu ārzemniekiem, stimulējot jaunu, pārsvarā krieviski runājošu imigrantu vilni.
VL!TB/LNNK līderi, Saeimas deputāti Imants Parādnieks un Raivis Dzintars, sarunā ar Neatkarīgo neslēpj, ka viņus notikušais mulsina, taču nedz viens, nedz otrs politiķis neesot zinājuši par šādu darījumu. R. Dzintars arī piebilda, ka lietas apstākļi esot visnotaļ neskaidri, jo pēc īsas telefonsarunas ar pašu Ž. JaunzemiGrendi viņam esot radies iespaids par diametrāli pretēju situāciju. «Iespējams, šeit var runāt par ētiskas dabas pārkāpumiem, taču neesmu sapratis, kādi patiesībā bijuši šā darījuma aspekti. Ministre apgalvo, ka īpašums tika pārdots Šveices pilsoņiem, kurus viņa turklāt jau sen pazinusi. Ēku iegādājusies ministres kaimiņu ģimene, un šā darījuma rezultātā nekāda uzturēšanās atļauja neesot iegūta. Turklāt Žaneta JaunzemeGrende apgalvo, ka, lai arī pirkums īstenots tikai pagājušajā gadā, lēmums par ēkas iegādi tika pieņemts vēl krietni pirms tam, kad viņa kļuva par apvienības biedri,» klāstīja R. Dzintars. Politiķis arī akcentēja, ka, pat zinot par ministres gatavību pārdot savu īpašumu, partija nekādā veidā nebūtu varējusi to aizliegt vai ietekmēt viņas privāto lēmumu.
Arī I. Parādnieks akcentēja, ka nepārzina darījuma apstākļus un nevarot komentēt to, vai ministres rīcība bijusi pretrunā ar partijas ideoloģiju. «Ja medijos izskanējusī informācija ir pareiza, tad ministres rīcība, iespējams, nav korekta. Taču viennozīmīga vērtējuma man nav. Arī man pieder privāts bizness, kurā es saskaros ar dažādu tautību klientiem. Nekad neesmu viņus vērtējis pēc nacionālās piederības. Turklāt ir ļoti grūti vērtēt vai nosodīt cilvēku, kuram ir zināmas saistības ar banku un konkrēta vēlme vai pat nepieciešamība pārdot nekustamo īpašumu. Vai partija būtu varējusi viņai kaut ko aizliegt? Nedomāju,» atzina parlamentārietis.
Tikmēr portāls pietiek.com ziņo: Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija liecina, ka gan 1986. gadā dzimušajam Umidjonam Ismailovam, gan 1988. gadā dzimušajam Zafaram Ismailovam jau ir piešķirts Latvijas Republikas personas kods. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ziņas par konkrētiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem nesniedz, taču zināms, ka ne pirms tam, ne pēc tam abi Ismailovi Latvijā nav iegādājušies nevienu citu nekustamo īpašumu. Lai gan Ž. JaunzemeGrende gan apgalvo, ka abi šie cilvēki esot viņas kaimiņi, pietiek.com akcentē: zemesgrāmatas informācija nerāda, ka abiem piederētu kāds nekustamais īpašums ministrei kaimiņos.
Rādīt reklāmu
