Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka komunālo maksājumu parādniekus Latvijā iespējams ietekmēt ar «aktīvāku komunikāciju». Ministrijas ierosinātie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā šonedēļ tika izskatīti un atbalstīti Ministru kabineta sēdē.
Turpmāk apsaimniekotāja vai pārvaldnieka atsevišķi pienākumi, tiesības un atbildība būs noteikta precīzāk un pienākumu loks – plašāks. Grūti teikt, vai tāpēc parādniekus vairāk iesūdzēs tiesā, kaut arī EM norādījusi, ka šādu prasību nav daudz un to skaits īpaši nepalielinās.
Tiesājas maz
Viens no likuma grozījumu mērķiem ir panākt, lai īpašumam neveidojas milzu parāds par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Izstrādājot grozījumus, darba grupa ir konstatējusi, ka būtiski nav palielinājies tiesā iesniegto prasību skaits. Šādu secinājumu ļāvuši izdarīt siltumapgādes uzņēmumu dati par tiesā celto prasību skaitu par parādu piedziņu. Proti, šādu prasību skaits bijis salīdzinoši neliels – lielajās pašvaldībās prasības tiesā tiek celtas pret septiņiem procentiem parādnieku, savukārt citās pašvaldībās – pret apmēram 11 procentiem nemaksātāju. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, prasību skaits ievērojami palielinājies nav.
Pārmet pārvaldniekam
Jau minētā darba grupa secināja, ka viens no parādu rašanās iemesliem ir dzīvojamo māju pārvaldnieku bezdarbība, jo viņi bieži vien neveicot nekādas darbības, lai vērstos pret parādniekiem. Iespējams, uzsākto tiesvedību statistika tiešām ļauj izdarīt šādu pieņēmumu, kaut arī apsaimniekotāji un pārvaldnieki lielākoties apliecina, ka darbs ar parādniekiem notiek.
Uzreiz nevienu tiesā, protams, nesūdz. Pašvaldību apsaimniekotāji, piemēram, parādnieku audzināšanu sāk ar brīdinājumu izsūtīšanu. Ja cilvēks ir gatavs risināt problēmu un piekrīt sastādīt parāda atmaksas grafiku, tad par šādu labās gribas žestu viņu no tiesu darbiem pasargā. Tādos gadījumos nemaksātājam netiek aprēķināta arī soda nauda. Par tās apmēru var spriest tikai pēc Rīgas datiem. Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) šodien domes Mājokļu un vides komitejas deputātus informē par to, ka 2011. gadā dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem piespriesto līgumsodu un soda naudas apmērs ienesis kopumā 2,15 miljonus latu. Proporcija ir vienkārša – lielākajos apsaimniekošanas iecirkņos parādnieku ir vairāk. Galvaspilsētā gada laikā parādu apjoms visvairāk pieaudzis iecirkņu Purvciems, Vecmīlgrāvis un Jugla klientiem. Lielākie parādi pērn bijuši lielajos apsaimniekošanas iecirkņos – Kurzeme, Purvciems un Daugava.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Rīgā kopējā komunālo maksājumu un apsaimniekošanas parādu summa, ko nav saņēmis RNP, ir 20 miljoni latu. Tiesvedību skaits gada laikā ir palielinājies par apmēram tūkstoti.
Piedāvā rīcības plānu
Nekādu Ameriku jau darba grupa atklājusi nav – tā ir secinājusi, ka parādsaistības pieaug tāpēc, ka dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki gluži vienkārši nemaksā vai nemaksā laikus. Tas notiekot tāpēc, ka starp pakalpojuma sniedzēju vai pārvaldnieku un parādnieku trūkst sadarbības, turklāt pārvaldnieks ilgstoši neesot veicis nekādas darbības parāda piedziņai.
Bezdarbības iemesls varētu būt nepilnīgi sastādīts līgums, kurā pārvaldniekam nav noteikts pienākums noteiktos termiņos vērsties pret dzīvokļa īpašniekiem. Darba grupa atzinusi, ka visbiežāk līgumos šādi termiņi nemaz nav noteikti. Tāpēc grozījumi paredz, ka parādnieka brīdināšana jāuzsāk jau tad, kad nenomaksātā summa ir neliela. Pārvaldniekam vai apsaimniekotājam būs pienākums sagatavot un izsūtīt brīdinājumu jau tad, kad maksājuma kavējums par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, nepārsniegs trīs mēnešu vidējā maksājuma apmēra summu. Darba grupas dalībnieki norādījuši, ka šāda prakse nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp pārvaldnieka izdevumiem, kas saistīti ar parādnieku brīdināšanu un iespējamo tiesvedību, atsevišķa dzīvokļu īpašnieka iespējām nokārtot parādu, ja tam ir radušās īslaicīgas grūtības, kā arī pārējo dzīvokļu īpašnieku interesēm saņemt pakalpojumus, kas ir saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Rādīt reklāmu
