Vēl rudenī vairums partiju savos priekšvēlēšanu solījumos atbalstīja
tautas vēlēta Valsts prezidenta ideju, taču brīdī, kad iecere nonākusi
līdz Saeimas darbakārtībai, daļa koalīcijas ir strauji nobremzējusi.
Pagaidām radikālā likumprojekta virzība tiek uzturēta galvenokārt ar
opozīcijas balsīm, taču politiskajos kuluāros baumo, ka šim procesam ir
pārāk daudz zemūdens akmeņu, lai tas nonāktu finiša taisnē.
Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās Ingunas Sudrabas vadītā spēka sagatavotos Satversmes grozījumus par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Par šo dokumentu balsoja 50 deputātu – tostarp visa labējā opozīcija, kreisais flangs, kā arī daļa Zaļo un zemnieku savienības un individuāli arī Nacionālās apvienības politiķis Kārlis Krēsliņš. Savukārt partija Vienotība un nacionālais spārns bija pret, lai gan vēl pirms dažiem mēnešiem pauda pretēju uzskatu.
Straujās viedokļu maiņas iemesls ir kuluāru sarunas, kurās figurē bažas par pēdējā gada ģeopolitiskajiem notikumiem un lielo Austrumu kaimiņa ietekmi Latvijā. Politiķi bažījas, ka ar Kremļa naudu, ietekmi un polittehnoloģijas paņēmieniem Latvijā varētu tikt izvērsta kampaņa par labu kādam prokrieviskam kandidātam, kuram tauta noticētu un būtu gatava viņu ievēlēt par prezidentu. Tāpat aizkulisēs spriež, ka ne velti ieceri par tautas vēlētu prezidentu virza tieši I. Sudraba, kura jau ilgstoši bauda milzīgas sabiedrības simpātijas un par kuras slēpto saikni ar Kremli tiek runāts jau kopš pirmās dienas, kad viņa iesaistījusies politikā.
K. Krēsliņš, kurš vienīgais no nacionālā flanga atbalstīja I. Sudrabas ieceri, nenoliedza – Krievijas ietekme un naudas ieplūdināšana ir iespējama, taču «nedrīkst uzskatīt, ka tauta kopumā ir dumjāka par simts Saeimas deputātiem. Arī partijas var būt ietekmējamas vai pērkamas. Atcerēsimies baumas par sarunām Zooloģiskajā dārzā. Vai tad šādi procesi ir caurspīdīgi»?
K. Krēsliņš arī piebilda, ka ir pieradis turēt dotos solījumus, tāpēc nevarēja balsot pret ieceri, kas konceptuāli ir ierakstīta viņa pārstāvētās organizācijas programmā. «Es saprotu kolēģu bažas par bīstamajiem aspektiem, taču pirms vēlēšanām esam saviem vēlētājiem to solījuši un mums ir vismaz jāuzsāk diskusija. Un arguments par to, ka iesniedzēji nav pareizie vai moments nav īstais, ir tikai sekundāri,» bija pārliecināts politiķis.
Tikmēr ZZS pārstāvis Kārlis Seržants bija viens no retajiem zaļzemniekiem, kurš balsoja pret virzīto ieceri, minot diametrāli pretējus argumentus nekā K. Krēsliņš. Arī ZZS priekšvēlēšanu programmā vienmēr ir bijis skaidri definēts atbalsts iecerei par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Tieši tāpēc vairākums frakcijas balsoja par sagatavotā dokumenta virzību. Savukārt K. Seržants tam oponēja. «Lai sāktu skatīt grozījumus Satversmē, ir jāsagatavo vesela likumdošanas pakete, kas runātu gan par Valsts prezidenta pilnvarām, gan par vēlēšanu kampaņas finansēšanas kārtību. Esmu kategoriski pret to paviršo formu, kādā šis būtiskais dokuments ir sagatavots šobrīd. Pagaidām tas izskatās pēc kājminamās mašīnas, kas uzstumta kalna galā un tiek ripināta lejup. Iespējams, process tiks iekustināts, taču drīz vien izrādīsies, ka šo mašīnu nevar ne nobremzēt, ne vadīt,» bija pārliecināts deputāts. Viņš arī atgādināja, ka šobrīd nav īstais brīdis, lai atvērtu Satversmi tik būtiskām izmaiņām. «Neaizmirsīsim par pašreizējo sarežģīto ģeopolitisko situāciju, arī etniskais sastāvs Latvijā ir tāds, kāds ir. Nevar izslēgt, ka kaimiņvalsts būtu gatava ieguldīt milzīgus līdzekļus, lai par prezidentu tiktu ievēlēts cilvēks, kurš pēkšņi sāktu realizēt absolūti neprognozējamu politiku,» savu balsojumu pamatoja K. Seržants.
Rādīt reklāmu
