Vecāka gada gājuma cilvēki lēni strādā, nav izturīgi, viņiem var būt biežākas veselības problēmas, viņi atpaliek no mūsdienu darba tirgus prasībām, piemēram, nepārzina jaunās tehnoloģijas, angļu valodu, – tā nereti uzskata darba devēji.
Eksperti gan uzsver, ka lielākoties tie ir nepatiesi pieņēmumi, vienlaikus norādot, ka Latvijas darba tirgū jau ilgus gadus vērojamas vecuma diskriminācijas iezīmes, raksta
NRA.lv.
Jaunākā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija liecina, ka reģistrētā bezdarba līmenis valstī februāra beigās bija 11,8% jeb algotu darbu nestrādāja 133 413 cilvēki. No tiem aptuveni trešdaļa – 44 tūkstoši bija pirmspensijas vecuma bezdarbnieki (50 gadi un vairāk). Turklāt puse no viņiem – 22 tūkstoši – nespēj darbu atrast jau vairāk nekā gadu. Ir novērojama arī vēl kāda negatīva tendence, proti, pirmspensijas vecuma bezdarbnieku īpatsvars palielinās, piemēram, 2010. gada nogalē NVA uzskaitē bija 17 tūkstoši 55 gadus un vecāki darba meklētāji. Vairākumam no viņiem kā pēdējā nodarbošanās tika minēti mazkvalificēti darbi, piemēram, strādāts par apkopēju, pildīti palīgstrādnieka pienākumi.
Atbalsta mehānismi
Izkrītot no aprites, darba tirgū atgriezties ir samērā grūti, tāpēc NVA savu iespēju robežās piedāvā dažādus atbalsta pasākumus. «Bieži vien cilvēkam pietiek ar pāris konsultācijām, grupu nodarbībām, kur viņš iemācās sevi pasniegt darba devējam, akcentēt savu pievienoto vērtību, taču ne vienmēr ar to pietiek. Lai būtu konkurētspējīgs, cilvēka prasmēm un zināšanām jāatbilst mūsdienu tirgus prasībām, taču, tā kā pirmspensijas vecuma cilvēki izglītību ieguvuši pirms vairākiem desmitiem gadu, iegūtā kvalifikācija vairs nav atbilstoša šodienas uzstādījumiem. Tāpēc NVA piedāvā dažādas apmācības: sākot no papildu prasmju apguves, piemēram, pārdošanas, datorlietošanas prasmēm līdz pārkvalifikācijai un jaunas profesijas apguvei. Jāsaka gan, ka gados vecāki cilvēki labprātāk uzreiz dodas pie darba devēja, nevis atgriežas skolas solā, tāpēc liels pieprasījums ir pēc subsidētās nodarbinātības [darba vieta bezdarbnieku nodarbināšanai uz noteiktu laiku, kuru daļēji finansē no valsts budžeta līdzekļiem], taču es vēlos uzsvērt – papildu izglītošanās ir ļoti vēlama un vajadzīga, lai cilvēks kļūtu saistošs darba tirgum,» akcentē NVA Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Sandra Šimkus. Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc šiem NVA pakalpojumiem krietni pārsniedz piedāvājumu, piemēram, pērn dažādās apmācībās piedalījās 1176 bezdarbnieki pirmspensijas vecumā, NVA subsidētās darba vietās darbu uzsāka 160 cilvēki vecumā virs 50 gadiem, savukārt 13 pirmspensijas vecuma bezdarbnieki 2011. gadā iesaistījās NVA atbalsta programmā komercdarbības uzsākšanai. Pirmspensijas vecuma bezdarbnieki aktīvi izmanto arī iespēju apmeklēt konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus (tie ir īsie kursi, lekcijas, semināri, kuros var iegūt zināšanas, kas noderīgas darba meklēšanas procesā). 2011. gadā konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos kopumā piedalījušies 4898 bezdarbnieki vecumā virs 50 gadiem, savukārt, karjeras konsultācijas apmeklējuši 2646 personas pirmspensijas vecumā.
Sabiedrība noveco
Lai arī S. Šimkus norāda, ka visi darba devēji nav mērāmi ar vienu mērauklu un daļa labprāt savā komandā uzņem arī pirmspensijas vecuma cilvēkus, tomēr viņš nenoliedz, ka Latvijas darba tirgū vērojamas vecuma diskriminācijas iezīmes. «Lielākoties visas darba devēju atrunas, kāpēc viņi nepieņem darbā gados vecākus cilvēkus, ir tikai stereotipi. Nenoliedzami, katram vecumam ir savas īpatnības, taču svarīgi ir visu sabiedrību atveseļot no šo stereotipu pieņemšanas. Mēs esam sabiedrības novecošanas priekšā, darba ņēmēju skaits, kuru vecumus pārsniegs 50 un 60 gadus, tikai pieaugs, un ar to ir jārēķinās un tas jāpieņem,» uzsver S. Šimkus, piebilstot – CV lasīšanā galveno akcentu primāri liekot uz kandidāta vecumu un tad, pēc darba devēja domām, nederīgos nemaz tālāk neizskatot, darba devējs var pazaudēt patiesi labus darbiniekus. «Ir vairāki vecāka gada gājuma darbinieka plusi, piemēram, viņiem ir vērā ņemama darba un dzīves pieredze, viņi ir akurāti, disciplinēti un atbildīgi, viņi arī nav tik ambiciozi kā, piemēram, jauni cilvēki. Protams, cilvēki ir dažādi, un šo raksturojumu nevar attiecināt uz pilnīgi visiem,» teic NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja.
Nepamana plusus
Līdzīgās domās ir arī uzrunātie personāla atlases uzņēmumu pārstāvji, piemēram, Talentor Latvia vecākā partnere Katrīna Ošleja uzskata: «Darba devēji pilnīgi veltīgi nenovērtē vecāka gada gājuma speciālistus. No pieredzes varu teikt, ka šie cilvēki ir uzkrājuši pamatīgu pieredzi, bieži vien ir lojālāki, atbildīgāki, nemet plinti krūmos pie pirmajām grūtībām. Turklāt viņi ir labi komunikatori un spēj risināt sarežģītas problēmsituācijas. Domāju, ka ar šo pieredzi vecāka gada gājuma cilvēki būtu izcili piemēroti darbam klientu servisa jomā, tomēr realitātē darba devēji izvēlas citus kandidātus.» Viņa norāda, ka darba devēji dod priekšroku 30 līdz 40 gadu veciem speciālistiem. «Dažkārt darba devēji dod priekšroku jaunākiem speciālistiem, jo pastāv uzskats, ka jaunos speciālistus vieglāk apmācīt nekā no jauna mācīt jau pieredzējušus darbiniekus. Tam zināmā mērā var piekrist, jo jāatzīst, ka ar gadiem spēja apgūt ko jaunu un mainīt savus ieradumus samazinās. Tā kā vecākās paaudzes cilvēki izglītību ieguvuši padomju laikos, kopumā viņiem ir sliktāka angļu valodas prasme, un tā neapšaubāmi ir viena no kompetencēm, ko derētu uzlabot. Tāpat, pagājušajā gadā, īstenojot kādu lielāku darbinieku atlases konkursu, secinājām, ka cilvēkiem šajā vecuma grupā nepieciešams uzlabot arī datora lietošanas prasmi,» stāsta K. Ošleja.
Izredzes ar gadiem sarūk
Savukārt CV Market pārstāve Inga Daliba teic: «Cilvēki pēc 45 gadiem (īpaši sievietes) ir stabili darbinieki. Viņi prot strādāt ar atdevi, iedziļināties sīkumos un vadīt uzticēto procesu.» Bet CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš papildina: «Gados vecāki cilvēki galvenokārt meklē ilgtermiņa darba attiecības. Kā plusu varētu minēt arī nopietnāku un atbildīgāku attieksmi pret pašu darbu kā tādu. Vecāka gada gājuma darbinieki ir mazāk ambiciozi, arī vēlamais atalgojuma līmenis ir zemāks.»
Taču gan CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītāja, gan I. Dalibas novērojumi liecina, ka darba devēji nav ieinteresēti pirmspensijas vecuma cilvēkus pieņemt darbā. «Vecuma diskriminācija Latvijā ir aktuāla tēma jau ilgus gadus. Izredzes atrast darbu īsā laika posmā pastāv cilvēkiem līdz 45 gadu vecumam ar nosacījumu, ka ir augstākā izglītība un svešvalodu zināšanas. Pēc 45 gadu vecuma izredzes krasi samazinās. Darba devēji to pamato ar nespēju viegli pielāgoties prasībām, izmaiņām, kā arī trūkstošajām svešvalodu un labām datorlietošanas prasmēm,» uzsver I. Daliba.
Nepārtraukti jāpilnveidojas
Viņa uzskata, ka nevēlamās diskriminācijas iezīmes var mazināt, mainot gan darba devēju, gan darba meklētāju attieksmi. «Pirmajiem, saņemot pieteikumu no gados vecākiem darba meklētājiem, nav tie uzreiz jāatsijā, bet gan jāpievērš uzmanība darba pieredzei, prasmēm, tādējādi nepalaižot garām iespēju pieņemt kvalificētu darbinieku. Savukārt darba meklētājiem jābūt aktīvākiem kandidēšanā, jāsagatavo profesionāls CV ar pieteikuma vēstuli, jāievieto tas pieejamās datu bāzēs, regulāri jāatjauno, vārdu sakot, jāreklamē sevi gudri. Turklāt tiem, kuri vēl nav sasnieguši 50 gadu vecumu, CV Market iesaka pastāvīgi pilnveidoties, sekot jauninājumiem savā profesionālajā darbības jomā, apmeklēt kursus, apgūt svešvalodas vai prasmes darbam ar jaunām datorprogrammām. Ja mācīšanās prasmes netiks pastāvīgi spodrinātas, tad pēc 50 gadiem būs diezgan grūti vai pat neiespējami apgūt vai pieņemt kaut ko jaunu,» ir pārliecināta I. Daliba.
Jaunības kults
To, ka Latvijas darba tirgū vecuma diskriminācija ir novērojama, apstiprina arī WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks. «Galvenokārt tā balstās uz darba devēju stereotipiem un aizspriedumiem, nevis objektīviem apsvērumiem. Mūsdienu sabiedrībā liela ietekme ir reklāmai, masu informācijas līdzekļiem un šovbiznesam. Sabiedrību ir pārņēmis jaunības kults, un pastāv stereotips, ka vecs cilvēks ir ar sliktu atmiņu, slimīgs, vārgs, atkarīgs no apkārtējiem un derīgs vien tam, lai pieskatītu mazbērnus. Arī datorizācija un tehnoloģiju straujā attīstība pēdējo divdesmit gadu laikā ir pastiprinājusi šos aizspriedumus, jo jauniešiem datoru laikmets ir dabiska evolūcija, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem tā ir saskarsmes un domāšanas veida revolūcija.»
M. Silinieks norāda – ja darba devējam būtu jāizvēlas, kam izteikt darba piedāvājumu – 30 gadu vecam speciālistam vai speciālistam ar līdzīgu darba pieredzi 60 gadu vecumā, lielākajā daļā gadījumu viņš dos priekšroku jaunākam darbiniekam. «Šādai rīcībai ir arī vairāki objektīvi argumenti. Piemēram, darba devējs vairs nesaskatīs iespēju investēt 60 gadus veca darbinieka kvalifikācijas celšanā un nevēlēsies stimulēt viņa izaugsmi, jo līdz pensijas gadiem darbinieks tik un tā nepaspēs atpelnīt uzņēmuma ieguldītos līdzekļus. Arī mikroklimats darba kolektīvā varētu būt iemesls, kāpēc atteikt gados vecākam cilvēkam, ja vairākums uzņēmumā nodarbināto ir gados jauni cilvēki – šādam darbiniekam būs citas intereses un atšķirīga vērtību skala. Viņam varētu būt grūti iekļauties darba kolektīvā. Summējoties visiem šiem objektīvajiem un subjektīvajiem faktoriem, pirmspensijas vecuma cilvēks darba tirgū tiek nostādīts neapskaužamā situācijā, izņemot to profesiju pārstāvjus, kas ar gadiem kā labs vīns kļūst arvien vērtīgāki, piemēram, ķirurgi,» teic WorkingDay Latvia mārketinga direktors.
Nenorakstīt pašiem sevi
M. Silinieks uzskata, ka, iespējams, viens no veidiem, kā uzlabot gados vecāku cilvēku izredzes darba tirgū, varētu būt sociālās reklāmas kampaņa, kurā darba devējiem atgādinātu par daudzajām labajām lietām, kas viņu sagaida, nodarbinot vecāka gadu gājuma darbinieku – tas ir lojāls darbinieks, kuram vairs nav karjeras veidošanas un labākās darbavietas meklējumu ambīciju; darbinieks, kuram vairs nav jādala uzmanība starp ģimeni un darbu, jo bērni jau ir palaisti savā dzīvē; šādam darbiniekam ir daudz lielāka sociālā pieredze un dzīves laikā ir iegūtas diplomātijas iemaņas un ne tikai.
M. Silinieks arī mudina cienījamu vecumu sasniegušos cilvēkus ar savu piemēru aktīvi atspēkot visus sabiedrībā valdošos aizspriedumus, vienlaikus atgādinot par nepieciešamību papildināt savu zināšanu bagāžu. «Nevajag sev uzlikt veca un norakstīta cilvēka masku – nesākt darba pieteikumu ar frāzi: «56 gadus vecs vīrietis...». Ir nācies lasīt pieteikuma vēstules, kurās starp rindiņām ir rakstīts – tas nekas, ka es jau esmu tik vecs, toties esmu ļoti labs un centīgs darbinieks, un varbūt jums kaut kas atradīsies arī man... Vispirms pašam līdz kaula smadzenēm ir jānotic, ka tu darba tirgum esi derīgs, tad arī darba devējam neradīsies šaubas par tavas kandidatūras piemērotību,» uzsver M. Silinieks.
Rādīt reklāmu
