Zatlera Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšlikums ļaut katram pēc saviem reliģiskajiem vai ģimenes ieskatiem izvēlēties vienu īpašu brīvu dienu vakar tika skatīts Koalīcijas partiju sadarbības padomē.
Tā kā Nacionālajai apvienībai bija ierosinājums par brīvu noteikt arī Lāčplēša dienu, bet divas papildu brīvdienas sanākušajiem šķita par daudz, premjers lika partijām vēlreiz to izdiskutēt, lēmuma pieņemšanu atstājot uz nākamo nedēļu.
Neatkarīgā aptaujāja desmit dažādu profesiju cilvēkus, lai noskaidrotu – kā viņi vērtē šādu priekšlikumu.
Pilnīgi šādu ierosinājumu atbalstīja tikai viens no aptaujātajiem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns. «Kāpēc gan nevar ko tādu darīt? Mēs jau tā, salīdzinot ar citiem Eiropā vairāk strādājam, bet mazāk saņemam. Arī svinamu dienu mums ir mazāk. Tāpat no darba devēju puses nesaskatu nekādas aizķeršanās – tikai padotajiem laikus jābrīdina par nodomu paņemt brīvdienu. Turklāt cilvēks, kas labi atpūties, labāk arī strādā!» ir pārliecināts E. Baldzēns.
Pret šādu ieceri neiebilst arī dziedātāja Ieva Akuratere, kura pieder pareizticīgo konfesijai. Viņa norāda, ka savulaik pie šīs baznīcas piederējuši daudzi latvieši un arī tagad ir pulka tādu cilvēku. Kāpēc gan viņiem nedot iespēju svinēt Ziemassvētkus pēc pareizticīgo kalendāra? Tomēr viņai esot nelielas šaubas, vai tas neradīs haosu līdzšinējā sistēmā.
Ne tik noliedzoša pret šādu ideju ir arī valodniece un politiķe Janīna Kursīte: ideja nemaz neesot peļama. Labi, ka tiek meklēti risinājumi, bet, pirms šādas izmaiņas tiek ieviestas, vajadzīga plašāka diskusija. Citviet pasaulē šāda prakse esot, piemēram, Amerikā paredzētas pat divas tādas dienas. Viņiem gan kopumā esot mazāk brīvdienu nekā mums. «Varbūt jānoņem kāda no esošajām svētku dienām? Tomēr diez vai te varēsim dzīvot pēc diviem kalendāriem – pareizticīgo un katoļu/luterāņu. Ka tikai galu galā nenonākam pie ierosinājuma pusgadu strādāt, bet pusgadu atpūsties!» ironizē J. Kursīte.
Visai skeptiski noskaņots, bet ne pilnīgi pret ir kinorežisors Jānis Streičs. Viņš gan jautā: «Vai tikai mēs negribam svešā klosterī ar saviem noteikumiem lauzties iekšā? Tas nozīmē: par šādas dienas vajadzību jāvienojas tiem, kam tā būtu paredzēta, tas ir, lielākoties pie citām konfesijas piederošajiem. Lai viņi izlemj un iesniedz šādu priekšlikumu!»
Pārējie aptaujātie ir pret šādu priekšlikumu. Politiskā PR eksperts Mārcis Bendiks uzskata, ka tas ir politisks manevrs, kas domāts ZRP krāsu atsvaidzināšanai: «No starptautiskā viedokļa brīvdienu pie mums jau tā ir par daudz. Piemēram, Taizemē cilvēki vispār strādā bez brīvdienām, un valsts attīstās pa augšupejošu līkni. Drīz vien viņi mums būs tālu priekšā. Bet mēs te tikai domājam, kā nestrādāt, piketēt un nodoties dīkdienībai.» Arī vēsturnieks Inesis Feldmanis, Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis un maiznieks Normunds Skauģis domā, ka tādam ierosinājumam nav nekāda ekonomiskā pamatojuma, tas mūs ievedīs tikai lielākos mīnusos. «Ja paši darbinieki ir gatavi par to maksāt – tad lai ņem brīvdienu uz sava rēķina. Šobrīd ir gana brīvdienu, un, ja vēl tam pieskaita atvaļinājuma mēnesi, tad rodas jautājums – cik var atpūsties?» sašutis ir N. Skauģis, piebilstot – ja tomēr ievieš kādu svinamu dienu, tad valstiski jēgpilnu, nevis tikai atpūtai paredzētu. Arhitekte Zaiga Gaile ir izbrīnīta par šādu iniciatīvu, uzsverot, ka ir noteikti pret to: «Diez vai tāda prakse citviet pasaulē ir – vai tikai mēs atkal negribam būt pārāk demokrātiski?» Reklāmists Ēriks Stendzenieks teic vēl skarbāk: šis jautājums starp visiem pārējiem ir pašā saraksta apakšā. Ja nu kādam vajagot papildu brīvdienu, jebkurā darbavietā ar vadību var to sarunāt un dabūt. Nav ko liekas problēmas radīt!
Rādīt reklāmu
