Ar jaunu izrāvienu Latvijā sākas diskusijas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un citām būtiskām izmaiņām pensiju sistēmā. Labklājības ministrija (LM) ir apņēmusies jau līdz aprīlim dot likuma spēku jaunām idejām un priekšlikumiem, no kuriem visasākās diskusijas raisīs no 2014. gada iecerētā pensionēšanās vecuma palielināšana.
Zināms, ka vairāk nekā pirms gada LM izstrādāja un pat publiski apsprieda koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, taču tikai neliela daļa no dokumentā paustajām iecerēm pašlaik ir īstenotas. LM ar jauno ministri priekšgalā ķērusies klāt koncepcijas uzlabošanai, un valdībai ir sagatavoti šīs koncepcijas papildinājumi rīkojuma formā, kam varētu sekot grozījumi pensiju likumā. Pret pensionēšanās vecuma celšanu jau 2014. gadā iebilst arodbiedrības, aicinot valdību vispirms domāt par nodarbinātības iespējām cilvēkiem, kuriem ilgāki gadi būs jāstrādā.
Problēma visur
Jau 1995. gada valdības apstiprinātajā Pensiju reformas koncepcijā paredzēta pakāpeniska pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem vīriešiem un sievietēm. LM norāda, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir aktuāla visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā reforma sāksies no 2017. gada un iecerēts 65 gadu pensionēšanās vecumu sasniegt 2024. gadā, Čehijā 65 gadu pensionēšanās vecumu plānots noteikt 2030. gadā, Vācijā, savukārt, to plānots celt līdz 67 gadiem (2027. gadā). Interesanti, ka Austrija gan nesteidzas ar pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, tiesa, sievietēm plānots sākt celt tikai no 2019. gada (vīriešiem jau ir 65 gadi).
Latvijā kā galvenais arguments pensionēšanās vecuma celšanai tiek minēta demogrāfiskā situācija, kas pieprasa strādājošiem strādāt arvien ilgāk. «Uzsākot pensiju reformu, Latvijai ir bijusi salīdzinoši labvēlīga demogrāfiskā situācija, bet nu jau šī situācija mainās, jo mazskaitliskās 90. gadu sākumā dzimušās paaudzes sāk sasniegt darbspējas vecumu, bet skaitliski lielākās – 50.– 60. gados dzimušie – drīz sasniegs pensijas vecumu,» norāda speciālisti.
Latvija izvēlas ātro kursu
Pašlaik noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadi – plānots paaugstināt pakāpeniski, sākot no 2014. gada. Saskaņā ar LM plānu, 2014. un 2015. gadā pensionēšanās vecums pieaugtu par trim mēnešiem, bet, sākot no 2016. gada, ik gadu – par pusgadu, līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.
Tātad pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši laikā no 1952. gada 1. janvāra līdz 1955. gada 1. jūlijam. Daļa no viņiem varēs iet pensijā trīs mēnešus vēlāk, bet daļa – pusgadu vēlāk, piemēram, tie, kuri dzimuši no 1952. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, varēs pensionēties 62 gadu un sešu mēnešu vecumā. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955. gada 1. jūlija, vecuma pensiju varēs pieprasīt, tikai sasniedzot 65 gadu vecumu.
Arī priekšlaicīgo cels
Vienlaikus plānots celt vecumu priekšlaicīgo pensiju saņemšanai – sākotnēji par trim mēnešiem, bet no 2016. gada ik gadu par pusgadu, līdz 2020. gadā būs sasniegti 63 gadi. Jauna ierosme no LM ir noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
No 2014. gada paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem, bet no 2020. gada – uz 20 gadiem. Vēl LM iecerējusi izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu, paaugstinot izdienas pensijas vecumu un pārskatot izdienas pensijas stāžu. Pašlaik vidējais izdienas pensiju saņēmēju vecums ir tikai 52 gadi.
Arguments – dzīves ilgums
Latvijā patiešām ir audzis paredzamais mūža ilgums. Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums 2010. gadā bija 73,8 gadi (vīriešiem 68,8 gadi, sievietēm 78,4 gadi). Pārdzīvojot kritiskos dzīves periodus, paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir gandrīz par desmit gadiem ilgāks (tas ir kā arguments pret izplatīto viedokli, ka «vīrieši jau nenodzīvo līdz pensijai»). Pēc Eurostat prognozēm, iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma Latvijā pieaugs no 20,5 procentiem tagad līdz 38,6 procentiem 2060. gadā, savukārt, darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars samazināsies līdz 49,5 procentiem.
Rādīt reklāmu
